Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Saules pulkstenis ir viens no vecākajiem laika mērīšanas instrumentiem. Tā darbības pamatā ir priekšmeta mestās ēnas pārvietošanās atkarībā no saules stāvokļa pie debesīm.

Šo laika mērīšanas principu pazina senās tautas Babilonijā un Ēģiptē jau ap 2. gadu tūkstoti p.m.ē. Eiropā saules pulksteņus iepazina 10. - 13. gadsimtā. Latvijas teritorijā senākie stacionārie saules pulksteņi vai to fragmenti saglabājušies no 13. - 15. gadsimta.

Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti divi saules pulksteņi, kas attiecināmi uz 14. – 15. gadsimtu.  Kā raksta arheologs Jānis Graudonis: “[..] veselu Saules pulksteņu atradums ir izcils ieguvums.” Viens no pulksteņiem izgatavots kā apdarināta riņķveida kaļķakmens plāksne, kuras diametrs 29,5 cm, biezums 7 cm. Pieskaitāms horizontālajiem saules pulksteņiem. Stundu sadalījums atbilst vidējam ģeogrāfiskajam platumam 59⁰ - 60⁰ , kas par 2⁰ – 3⁰ atšķiras no patiesā Turaidas ģeogrāfiskā platuma (57,5⁰). Tāpēc, nosakot dienas stundu pēc pulkstenī iegravētājām iedaļām, varēja rasties kļūda līdz pat 20 minūtēm. Turaidas pulkstenī stundu iedaļas apzīmētas ar arābu cipariem no 3 līdz 12 un līdz 9. Pulkstenim bijis metālisks trijstūra gnomons (ēnas radītājs), no kura saglabājušās tika nostiprinājuma ligzdas ar svina lējuma paliekām. Viena no tām atrodas centrā, otra – pie atzīmes 12. Pulksteņa sānā katrā pusē atrodas divas konusveida ligzdas pulksteņa plāksnes nostiprināšanai horizontāli. Saules pulkstenis atrasts 1981. gadā arheoloģiskajos izrakumos aiz Turaidas pils austrumu aizsargsienas, būvgružos. Pašreiz apskatāms muzejs ekspozīcijā, rietumu korpusa pagrabstāvā.

Otrs saules pulkstenis izgatavots kā apdedzināta māla flīze, kvadrātveida, 23 x 23 cm, biezums 7 cm. Tā iedalījums ik pa 15⁰ , diennakts sadalīta 24 stundās, kuras atzīmētas ar konusveida bedrītēm stundu iedaļu galos. Pie galvenajiem debespušu virzieniem ir trīs bedrītes.

Pulksteņa centrā saglabājusies vertikālā gnomona pamatne – aprūsējusi dzelzs tapa. Pulksteņa nostiprināšanai diametrāli pretējās pusēs apskatāmi divi 12 mm caurumi. Pulkstenis arī atrasts pils arheoloģiskajos izrakumos 1979. gadā. Tā izgatavošanas laiks attiecināms uz 15. gadsimtu. Pašreiz apskatāms muzejs ekspozīcijā, rietumu korpusa pirmajā stāvā.

Egīls Jemeļjānovs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, arheologs