Turaidas
muzejrezervāts

porno
koskul_hinrik_1469

Iepazīsti Vidzemes bruņinieku Koškilu un Pālenu dzimtu seno vēsturi!


Plašu informāciju par viduslaiku bruņiniekiem un to saistību ar Turaidas pili var uzzināt, apmeklējot Turaidas muzejrezervātu un pils ekspozīcijā iepazīstot digitālu programmu „Turaidas fogti un Rīgas arhibīskapa vasaļu dzimtas 13.-16. gadsimtā”.

Digitālā programma veltīta Turaidas fogtiem – t.i. amatam Rīgas arhibīskapijā un stāsta arī par 29 dzimtu vēsturi, to ģerboņiem, dzimtas teikām, īpašumiem un amatiem.

Interesanta vēstures lappuse paveras, ielūkojoties Vidzemes bruņinieku dzimtu Koškilu un Pālenu senākajā vēsturē. Vairāki šīs dzimtas vīrieši ieņēmuši nozīmīgo Turaidas fogta – zemju pārvaldnieka un tiesneša – amatu. Šīs dzimtas nes vietējas izcelmes uzvārdus un to saknes apvij vairākas dzimtas leģendas.

Senākie pieminējumi par Pāleniem un Koškiliem attiecas uz 13. gadsmita beigām un 14.gadsimta sākumu. Dzimtām bija līdzīgi ģerboņi un, iespējams, kopīga izcelsme vai vismaz senas radnieciskas saites un kopīgi īpašumi Burtnieku ezera krastā.

Koškilu vārds tiek saistīts ar lēņa vietas nosaukumu. Gan igauņu, gan Vidzemes lībiešu apdzīvotajā teritorijā vietvārdi ar sakni ‘Koš’, ‘Koškil’ ir visai bieži sastopami, un arī mūsdienās pie Burtnieku ezera atrodas apdzīvota vieta Košķele. Vārdu skaidro gan kā zirga mīlināmo vārdu, gan saistībā ar igauņu „kösakill” – ‘sarāvies čokurā’, ‘līkums’.

Par Koškilu dzimtas vārda izcelsmi stāsta teika, kas pierakstīta vācu valodā 18.gadsimtā: “Kādam slīkstošam bruņiniekam viņa uzticamais kalps ar vārdiem „Koš kule!” pametis tukšu graudu maisu ar virvi, ko viņš nesis, tā izglābjot šo bruņinieku.”

Cita teika skaidro Koškilu kopīgo izcelsmi ar Pāleniem:

„Apkārt Burtnieku ezeram bijušas zemes, kas 13. gadsimtā piederējušas dižciltīgai lībiešu ģimenei Koškiliem kā īpašums un mantojums. No šī nama cēlušies brāļi, kuri 14.gadsimtā nonākuši lielās nesaskaņās. Galu galā viņi vienojušies, ka vienu ezera pusi patur brālis, kura mantinieki saucas Koškili un lieto ģerboni ar 3 ūdensrozes lapiņām ar kātiņu uz augšu, lapiņu uz leju, savukārt otru ezera pusi patur brālis, no kura cēlušies Pāleni ar viņu ģerboni – 3 lapiņām, kurām pretējs virziens. Bez tam Pālenu sencis ģerbonī pievienojis lapiņām arī robežu bomi. Karstās vasarās Burtnieku ezerā vēl varot redzēt senos pāļus, kas iezīmējuši robežu”. Teika pierakstīta vācu valodā jau 18.gadsimtā, bet bijusi zināma arī vēlāk – 20.gs. 30.gados.

Pālenu dzimtā nav saglabājušās kādas teikas par to izcelsmi, bet dzimtas bruņinieku statuss 13.gadsimta beigās liek domāt, ka lībiešu zemēs viņi jau agrāk dzīvojuši vairākās paaudzēs. Dzimtas vārda izcelsmi saista ar pāļa jeb staba (Pfahl), dīķa jeb stāvoša ūdens (Pul, Pool), kā arī upītes un apdzīvotas vietas nosaukumu. Pālenu lēņu valdījumi vairākus gadsimtus atradās Rīgas arhibīskapijas Lībiešu galā – pie 15.gadsimtā vēstures avotos minētās Pāles upītes. Viņi ieņēma nozīmīgu lomu arhibīskapijas politiskajā dzīvē 13.-16.gadsimtā.

Viduslaikos bruņinieku dzimtās bija paradums likt vienveidīgus personu vārdus. Pālenu dzimtā vairāku gadsimtu garumā cieņā bijuši vīriešu vārdi Johans, Detlefs, Gotšalks, savukārt Koškilu dzimtā – Andreass un Brandts. Šādi vārdi ir arī Turaidas fogta amatā esošiem Pālenu un Koškilu vīriešiem.

Vija Stikāne
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste

 , , ,        Raksti