Turaidas
muzejrezervāts


Altārglezna „Jēzus Ģetzemanes dārzā”


Pirms gada Lieldienu gaidīšanas laikā pēc restaurācijas tika atvērta Turaidas baznīca. Pārlaidusi sniegiem bagāto ziemu, baznīciņa, pavasara saules staru apmirdzēta, atkal svētsvinīgi sagaida Lieldienu svinētājus. Turaidas baznīca ir kultūras piemineklis, viens no vecākajiem koka dievnamiem Vidzemē, kas bez būtiskām pārmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc restaurācijas baznīcā iekārtota ekspozīcija par draudzes un baznīcas vēsturi un atjaunots interjers, kura neiztrūkstošs priekšmets ir glezna „Jēzus Ģetzemanes dārzā”. Gleznu 1926. gadā svinot baznīcas 175 gadu jubileju dāvināja toreizējā Turaidas draudzes priekšnieka Andreja Štauvera (Stauera) radi no Rīgas. Pēc uzdāvināšanas jaunā glezna tika ievietota altāra rentablā. Vecā altārglezna „Golgāta”, kura baznīcas altārī bija atradusies kopš tā uzstādīšanas – 1751. gada tika novietota netālu no kanceles.

Padomju gados pēc Turaidas draudzes likvidēšanas baznīcu un tās inventāru, Krimuldas ciema padome 1965.gadā nodeva Siguldas novadpētniecības muzejam. Inventāra sarakstā tiek minētas gan vecā, gan jaunā altārglezna. Bijušie Turaidas draudzes locekļi pievienojās Siguldas evaņģēliski luteriskajai draudzei un Siguldas baznīcā nonāca Turaidas draudzes liturģiskie trauki, piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņās (1918 – 1920) kritušajiem Turaidas draudzes dēliem un arī glezna „Jēzus Ģetzemanes dārzā”.

Turaidas muzejrezervāta krājumā šis darbs nonāca 1994. gadā, kad gleznai bija nepieciešama restaurācija. Tikai muzejs ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanas jomā varēja uzņemties šāda darba vadīšanu un īstenošanu. Pēc restaurācijas, kura tika veikta „Latvijas Restauratora” darbnīcā glezna atkal nonāca Turaidas baznīcā.

Ilgu laiku palicis nezināms gleznas autors. Latvijas Mākslas muzeja speciālisti konstatēja, ka tā ir 20. gadsimta 20. gadu nezināma autora darbs pēc vācu mākslinieka Heinriha Hofmaņa (1824 -1911) oriģināldarba. Četri no slavenākajiem Hofmaņa darbiem atrodas Riversaidas (Ņujorka, ASV) baznīcā un starp tiem arī glezna ar nosaukumu „Kristus Ģetzemanes dārzā” (Christ in Gethsemane) (1890).

Latvijā ir vairāki desmiti dievnamu, pārsvarā evaņģēliski luteriskie, kuros ir sastopamas gleznas ar Jēzu Ģetzemanes dārzā. Šiem darbiem doti dažādi nosaukumi, piemēram – „ Jēzus Ģetzemanes dārzā” , „Kristus Ģetzemanes dārzā” un citi. Riversaidas baznīcas pārstāvji apgalvo, ka H. Hofmaņa glezna „Kristus Ģetzemanes dārzā” ir viena no viskopētākajām gleznām pasaulē.

Tajā pat laikā jāsaka, ka populārs ir pats gleznā attēlotais evaņģēlija sižets. Tas saistās ar notikumiem, kad pēc Svētā Vakarēdiena Jēzus ar saviem mācekļiem dodas uz Ģetzemanes dārzu, lai pēdējo reizi pirms nonākšanas vajātāju gūstā lūgtu Dievu un smeltos ticības spēku smagajiem pārbaudījumiem. Turaidas gleznā skatāma aina, kur Jēzus nometies ceļos, lūgšanā pavērsis skatu pret debesīm. Viņa seja un acis pauž izmisumu, skumjas un dvēseles mokas, bet tanī pat laikā pilnīgu paļāvību Dieva gribai. Otrā plānā redzami iemigušie apustuļi.

Aplūkojot Turaidas baznīcas gleznu, pirmajā brīdī atšķirības no H. Hofmaņa gleznas grūti pamanīt. Taču, ja ieskatās vērīgāk, atšķirības ir samanāmas gan rokrakstā, gan detaļās – oriģinālā Jēzum ir sarkans krekls un zils apmetnis, bet Turaidas gleznā zils krekls, sarkans apmetnis. Tieši šī nianse mudināja aplūkot arī citas Latvijā esošās gleznas ar šādu nosaukumu.

Ne tikai pēc sižeta, bet arī pēc to mākslinieciskā izpildījuma ārkārtīgi līdzīgas Turaidas baznīcas gleznai zināmas vēl trijās Latvijas baznīcās. 1936. gadā tika iesvētīta Zilupes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tā laika presē var lasīt, ka arhibīskaps Teodors Grīnbergs ieradies iesvētīt altārgleznu „Jēzus Ģetzemanes dārzā”, kuru gleznojis kāds mākslinieks K. Šēnbergs. Zilupes baznīca līdz mūsdienām nav saglabājusies un arī gleznas tālākais liktenis nav zināms. Krustpils evaņģēliski luteriskās baznīcas altārī pēc dievnama atjaunošanas 1924. gadā tika novietota altārglezna “Kristus Ģetzemanes dārzā lūdz Dievu“, tās autors ir mākslinieks Jānis Šēnbergs. Daugavas otrā krastā esošajā Jēkabpils evaņģēliski luteriskās baznīcas altārī arī ir J. Šēnberga glezna „Kristus Ģetzemanes dārzā”. Vitolda Mašnovska sastādītajā enciklopēdijā ir minēts, ka glezna ir H. Hofmaņa gleznas kopija.

Arī citu dievnamu aprakstos var lasīt, ka tajos ir mākslinieka Šēnberga gleznas. Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca 1936. gadā uzstādīta mākslinieka Šēnberga glezna „Sv. Jānis Kristītājs” un arī Ogres ev. – lut. altārgleznu “Kristus atnākšana virs zemes” gleznojis mākslinieks Šēnbergs.

Kas ir šis K., J. vai I. Šēnbergs? Turaidas muzejrezervāta krājumā ir divu zēnu: turaidiešu Kārļa un Ernesta Migliņa portreti. Tās ir eļļas gleznas, kurām apakšmalā paraksts – I. Šenbergs. Turaidiešu atmiņās lasāms, ka mākslinieks Šenbergs 20. gadsimta divdesmitajos gados restaurēja Turaidas baznīcas altārgleznu. Iespējams, runa ir par 1751. gadā altārī uzstādīto 17. gadsimta beigu – 18. gadsimta sākuma nezināma autora darbu „Golgāta”, kurai pēc mainīgās klimata ietekmes bija nepieciešama restaurācija. Iespējams, ka arī Turaidas gleznas „Jēzus Ģetzemanes dārzā” autors varētu būt Šenbergs.

Kāpēc gleznā sižetiskā līnija – Jēzus Ģetzemanes dārzā ir tik plaši izplatīta sakrālajā mākslā? Pēc Svētā Vakarēdiena Jēzus kopā ar saviem mācekļiem dodas uz Ģetzemanes dārzu un viņš tiem saka: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.” ... „Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” ”(Mat.26:36-45). Vai ar to tiek norādīts, ka dvēseles „tumšā nakts”, kuru Jēzus pārdzīvo Ģetzemanē ir mācībstunda visiem, kas ir ceļā pie Dieva.

Ģetzemanes dārzā notika smaga un saspringta garīgā cīņa. „... nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. (Lk.22:44). Lūgšanas un paļāvība Dieva gribai bija tas ierocis, kas palīdzēja viņam pārvarēt bailes un dvēseles ciešanas. Jēzus māca: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā” (Lk.22:46). Lūgšana ir Dieva dāvana, kas dod spēku un vairo ticību. Gleznas „Jēzus Ģetzemanes dārzā” sižets tiešā veidā saistīts ar Lieldienām un dievnamā ik reizi uzlūkojot šo gleznu, tā mudina atcerēties par Jēzu un ceļu pie Dieva.

Jolanta Dukaļska TMR krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste

 , , ,        Raksti  

Turaidas muzejrezervāts