Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Turaidas pils krāsns podiņš ar evaņģēlistu Lūku Turaidas pils izrakumu laikā atrasts vairāk nekā 7500 krāsns podiņu fragmentu, kas cēlušies no gruvešos izmestām 16.-18. gadsimta krāsnīm. Tās bija grezni mākslas amatniecības izstrādājumi, kas ne tikai apsildīja, bet arī rotāja pils telpas. Krāsns podiņus dekorē zemciļņi un klāj spožas, krāsainas glazūras. Katrs salūzušais fragments atklāj tikai nelielu ornamenta vai figurālas grupas daļu, bet reizēm gluži kā puzles spēlē laimējas salikt visu vai gandrīz visu kādreizējo kompozīciju.

Apmeklējot Turaidas pils ekspozīcijas , aicinām atrast no lauskām salīmētu ap 17 cm platu un gandrīz tikpat augstu zaļi glazētu podiņu, uz kura redzams evaņģēlists Lūka. Rūpīgi detaļās izveidotais reljefs attēlo pie galda sēdošu vīru garā tērpā un ar turbānu galvā. Viņš labajā rokā turētu irbuli iemērcis pie jostas piekārtā tintes trauciņā, bet kreisā roka balsta atvērtu grāmatu. Pie viņa kājām guļ ragains vērsēns. Sānos skatāmas rievotas kolonnas, bet kompozīcijas augšdaļa ar arku diemžēl nav saglabājusies.

Lūka ir viens no Jaunajā derībā iekļauto četru evaņģēliju autoriem. Pārējie trīs evaņģēlisti ir Matejs, Markus un Jānis. Četri evaņģēlisti pēc Jēzus Kristus nāves aprakstīja viņa dzīvi un darbību, un kristīgā Baznīca šos tekstus kanonizēja. Par evaņģēlistu dzīvi ir dažādas un reizēm pat pretrunīgas liecības. Stāsta, ka evaņģēlists Lūka pēc profesijas bijis ārsts, lai gan vēlākās leģendās viņš nosaukts par gleznotāju, kas izgatavojis pirmo Dievmātes portretu. Gleznās un skulptūrās Lūku attēlo kopā ar vērsi, kas simboliski norāda uz Kristus upura nāvi. Evaņģēlisti tāpat kā citi katoļu svētie viduslaikos bija noteiktu profesiju aizbildņi, bet vienkāršā tauta viņus pielūdza kā aizsargus pret dažādām nelaimēm. Tā Sv. Lūka atbilstoši leģendās minētajām nodarbēm kļuva par daudzu pilsētu mākslinieku ģilžu svēto patronu, kā arī ārstu un miesnieku aizstāvi. Viņu pielūdza aizsardzībai pret negaisu, pēkšņu nāvi, zibeni, krusu, kašķi un mocībām.

Turaidas pilī atrastais krāsns podiņš ar evaņģēlista Lūkas atveidu pēc stilistiskajām pazīmēm attiecas uz manierismu – mākslas stilu, kas sekoja renesansei. Podiņš gatavots 17. gadsimta pirmajos gadu desmitos. Turaidas pilī tas nav vienīgais krāsns podiņš ar Lūkas atveidu – atrasti arī vairāki analogi eksemplāri un to lauskas, kas glazēti melnā krāsā. Interesanti, ka ļoti līdzīgi krāsns podiņi ar to pašu grezno portālu un sēdošu vīru – evaņģēlistu atveidiem zināmi vairākās pilsētās un pilīs Igaunijā, Polijā, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā. Šāda izplatība skaidrojama ar krāsns keramikas izgatavošanas procesu – vispirms rotājuma reljefu kāds mākslinieks izgatavoja kā pozitīvu modeli. No tā noņēma daudzas negatīvas formas, kuras uz dažādām pilsētām izplatīja ceļojošie amatnieki. Podnieks nopirka reljefa negatīvu – matrici, kurā daudzas reizes pēc kārtas iespieda mīkstu mālu un ieguva analogu krāsns podiņu rotājumu.

Domājams, ka Lūkas atveida paraugmodeli gatavoja kāds ziemeļvācu tēlnieks, izmantojot nīderlandiešu grafiķa Krispijna de Passes, Vecākā, gravīru no cikla ar četru evaņģēlistu attēliem. Toties matrici nopirka un vienādos krāsns podiņus darināja kāds podnieks, kura darbnīca varēja atrasties netālu no Turaidas pils.

Krispijna de Passes, Vecākā, gravīras attēls apskatāms Britu muzeja mājas lapā: http://www.britishmuseum.org/research/collection_online/collection_object_details.aspx?objectId=1337250&partId=1&searchText=crispijn+de+passe+evangelists&page=1

 Vairāk par Turaidas krāsns podiņiem lasāms: http://www.turaida-muzejs.lv/2012/08/ko-vesta-uz-turaidas-krasns-podiniem-attelotie-evangelisti/#.UzvXIqh_vkw

Dr. hist. Ieva Ose