Turaidas
muzejrezervāts


Akcija „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. 20. stāsts – Baroka stila krāsnis Turaidas pilī


Vēl decembrī ikviens aicināts piedalīties akcijā „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai ataino pili. Visa gada garumā Turaidas pils ekspozīcijās reizi divās nedēļās tika izcelts kāds īpašs priekšmets un ar tā palīdzību atklāts aizraujošs stāsts, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Turaidas pilī atrasta krāsns podiņa rotājums – ziedu grupa ar krāšņu barokālu magoni vidū. 17. gs. pēdējā trešdaļa. Dzintras Zemītes zīmējums
Turaidas pilī atrasta krāsns podiņa rotājums – ziedu grupa ar krāšņu barokālu magoni vidū. 17. gs. pēdējā trešdaļa. Dzintras Zemītes zīmējums

Baroks ir Eiropas mākslas un arhitektūras stils, kas sastopams laikā no apmēram 1600.  līdz 1770. gadam. Dažādās zemēs baroka stila ilgums un izpausmes veidi ir atšķirīgi. Latvijas teritorijā par baroka mākslas aizsākumu uzskata laiku ap 1660. gadu, bet par nobeigumu – apmēram 1775. gadu. Vienlaikus 18. gs. otrajā pusē interjeros parādās rokoko, bet celtņu fasādēs pakāpeniski par dominējošo kļūst klasicisms. Mūsu baroks ir ziemeļnieciski atturīgāks nekā līdzīga stila celtnes un interjeri rietumu zemēs un Dienvideiropā.

Baroka stilam raksturīga kustība, greznība, spožums, teatrālisms un pārspīlējumi. Arhitektūrā dominē viļņotas līnijas, spirālveida rituļi – volūtas, vītas kolonnas un to grupas, izteiksmīgas dzegas un izliektu kupolu pārsegums, kā arī spēcīgas gaismēnas. Glezniecībā šis stils izpaužas ar pārbagātību un krāšņumu, kuplām cilvēku ķermeņu formām, spēcīgu emociju tēlojumu, dejojošu ritmu un iluzoriem efektiem. Arī tēlniecības darbos parādās kustības tēlojums, spēcīgi žesti, plīvojošas drapērijas un dramatiskas gaismēnas. Baroka laikā sastopami mēģinājumi nojaukt robežas starp atsevišķām mākslas jomām – arhitektūra pārņem glezniecības un tēlniecības izteiksmes līdzekļus un otrādi, vai arī tās visas  saplūst un veido vienotu iespaidīgu ansambli.

Barokam raksturīgs dekors izmantots arī telpu iekārtas priekšmetu formā un rotājumā. Turaidas pilī tās ir podiņu krāsnis, kas savulaik bija grezni interjera priekšmeti. Diemžēl lielajā pils ugunsgrēkā 1776. gadā Turaidā izdega visas iekštelpas un podiņu krāsnis sagruva. Par to izskatu mēs tagad varam spriest tikai no arheoloģisko izrakumu atradumiem – krāsns podiņiem un to fragmentiem, kā arī pēc rekonstruētām krāsnīm.

Turaidas pils drupās atrasts krāsns podiņš ar barokālas kartušas motīvu. 18. gs. pirmā puse
Turaidas pils drupās atrasts krāsns podiņš ar barokālas kartušas motīvu. 18. gs. pirmā puse

Barokālos krāsns podiņus lielākoties klāj vai nu gandrīz melnas glazūras, vai kontrastējoši balta krāsa, lai gan daļai agrā baroka stila podiņu vēl lietots iepriekš populārais zaļais glazējums. Par krāsns podiņu aptuvenu datējumu un piederību baroka stilam ļauj spriest izteiksmīgs reljefs rotājums. Uz Turaidas pils barokālajiem krāsns podiņiem ir attēloti grezni puķu pušķi, lepnās parūkās tērptu kungu bistes un dažādi dekoratīvi atveidi – vijīgas kartušas vai pildiņi. Par kartušu sauc arhitektonisku motīvu, kas sastāv no vairogam līdzīga laukuma, kuru apņem grezns ietvars. Uz šāda krāšņa vairoga var novietot uzrakstu vai ģerboni, bet to var atstāt arī tukšu un priecāties par ietvara izteiksmību. Savukārt pildiņš ir galdniecībā izmantots elements. Lai telpas vai skapja durvis nebūtu pārāk smagas, no bieziem dēļiem gatavo tikai ietvaru, bet tā vidusdaļu aizpilda ar plānāku materiālu jeb pildiņu. Baroka laika pildiņiem nebija taisnas malas, bet gan viļņveida ietvars ar izliekumiem un ieliekumiem. No masīvajām mēbelēm izteiksmīgo pildiņu formu pārņēma krāsns keramikas gatavotāji. Šim motīvam uz podiņiem bija dekoratīvs mērķis, bet zināmā mērā pildiņa formai bija arī praktiska nozīme – tā vietā māla kārta bija plānāka un līdz ar to siltumu izdalīja vairāk nekā biezās apmales.

Turaidas pils drupās atrasts krāsns podiņš ar barokāla pildiņa motīvu. 18. gs. pirmā puse

Turaidas pils drupās atrasts krāsns podiņš ar barokāla pildiņa motīvu. 18. gs. pirmā puse

Podiņu krāsns sastāv no divām raksturīgām daļām – uz zema cokola novietota pabūve, kurā atrodas kurtuve un tiek dedzināta malka, bet virs tās paceļas augšbūve – nedaudz šaurāka un nereti no sienas atvirzīta augšdaļa, kurā tiek uzkrāts siltums. Baroka krāšņu izgatavotāji ne tikai atsevišķu elementu dekoru, bet arī visas krāsns izskatu pārņēma no masīvajām mēbelēm – tā sauktajiem Dancigas skapjiem. Baroka stila krāsnīm gan augšējo, gan apakšējo malu, gan vidusdaļu kā piebriedušas, spēcīgas joslas apņem izteiksmīgas dzegas. Krāsns stūrus veido kolonnas vai vāzes atgādinoši balustri. Šāda krāsns stilistiski pieskaņojās dzīvojamās telpas mēbelēm un veidoja vienotu interjera ansambli.

Starp Turaidas pils arheoloģiskajiem atradumiem ir pietiekams daudzums dažādu formu barokālu podiņu, lai pilnībā varētu atjaunotu vismaz divas krāsnis.

Viena no tām skatāma Turaidas pils rietumu korpusa augšstāva ekspozīcijā kā vienas krāsns sienas atveidojums, kurā ievietoti vairāki muzeja eksponāti – oriģinālie podiņi. Šāda rekonstrukcija dod labu priekšstatu par kādreizējo krāsns uzbūvi. Turaidas krāsns varēja būt ap 3 m augsta. Tā sastāvēja no daudziem nelieliem krāsns podiņiem. Tos kopā saturēja šaurajās atstarpēs ieziesta kaļķu java, bet reizēm no iekšpuses bija ievietotas arī metāla skavas. Šajā krāsnī izmantotie podiņi ir 18. gs. pirmās puses darinājumi, kas klāti ar spoži melnu glazūru. Katra podiņa virsma ir plastisks veidojums, kas atgādina iedziļinātu barokālu pildiņu ar viļnveida profilētu apmali. Līdzīgas formas pildiņi grezno gan krāsns sienas, gan frīzes un dzegas, veidojot stilistiski vienotu apjomu. Krāsns daļas vienu no otras atdala trīs spēcīgi izvelvētas horizontālas dzegas. To izteiksmīgo profilējumu papildina abās pusēs iestiprinātās baltās līstes. Krāsns abos vertikālajos stūros novietotas vairākas gandrīz pilnplastiskas kolonnas.

Vēlā baroka stila krāsns, rekonstruēta no Turaidas pilī atrastiem 18. gs. trešā ceturkšņa podiņiem ar ordeņa zvaigznes motīvu. Paula Gailīša datorgrafika
Vēlā baroka stila krāsns, rekonstruēta no Turaidas pilī atrastiem 18. gs. trešā ceturkšņa podiņiem ar ordeņa zvaigznes motīvu. Paula Gailīša datorgrafika
No 18. gs. pirmās puses krāsns podiņiem veidots baroka stila krāsns atdarinājums Turaidas pils Rietumu korpusa ekspozīcijā

No 18. gs. pirmās puses krāsns podiņiem veidots baroka stila krāsns atdarinājums Turaidas pils Rietumu korpusa ekspozīcijā

Otru Turaidas barokālo krāsni interesenti var aplūkot grafiskā rekonstrukcijā – melnbaltā zīmējumā, kas ievietots pagājušā gadā izdotajā katalogā „Turaidas pils 16.-18. gadsimta krāsns keramika”. Pēc podiņu dekorā izmantotā daudzstarainā ordeņa zvaigznes motīva šīs krāsns izgatavošanas laiku var saistīt ar 18. gs. trešo ceturksni – vēlo baroku. Atšķirībā no iepriekš aplūkotās Turaidas krāsns šajā rekonstrukcijā skatāma trīspakāpju uzbūve – virs kurtuves novietotas divas augšbūves. Jāpiebilst, ka līdzīgs rotājums un krāsns uzbūve ir līdz mūsdienām saglabātai podiņu krāsnij, kas aplūkojama Ungurmuižā netālu no Cēsīm.

Senākās greznās podiņu krāsnis būvēja tikai augstmaņu apdzīvotajā pils daļā. Tās  kurināja no aizmugures – otrpus sienai esošas saimniecības telpas. Tādejādi dzīvojamā istaba bija tīra no malkas gružiem, dūmiem un pelniem. Līdz ar baroku krāsnis kļuva lētākas un plašāk pieejamas, tāpēc arvien biežāk palīgtelpu trūkuma dēļ sāka lietot metāla durtiņas un kurināt krāsni no tās pašas telpas, kuru tā apsildīja. Tā kā arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī krāsns durtiņas nav atrastas, mums atliek tikai minēt, vai tās jau senatnē pils drupās pievācis kāds vecu mantu tīkotājs, vai arī durtiņas nav vispār bijušas.

Turaidas arheoloģiskie atradumi – spoži glazētie krāsns podiņi ir liecības, kas tagad  ļauj ieskatīties gandrīz pirms trīssimt gadiem tālā pagātnē, kad pili greznoja vairāki baroka stilā veidoti interjeri.

Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, Dr.hist., Ieva Ose

    Aktuāli, Jaunumi, Turaidas pilij 810  

Turaidas muzejrezervāts