Turaidas
muzejrezervāts

Digitālā programma "Lībieši Latvijas kultūrvēsturē"

Digitalizēts Turaidas vēstures senākais stāsts


Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas Turaidas pilī papildina četras digitālas programmas, kas sniedz iespēju dziļāk iepazīt viduslaiku un jaunāko laiku vēsturi. Šovasar apmeklētājiem nodots arī Turaidas senākās vēstures digitalizēts vēstījums ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.

Jaunā digitālā programma ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Foto: Nauris Dainis

Jaunā digitālā programma ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Foto: Nauris Dainis

Ekspozīcija Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” atklāta 2009. gadā. Tā atrodas Turaidas pilskalnam vistuvāk esošajā muižas ēkā – bijušajā  dārznieka mājā –  tagadējā Lībiešu namā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas krastos dzīvojošo lībiešu kultūru, kas 11.-13.gadsimtā spilgti pārstāvēta Turaidas apkārtnē. Tā stāsta par lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem un tajā eksponēti arheoloģiskajos izrakumos atrasti līvu kultūrai piederoši priekšmeti. Kaut ekspozīcijas platība ir samērā plaša 128,5 kvadrātmetri, tomēr visu par Gaujas lībiešu senvēsturi uzkrāto informāciju tajā parādīt nav iespējams. Daudzi muzeja arhīvā un krājumā glabātie pētniecības materiāli līdz šim nav nonākuši apmeklētāju uzmanības lokā. Viens no veidiem, kā sniegt iespēju ar tiem iepazīties, ir savākto informāciju digitalizēt un ievietot sistematizētā programmā. Digitālās programmas „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” izveide aizsākta 2013. gadā un šī gada jūnija vidū tā pieejama apmeklētājiem. Programma par Gaujas lībiešu kultūras mantojumu papildina lībiešu vēstures svarīgāko notikumu izklāstu un turpina ekspozīcijā eksponēto senlietu stāstu plašākā kontekstā. Visa informācija programmā pieejama gan latviešu, gan angļu valodā.

Digitālās programmas „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” mērķis ir paplašināt lībiešu kultūras mantojuma pieejamību un atpazīstamību pasaulē. Digitālās programmas saturs strukturēts divās sadaļās. Pirmā no tām „Laiks un notikumi” ietver 26 svarīgākos faktus par Gaujas lībiešu etnisko izcelsmi, kultūru un nozīmi Latvijas vēsturē. Atsevišķiem faktiem un jēdzieniem ir plašāks izklāsts un vizuālais skaidrojums. Programmā iekļauta laika skala, kas sākas ar 3500. gadu pirms mūsu ēras, t.i., ar somugru kultūras pirmsākumiem mūsdienu Latvijas teritorijā un turpinās līdz mūsdienām. Tās mērķis ir ne vien atspoguļot notikumus, bet arī skaidrot Gaujas lībiešu vēsturiskā mantojuma integrāciju latviešu tautas kultūrā. Jaunāko laiku atspoguļotie notikumi galvenokārt saistīti ar Gaujas lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti, saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai.

Otra programmas sadaļa „Senlietas ekspozīcijā” ir digitāls katalogs, kurā iekļauti 376 eksponēto senlietu apraksti, attēli un ziņas par to atrašanas apstākļiem, izmantošanu un izplatības areālu. Informācijas sagatavošanai izmantoti arheologa Dr. habil. hist. Jāņa Graudoņa, Dr. hist. Gunta Zemīša, Jāņa Cigļa, Egila Jemeļjanova un Maijas Kreišmanes veiktās izpētes materiāli, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta arhīvā un krājumā, kā arī publikācijas par eksponētajām senlietām vai to analogiem. Monētu zinātnisko apstrādi veikusi Latvijas numismāte Dr. hist. Tatjana Berga, kā arī numismāti Ivars Leimuss no Igaunijas un Andrejs Gomzins no Krievijas. Digitālajā programmā izmantoti Ilgvara Gradovska (monētas), Alberta Linarta un Naura Daiņa foto attēli, kuros palielinātā veidā atklātas priekšmeta detaļas vai ornamenti, kas ekspozīcijas vitrīnās nav precīzi saskatāmi.

Digitālās programmas katalogā iekļautās senlietas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Lielākā daļa no tām atrastas arheoloģiskās izpētes laikā mūsu  novada senvietās – Turaidas un Sateseles pilskalnā, Kārļa kalna pilskalnā, Turaidas Jāņkalnā, kā arī Turaidas, Krimuldas un Siguldas lībiešu  uzkalniņkapos. Savukārt 11. gadsimta kalēja darba rīku un izstrādājumu depozīts atrasts Daugavas lībiešu senajā ciema vietā  Doles salā. Pārējās senlietas nav arheoloģiski atrastas, bet uzietas, apstrādojot tīrumus vai rokot zemi. Tie ir dažādu vēsturisko periodu savrupatradumi. Akmens laikmeta cirvji visticamāk zemē nonākuši nejauši pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet lībiešu senlietas lielākoties atrastas seno dzīves vietu vai kapulauku apkārtnē.  Pie savrupatradumiem pieder arī Krimuldas Raganas sudraba rotu un monētu depozīts. Tā sastāvā ietilpst 176 senlietas, kas tika atrastas audekla maisiņā bijušās Englārtes muižas teritorijā Krimuldas pagasta Raganā 2007.gada vasarā. Katra senlieta ir unikāla. No tās iespējams iegūt informāciju par izgatavošanas apstākļiem, tā  laika vēsturi, tradīcijām, kultūras un tirdzniecības sakariem. Digitālās programmas kataloga pamatā ir eksponēto senlietu stāsti.  Ieskatam – Turaidas pilskalna arheoloģisko izrakumu laikā atrastā zvēra zoba stāsts:

Turaidas pilskalnā atrastais lāča zobs – piekariņš. Foto: Nauris Dainis

Turaidas pilskalnā atrastais lāča zobs – piekariņš. Foto: Nauris Dainis

Lāča zoba saknes daļā izveidots apaļš caurumiņš, kurā ievērts bronzas riņķītis. Zobs izmantots kā piekariņš. Tas datējams ar 11.-13. gadsimtu jeb lībiešu apdzīvotības laiku Turaidā un atbilst šādu piekariņu izplatībai citos Latvijas pilskalnos. Somugru tautām, pie kurām pieskaitāmi arī lībieši, ar lāci saistās seni mitoloģiski priekšstati. Lībiešiem kā viena no lāča kulta izpausmēm bija saglabājusies tradīcija nēsāt no lāča ilkņiem un nagiem gatavotus amuletus. Par meža zvēru zobu piekariņu nozīmi Turaidas arheoloģiskās izpētes vadītājs Jānis Graudonis raksta: „Latvijas iedzīvotājiem parasti bija ar ticējumiem saistīti dzīvnieku zobu piekariņi. Tā piemēram uzskatīja, ka tam, kurš nēsā lāča zobu piekariņu, piemīt lāča spēks.” (Jānis Graudonis. Turaidas pils. Atradumi II. Turaidas muzejrezervāts, 2003 - 7. lpp.)

Vairums senlietu laika gaitā zaudējušas sākotnējo formu un bieži vien nezinātājam grūti iedomāties to pirmatnējo izskatu vai izmantošanas veidu. Lai izprastu to nozīmi, katalogā priekšmeta aprakstam un fotogrāfijai pievienoti analoģisku senlietu attēli, zīmējumi un citi izzinoši materiāli par tā vēsturi. Pie šādām senlietām pieskaitāmas dzīves vietās atrastas rotas, kas galvenokārt ir nēsātāju nejauši nozaudētas, salūzušas vai atāķējušās un nokritušas no rotu komplekta. Dažkārt tādas rotas pielietojumu grūti iztulkot pat speciālistam. Viens no šādiem rotu fragmentiem ir Turaidas pilskalnā atrastais neparastais 11. – 13. gadsimta trapecveida bronzas rotājums (TMR 15829), kas izmantots par digitālās programmas starta lapas simbolu. Tā nozīmes skaidrošanai izmantojams analogs no lībiešiem radniecīgo igauņu rotu komplekta, kas kā kapa piedeva bija atrasts  11. – 12. gadsimta sievietes apbedījumā.

Rota TMR 15829. Foto: Alberts Linarts

Rota TMR 15829. Foto: Alberts Linarts

Profilēts, trapecveida jeb krusta formas rotājums ar virsmā iespiestu saulīšu un taisnu svītriņu ornamentu. Trapeces apakšdaļā izveidoti 3 apaļas formas caurumiņi, augšējā izvirzījumā – viens caurumiņš un sānos izveidotajās abās „austiņās” arī bijis pa caurumam, taču viens no tiem nolūzis. Ornamentika raksturīga vietējo tautu kultūrai un norāda uz rotas piederību Turaidas pilskalna senākās apdzīvotības laikam 11.  13.gadsimtam. Rotu iespējams izmantot kā piekariņu, važiņu dalītāju vai dekoratīvu apkalumu. Igaunijā Siksalas (Siksälä)  kapsētā atrasts līdzīgas formas važiņu dalītājs, kas izmantots 11.12.gs. važiņu rotā. 

Lielākā daļa eksponēto priekšmetu ir nelieli, to detaļas ne vienmēr ir pamanāmas. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par senlietas formu, rotājumu un sastāvdaļām, iespējams izmantot jauno digitālo programmu, kurā senlietas apskatāmas palielinājumā. Nepieciešamības gadījumā ievietoti arī zīmējumi, lai parādītu priekšmeta ornamentu, dažādu rotājošu elementu ievijumus, aizdares cilpas vai atklātu rotu darināšanas tehnikas noslēpumus.

Digitālā programma ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” tika sagatavota sadarbībā ar SIA “Latvian Intelligent Systems” un informācijas tehnoloģiju speciālisti Maiju Ablaževiču, piesaistot Valsts Kultūrlkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programma izmantojama gan akadēmiskajā darbā, gan muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai vispārizglītojošās skolās un augstskolās, gan arī kā papildus informācijas avots ekspozīcijā senākās vēstures izzināšanai.

Ligita Beitiņa Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

Raksts publicēts "Siguldas avīzē'; jūlijs, 2014, nr. 7 (158)

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts