Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Turaidas muzejrezervāta Rietumu korpusa pagrabstāva ekspozīcijā “Turaidas pils būvvēsture” izstādīta daļēja akas rekonstrukcija. Eksponēta ir pagalma lielās akas apakšējā daļa – fragments no iekšējās koka kameras. Aka tikusi aizbērta jau 18. gadsimtā, kad tajā iekritis un noslīcis cilvēks. Arheoloģiskās izpētes laikā 1992. gadā tā tika atklāta un pilnībā iztīrīta. Ūdens ņemšanas vieta bija izbūvēta no apses koka grodiem, liekot tos guļbūves tehnikā. Augšējā daļā tās izmēri bija 1.5 x 1.5 metri, grodi iekšpusē bija aptēsti.

Ap 6 metri dziļumā akā bija izveidota “ūdens kamera”, kas veidota no 2.75 m augstiem, vertikāli liktiem dēļiem. No ārējiem grodiem tā bija atdalīta ar 5 cm bieziem ķīļiem, lai pa izveidoto spraugu ieplūstu ūdens. Savukārt, lai vertikālie dēļi turētos savās vietās, iekšpusē tie bija nostiprinātas ar divu un triju kārtu iekšējo grodu vaiņagiem - apakšējais no tiem redzams ekspozīcijā. Līdz ar to akas izmērs samazinājās līdz 1.2 x 1.2 metriem. Akas apakšdaļu klāja biezu dēļu grīda, kas bija atbalstīta ar slīpi liktiem baļķiem, lai ūdens to nespiestu uz augšu.

Pēc radioaktīvā oglekļa C¹⁴analīžu datiem aka izbūvēta ap 16. gadsimtu, iespējams kādas vēl senākas akas vietā. Tās dziļums no pagalma līmeņa sasniedza 9 metrus. Mūsdienās aka ir restaurēta un apskatāma pils pagalmā. Akā atkal krājas ūdens.

Būvgružu pildījumā, ar ko aka bija aizbērta, tika atrastas dažādas 17. – 18. gadsimta senlietas – pudeļu lauskas, ādas apavu fragmenti un tā saukto holandiešu māla pīpīšu fragmenti. Arī no akas izņemtās senlietas apskatāmas ekspozīcijā kopā ar akas apakšdaļas grodiem.

Egīls Jemeļjanos TMR galvenais speciālists, arheologs

Raksts publicēts mēnešrakstā "Siguldas avīze", 2014. jūnijs Nr.6 (157) 26., 27.lpp.