Ceturtdien, 18.septembrī, Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, Turaidas muzejrezervātā notika Turaidas muižas vagara mājas klēts restaurācijas noslēgums, kurā pulcējās gan restauratori un pētnieki, gan turaidieši un muzejrezervāta apmeklētāji, gan arī kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstītāji.

Svētku uzrunā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzsvēra, ka Latvijas kultūras mantojuma nozares misija ir saglabāt kultūras mantojumu kā cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgu faktoru – apzināt, aizsargāt un iekļaut to mūsdienu dzīves apritē, veicinot sabiedrībā kultūrvēsturisku vērtību izpratni. Viņš pauda atzinību, ka tieši šādi jau daudzu gadu garumā savu darbību veic Turaidas muzejrezervāts, Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros arvien pārsteidzot ar kādu atjaunotu ēku-pieminekli Turaidas vēsturiskajā centrā, sagatavotu īpašu izstādi vai izglītojošu pasākumu. Kultūras mantojums ir vērtība sabiedrībai, un tas nepieder tikai mūsu laikam, bet arī nākotnei, Eiropas kultūras mantojuma 2014 kontekstā akcentējis arī VKPAI vadītājs Juris Dambis.

Izsakot pateicību muižas vagara klēts restaurācijas projekta sadarbības partneriem - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenajam krājuma glabātājam Mārtiņam Kuplajam, etnogrāfam Uģim Niedrem, SIA „Balga”, arhitektei Inārai Caunītei, kalējam Andrim Ščeglovam, muzejrezervāta Pieminekļu un kultūrvides daļas vadītājam Dainim Linmeijeram un muzeja restauratoriem, kā arī VAS „Valsts Nekustamais īpašums” un pašvaldību pārstāvjiem, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne pauda: „Mēs šodien godājam Turaidas muižas vagara mājas klēti un visu to, kas liecina par cilvēku šajā dzīves vietā, viņa redzējumu, viņa prasmi gan 20.gadsimta sākumā, gan 21.gadsimta otrajā desmitgadē.” Viņa izteica pateicību arī bijušajam Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhitektam Vilim Druģim, kurš pirmais Turaidas muižas vagara mājas klēti ieraudzīja un atzina par kultūrvēsturisku vērtību.

Saulei silti apspīdot seno klēti un pasākuma dalībniekus, pasākuma gaitā eksperts Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais iepazīstināja ar divtelpu klēšu daudzveidību Vidzemē 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Divtelpu klēšu izplatību Vidzemē ir veicinājusi saimniekošanas forma, kas vienu zemnieka sētu sadalīja divās domājamās daļās ar diviem saimniekiem. Līdz ar to tika celtas klētis ar divām vienādām telpām, kur abām ieejas durvīm bija kopēja vidējā durvju aploda. Šādām ēkām bija četrslīpju jumti, kas līdz 19.gadsimta beigām tika segti ar salmiem, bet 20.gadsimta sākumā parasti ar plēstām skujkoku vai apses skaidām. Etnogrāfs Uģis Niedre kliedēja stereotipu par „slikto vagaru”, pastāstot par vagara lomu un pienākumiem, kā arī izmaiņām muižas dzīvē no 18.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam.

Atjaunotajā vagara mājas klētī iekārtots Turaidas muzejrezervāta atklātais krājums un šajā svētku dienā viesiem bija iespēja apskatīt senus labības vākšanas un apstrādes, kā arī piena pārstrādes priekšmetus, par kuriem zinoši stāstīja galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane. Klēts pagrabā smaržoja tikko novāktie dārzeņi un acis priecēja ievārījuma un marinējumu burciņas, kuras arī senāk tika glabātas līdzīgos apstākļos.

Pasākuma viesi atzina, ka Turaidas vēsturiskais centrs ieguvis jaunu skaistu akcentu, kas turpmākajos gados visticamāk kļūs par īpašu vietu, kuru savos fotoaparātos un viedtālruņos iemūžinās muzejrezervāta apmeklētāji un kur svētku reizēs pulcēsies Turaidas, Siguldas un Krimuldas iedzīvotāji, lai, tāpat kā šajā reizē, priecātos par kultūras mantojumu, uzzinot stāstus par vēsturi un dzirdot senaizmirstas melodijas, kuras šajā pasākumā izpildīja Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībnieces Aiga Auziņa un Santa Jermičuka. Visiem bija prieks dalīties pieredzē, atmiņās un stāstos par klētīm Vidzemē.