Turaidas
muzejrezervāts

porno

Akcija „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. 6. stāsts –Turaidas pils šķīvji ar gleznojumiem


Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasts māla šķīvis ar gulbja atveidu saules diska vidū. 17./18. gs.

Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasts māla šķīvis ar gulbja atveidu saules diska vidū. 17./18. gs.

Turaidas pils šķīvji ar saules gleznojumu jeb Saules motīvs uz Turaidas pils šķīvjiem

Arheoloģiski atrastie keramikas izstrādājumi vēsturniekiem ir īpaši nozīmīgi, jo pēc to apstrādes tehnoloģijas iespējams datēt un raksturot izgatavošanas laiku. Turaidas pils arheoloģiskās izpētes laikā iegūtie māla trauki lietoti, sākot ar 11. gadsimtu, kad cilvēki vēl maz izmantoja podnieka ripu un veidoja podus ar rokām. Tad seko 12. gadsimta saimniecības un tehnoloģiju uzplaukums, kuru pārstāv uz podnieka ripas gatavoti līdz šim nebijušas formas rotāti un nerotāti terīnveida trauki. Viduslaiku māla trauku Turaidā atrasts maz, galvenokārt iegūtas lauskas. No tām var spriest, ka podnieki keramikas izstrādājumus sākuši pārklāt ar glazūru. Rotājums ir askētisks, ar stilizētu augu ornamentu, kurā dominē brūnie un dzeltenie krāsu toņi. Jaunas iezīmes Turaidas pils podniecības vēsturē ienesa 17. gadsimts, par kuru atrasts vairāk liecību. Tie ir lielāki un mazāki māla podi, krūzes, bļodas, šķīvji un cita veida keramikas izstrādājumi. Īpaši izcili ir divi glazēti un krāšņi ornamentēti māla šķīvji jeb seklas bļodas, kas datējamas ar 17./18. gadsimtu. Turaidas pils arheoloģiskās izpētes vadītājs Jānis Graudonis tos raksturo kā īstus mākslas darbus. [1]

Viens no traukiem ir 1978. gadā dienvidu priekšpilī pie laukakmeņu aizsargmūra atrastais šķīvis ar sižetisku daudzkrāsainu gleznojumu centrā. Zīmējumā attēlota saule ar cilvēka seju un stariem, kas rotē pulksteņa rādītāja virzienā. Centra gleznojumu ietver trīs koncentriski krāsaini apļi un riņķveida kustības attēlojums. Iespējams gleznojuma autors vēlējies parādīt saules ratu, kas atrodas kustībā un simbolizē kosmisko kārtību.

Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasts māla šķīvis ar saules gleznojumu centrā. 17./18/ gs.

Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasts māla šķīvis ar saules gleznojumu centrā. 17./18/ gs.

Eiropā 17. gadsimtā saules ideja bija populāra. Francijā saule personificēja karali, bija tā varas simbols. Francijas karalis Ludviķis XIV (1643-1715), tika saukts par „Saules karali”. Šo nosaukumu monarhs ieguva pēc karnevāla, kurā ieradās tērpies sengrieķu saules dieva Apolona maskā.

Saule ar cilvēka seju uz Turaidas šķīvja nav vienīgais zināmais tāda veida gleznojums Latvijā. Pēc arhitekta Ilmāra Dirveika pētījumiem 18. gadsimta otrajā pusē Latgalē Pasienes baznīcas un klostera pulksteņa centrā arī bijusi attēlota saules ripa ar smaidošu cilvēka seju.[2] Otram Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastajam šķīvim ir līdzīgs gleznojums un krāsu toņi, tikai saules diska vidū nav cilvēka seja, bet gulbis. Iespējams, ka abi trauki ir viena podnieka gatavoti. Nav zināms, vai tas bijis vietējais meistars, vai trauki Turaidas pilī ievesti no kādas citas vietas. Katrā ziņā, abi šķīvji ir krāšņākie Turaidas pils māla trauki, kuriem analoģijas sastopamas gan Zviedrijas, gan Vācijas, gan citu Eiropas valstu 17. gadsimta arheoloģiskajā materiālā

Ligita   Beitiņa,

Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste



[1] Jānis Graudonis. Turaidas pils II. Atradumi. Turaidas muzejrezervāts, 2003 -24.lpp. 71.tabula : 2; 3

[2] Ilmārs Dirveiks. Pasienes klostera arhitektūras pēdējie pētījumi.// Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 3-5., 2013

 , , ,        Jaunumi, Turaidas pilij 800