Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos. Sastādītāja Vija Stikāne. Rīga: Zinātne, 2014. 384 lpp, latviešu val., kopsavikums angļu val., ISBN 978-9984-879-66-6. Cena 30.00 euro

Dokumentu krājuma zinātniskais redaktors Ilgvars Misāns (LU Vēstures un filozofijas fakultāte), zinātniskais konsultants un vācu valodas redaktors Kārlis Zvirgzdiņš (Latvijas Valsts vēstures arhīvs), literārā redaktore Ieva Jansone, māksliniece Aija Andžāne. Tekstus no latīņu un vācu valodas tulkojuši Aleksandrs Jansons, Brigita Cīrule, Andris Levāns, Indra Ozoliņa, Kārlis Zvirgzdiņš, Vija Stikāne. Latīņu valodas redaktore Gita Bērziņa, kopsavilkuma tulkojums angļu valodā – Eva Eihmane, angļu valodas redaktore Antra Legzdiņa. Grāmatai ir Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārds, ievads, četras daļas, avotu un literatūras saraksts, vietvārdu un personvārdu rādītājs, attēlu saraksts latviešu un angļu valodā, kopsavilkums angļu valodā. Grāmatu ilustrē dokumenti no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Tallinas pilsētas arhīva, Galvenā seno aktu arhīva Varšavā, Čartorijsku bibliotēkas Krakovā, Zviedrijas Valsts arhīva Stokholmā, Prūsijas kultūras mantojuma slepenā valsts arhīva Berlīnē, Šverīnes Zemes arhīva, Lietuvas Nacionālās Mežvīda bibliotēkas Viļņā.

Grāmata “Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos” ir vēstures tekstu apkopojums par Turaidas pili no 1214. līdz 1599. gadam kā Rīgas bīskapu un arhibīskapu rezidenci un militāru cietoksni, viduslaiku un agro jauno laiku pārvaldes un tiesu varas iecirkņa – fogtejas – centru, stārastiju Pārdaugavas hercogistē.

Gan arheoloģiskajā izpētē iegūtie lietiskie vēstures avoti, gan dokumentu un hroniku liecības ir pamatā Turaidas muzeja vēstījumam ekspozīcijās un izglītojošos pasākumos, un rakstīto vēstures avotu publikācija dod iespēju analizēt tos padziļināti. Senākie dokumenti, kas tapuši Turaidā 13.–14. gadsimtā, rakstīti latīņu valodā uz pergamenta, tos apliecināja piekarināti zemeskungu un dižciltīgo liecinieku vaska zīmogi. Viduslaiku izskaņā no 15. gadsimta Turaidā rakstīja vēstules uz papīra vācu (viduslejasvācu) valodā, un to skaits 16.gadsimtā arvien pieauga. Grāmatā publicēti 497 teksti no pergamenta dokumentiem, papīra vēstulēm, hronikām, tai skaitā daudzu dokumentu oriģinālteksti un to tulkojumi latviešu valodā.  Tie atklāj Turaidas, Latvijas un Baltijas jūras reģiona vēstures lappuses, rāda sava laika dižciltīgo un zemes valdnieku uzskatus un vērtības, varas attiecības un militāras cīņas, dažreiz pat dod ieskatu pils un pilsnovada ikdienas norisēs un zemākas kārtas cilvēku dzīvē.

Izdevumā apkopota informācija no rakstiem, kur Turaidas vārds minēts dažādos kontekstos, arī kā ģeogrāfisks (upe, ceļš) nosaukums.  Pētītie dokumenti skar arī Gaujas lībiešu vēsturi, kuriem Turaidas pilskalns ar koka pili bija nozīmīgs no 11. gadsimta. Turaidas nosaukums cēlies no lībiešu valodas, kas pieder pie somugru valodu saimes. Tas tiek saistīts ar lokalizētu seno skandināvu pērkona dieva Tora (Tor jeb Thor) apzīmējumu Indriķa hronikas vēstījumā par sāmsaliešiem, kuri pielūguši Tāru. Lībiešiem radniecīgajā igauņu valodā ‘aed’ nozīmē ‘dārzs’, līdz ar to Turaidas nosaukums tulkojams „Tora dārzs” jeb „Pērkona dieva dārzs”. Vārds 13.–16. gadsimtā rakstīts dažādi, latīņu un viduslejasvācu valodā, mēģinot atdarināt lībiešu valodas fonētisko skanējumu – Thoreyda, Thoreida, Toreidhia, Torreyde. Līdz pat mūsdienām vietvārds vācu valodā lielākoties rakstīts Treiden jeb Treyden. Latviešu valodā pirmais zināmais dokuments „Turraidas pilī” tapis 1810. gadā, bet 18. gadsimtā vietējie zemnieki saukuši pili „Turreda”.