Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ziņojums muzejrezervāta gadskārtējā rudens konferencē par aktuālo vēstures izpētē, kultūras procesos, kultūras mantojuma saglabāšanā un muzejrezervāta darbībā. Ar ko iezīmējas jaunais darba cēliens Turaidas muzejrezervātā?

Jaunais darba cēliens Turaidas muzejrezervātā iezīmējas ar Kultūras ministrijā apstiprināto muzejrezervāta darbības un attīstības stratēģiju 2014.-2023. gadam un šogad saņemto akreditāciju muzejrezervāta darbības turpmākiem desmit gadiem. Tas iezīmējas arī ar LR Ministru kabinetā 28. oktobrī apstiprinātiem noteikumiem Nr. 664 “Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – aizsardzības kārtība”, kas ir LR Ministru kabineta 1994. gada 1. marta noteikumu Nr. 61 “Par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu” pārmantojums.  Jaunie Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta muzejrezervāta saglabāšana, uzskaite un izpēte, izmantošana un popularizēšana.

Šajos noteikumos atkārtoti tiek uzsvērts, ka muzejrezervāts ir īpaši aizsargājams kultūras pieminekļu komplekss un ansamblis ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību un ir Latvijas Republikas nacionālās bagātības sastāvdaļa, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Kultūras pieminekļi atrodas vēsturiskajā vidē – vietā, kur tie radušies. Muzejrezervāta izveides, (arī pastāvēšanas) mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir saglabāt nākamajām paaudzēm vienu no senākajiem Latvijas valstiskajiem veidojumiem – Turaidas vēsturisko centru, ietverot novada kultūras mantojuma izpēti, tautas amatu un tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu. Jauno noteikumu pielikumā ir noteikta Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta teritorija, kurā precīzi iezīmētas robežas koordinātu sistēmā.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Turaidas vēsturiskā centra aizsardzības nodrošināšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kopā ar teritoriju ir apstiprinājusi aizsardzības zonu. Iepriekš - 1994. gadā apstiprinātās 3 aizsardzības zonas neatbilda pašreizējai likumdošanai, tas ir „Aizsargjoslu likumam”.  Tāpat apmeklētāju apkalpošanas kvalitātes sekmēšanai LR Ministru kabinetā beidzot, tas ir 3. novembrī,  pieņemts rīkojums Nr. 635 „ Par valsts nekustamo īpašumu Krimuldas novadā nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā”. Tajā runa ir par stāvlaukumiem, kuri galvenokārt paredzēti Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju vajadzībām un ir būtiska muzejrezervāta infrastruktūras sastāvdaļa, tāpēc tie saglabājami valsts īpašumā, nododot no Satiksmes ministrijas valdījuma Finanšu ministrijas valdījumā.

Šobrīd varētu teikt tā, ka augstākstāvošās valsts institūcijas – Ministru kabinets, Kultūras ministrija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šajā gadā no jauna ir pārskatījušas un apstiprinājušas muzejrezervāta darbības jēgu un saturu, akreditējot muzejrezervātu līdz 2023. gadam un par jaunu nosakot darbības un attīstības teritoriju - Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa teritoriju.

 Muzejrezervāta darbības jēga šajā apstiprinātajā Īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī – kultūrtelpā ir:

piepildīt šo Turaidas vēsturisko centru, šo kultūrtelpu – gan ārtelpu, gan telpas arhitektūras pieminekļos – ēkās - ar saturu. Ar saturu, kas iegūts pētniecības darbā, ar informāciju, kas tiek piedāvāta apmeklētājam, ienākot šajā teritorijā. Svarīgi, lai šī informācija būtu vēsturiski patiesa, saprotama, skaidri un viegli šajā telpā nolasāma un arī pasniegšanas veids būtu atbilstošs mūsdienām - atraktīvs un interesants. Lai dažādās valodās runājošais un dažādas kultūras pārstāvošais muzejrezervāta apmeklētājs spētu saprast mūsu piedāvājumu, mūsu vēstījumu par Latviju, mūsu vēsturi, mūsu cilvēkiem un spētu viegli orientēties šajā teritorijā – Turaidas vēsturiskajā centrā.

Tāpēc viens no muzejrezervāta darbības turpmākiem svarīgiem teorētiskiem un praktiskiem uzdevumiem, blakus dabas, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai ir: Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras mantojuma muzealizācija un brīvdabas ekspozīcijas izveide visā teritorijā. Visa apstiprinātā Īpaši aizsargājamā pieminekļa teritorija pašlaik 42,25 hektāru platībā ir muzejs, tā ir muzeja ekspozīcija.

Par terminu muzealizācija.  Mantojuma muzealizācija ir cilvēku centienu izpausme saglabāt realitātes elementus, kas ietver tādas kultūras vērtības un ir tādu notikumu liecības, ko sabiedrība ir ieinteresēta saglabāt. Vai mēs veidojam muzeju par vienu personību, vai par vienu notikumu, vai par tautas vēsturi princips jau ir viens – tās ir radītās vērtības, kas mūsdienās palīdz un sekmē cilvēkam saprast pašam sevi, un risina cilvēces eksistenciālos pamatjautājumus. Muzejrezervāta apsaimniekošanā esošais Latvijas Republikas īpašums 42,25 ha platībā tātad ir un būs muzejs ar brīvdabas ekspozīciju. Pavisam drīz ar LR Ministru kabineta lēmumu pievienosies vēl daļa Turaidas vēsturiskā centra teritorijas, tas ir valsts pirkums no saimniecības „Ošas” teritorijas. Tas nepieciešams, lai apmeklētājs varētu nokļūt uz ekspozīciju pagasta magazīnā. Tātad kopumā muzejrezervāta brīvdabas ekspozīcijas platība uz 2015. gada 1. janvāri būs 43, 63 hektāri.

Taču Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa platība pēc jaunajiem apstiprinātajiem normatīvajiem aktiem tagad ir 62 hektāri. Kāpēc tā?

Diskusijās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tika piekrists, ka pēc SIA „Metrum” izstrādātiem priekšlikumiem, lai aptvertu Turaidas vēsturiskā centra pieminekļu kompleksa lielāko daļu tiek iekļauts arī Turaidas pilskalns, jo pils bez pilskalna neveido pilnu aizsardzības kompleksu. Tika iekļautas arī industriālās būves drupas „Turaidas ķieģeļceplis” ar teritoriju ap to, ko arī apstiprināja Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās no pieminekļu inspekcijas un no muzejrezervāta puses attiecībā uz teritorijas uzturēšanu un aizsardzību var tikt izvirzītas stingrākas prasības teritorijas īpašniekiem. Teritoriju īpašnieki paliek tie paši – Turaidas pilskalna teritorijas īpašnieks ir valsts un atrodas Vides un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā, Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekošanā, bet ķieģeļceplis un teritorija ap to Krimuldas novada pašvaldības īpašumā. Tātad citu īpašnieku apsaimniekošanā esošā Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa daļa ir 16,37 hektāri.

Kā jau minēju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir apstiprinājusi arī Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa individuālo aizsardzības joslu jeb aizsargzonu, par kuru bija vislielākās debates. Aizsargzonas platība ir turpat 400 hektāri. Tā ir krietni mazāka, nekā bija iepriekš un tā vairs nedalās apbūves zonās, ainavu aizsardzības zonās. Ir viena pieminekļa individuālā aizsargjosla un tai ir izstrādāti un apstiprināti teritorijas saglabāšanas un aizsardzības noteikumi. Šajā muzejrezervāta aizsargjoslā, kuras platība ir turpat 400 ha varētu un gribētos veidot sadarbību ar īpašniekiem, kas atbilstu gan MK noteikumiem, gan mūsu valstī pieņemtajām Starptautiskām konvencijām par kultūras mantojuma un ainavas saglabāšanu, iesaistot sabiedrību. Ideālais modelis šajā sadarbības procesā būtu eko muzeju jeb jaunās muzeoloģijas darbības principi, kur šīs teritorijas saimnieki savu attīstību saista ar dabas un kultūras tūrisma attīstību, ar lauku dzīves muzejisko darbību un tradīcijām, ar dabas taku veidošanu, jo ne tikai muzeji, bet arī sabiedrība kopumā uztur vēsturisko un kolektīvo atmiņu un paaudžu dzīves pieredzi. Darbības principi būtu arī ekonomiski izdevīgi, jo apmeklētājs Turaidā ir, bet nav kvalitatīva piedāvājuma ārpus muzejrezervāta.

Kas attiecas uz muzejrezervāta darbības un attīstības saturu, konceptuālām pamatnostādnēm, saglabāšanas pamatprincipiem, dabas, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma izmantošanu, tad līdz šim izstrādātie pamatprincipi un pamatnostādnes paliek nemainīgas. Tās tika radītas pirms desmit gadiem, apstiprinātas iepriekšējā akreditācijā, ir publicētas un izlasāmas un muzejrezervāta darbā tiks ievērotas arī turpmāk. Muzejrezervāts aptver vairāk nekā tūkstošgadē radīto Turaidas vēsturiskā centra mantojumu. Pamatnostādnes akcentē laika – tas ir - 10.- 21. gadsimts un telpas - Turaidas vēsturiskā centra saistības, vienotības un nepārtrauktības veselumu. Tādējādi, Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras mantojums kopā ar muzejrezervāta darbību veido vienu no Latvijas kultūras kapitāliem. Kā teikts kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” laikā no 2014.- 2020. gadam” – Kultūras kapitāls – ir no iepriekšējām paaudzēm mantotas, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras, mērķtiecīgi pielietotas, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību. Kultūras kapitālu veido gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas, mākslas darbi utt.), gan nemateriālas vērtības ( idejas, tradīcijas, simboli utt.)”.

Gribu teikt, un tā ir mana pārliecība, ka arī bez zinātnes, (par humanitāro un sociālo zinātņu nozīmi un lomu un to novērtējumu šogad daudz tika debatēts), bez zināšanām kultūras process ir krietni nabagāks. Tāpat kultūras darbs tā plašākā izpausmē īstenojas izglītībā. Zinātne – kultūra – izglītība ir muzeju darba pamats, vismaz tā vajadzētu būt. Zinātne kā pamats kultūras procesam, kas tālāk īstenojas izglītojošajā darbā. It īpaši par to būtu jādomā Latvijas vēstures izpētes sakarā, gatavojot Latvijas valsts 100 gades atzīmēšanas programmu. Muzeju darbs nenoliedzami balstās un īstenojas šajās trijās nozarēs, šajā trīsvienībā. Jā, varam teikt un tā tas ir, ka šis ir tehnoloģiju laikmets, bet pielietojot tikai jaunākās tehnoloģijas un balstoties uz tām kā glābiņu un ekspozīciju spožumu, bez pētniecības darba muzejā un izstrādātā ekspozīciju satura, kas balstās zinātniskajā darbā, rezultāti nav un nebūs iepriecinoši, par ko mēs esam pārliecinājušies pēdējā laikā vairākos Latvijas muzejos.

Arī muzejrezervāta mērķtiecīga darba organizatoriskās shēmas modelis, kas tapis iepriekšējā akreditācijas periodā, ir sevi pierādījis kā derīgs un lietojams arī turpmāk, lai mēs spētu īstenot muzejrezervāta stratēģiskos mērķus par vēsturiskās atmiņas uzturēšanu un sabiedrības uzskatu veidošanu, stāstītu par Latvijas kultūras mantojuma savdabību un daudzveidību, sekmētu reģiona un kultūras tūrisma attīstību. Tātad, lai uzrunātu sabiedrību un radītu muzeja piedāvājumu šī mērķtiecīgā darba organizatoriskā shēma sākas ar pētniecību, jo muzejrezervāta kā kultūras mantojuma institūcijas sekmīga darbība nav iespējama bez pētniecības darba. Kā jau minēju iepriekš, tālāk seko krājuma komplektēšana, pieminekļu restaurācija, kultūrvides veidošana, tad ekspozīciju izveide, izglītojošais darbs un darbs ar apmeklētājiem.

Kultūras mantojums Turaidas vēsturiskajā centrā ir ciešā saistībā ar Turaidas vēsturiskā centra piecu mantojuma kompleksu – Tautasdziesmu parka, Gaujas lībiešu, Turaidas pils, Baznīckalna, Turaidas muižas saglabāšanu, aizsardzību un popularizēšanu. Pētniecības pamattēmas izriet no šiem pieciem kompleksiem. Nākošajā muzejrezervāta attīstības posmā laikā no 2014. -2023. gadam ir plānotas septiņas pētniecības pamattēmas.Septiņu galveno pētniecības tēmu izpētes uzdevums ir atklāt vēsturiskā centra kompleksu kultūras mantojumu, vēstures norises Latvijas un Eiropas vēstures notikumu kontekstā un radīt pamatojumu pieminekļu, kultūrvides restaurācijai, ekspozīcijām, izstādēm, mērķprogrammām, ekskursijām un daudzveidīgai komunikācijai ar sabiedrību. Septiņas pētniecības pamattēmas – Garīgais mantojums, dzīvesziņa un reliģijas loma cilvēku dzīvē, Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē, Turaidas pils - viduslaiku kultūras mantojums, Turaidas muiža – 300 gadi Latvijas vēsturē, Turaidas vēsturiskā centra ainava un kultūrvide, Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā, Nesenās pagātnes mantojums. Nosauktajām pamattēmām ir virkne apakštēmu, kurās arī izpaužas minēto pamattēmu darba rezultāts. Pētniecības darbā, ekspozīcijās, publikācijās un komunikācijā ar apmeklētājiem ir aptverti visi gadsimti, kuros risinājušies notikumi Turaidas vēsturiskajā centrā, tas ir - šīs vietas tūkstošgades vēsture. Tas ir tūkstošgadu laika posms, kurā tiek parādītas vēsturisko pārmaiņu zīmes un liecības notikumiem un arī veids, kā mēs redzam, domājam un atklājam ekspozīcijās šīs gadsimtu pārmaiņas.

Tajā pašā reizē jāsaka, ka aptvert tik nozīmīgas tēmas labā pētniecības darba kvalitātē muzejs var tikai piesaistot speciālistus arī no citām pētniecības un kultūras institūcijām vai neatkarīgus pētniekus. Mēs esam valsts institūcija, un svarīgs ir kopīgais rezultāts Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un izpētē. Tik plašu pētniecības darba apjomu muzejrezervāts ar esošo (krīzes laikā samazināto) speciālistu skaitu nevar veikt, nepiesaistot Latvijas vadošos vēsturniekus. Sadarbība notiek un notiks gan vēstures izpētes jomā, gan kultūras mantojuma saglabāšanā, gan ieplānoto publikāciju nodrošināšanā. Mēs veidojam muzeju par cilvēka darbību, par cilvēku noteiktā vidē - Turaidas vēsturiskajā centrā, skatot to Latvijas un Eiropas vēstures notikumu kontekstā un laikā, kas ir nogrieznis vairāk nekā 1000 gadu garumā, kurā ir stāsts par cilvēku un viņa dzīvi desmit gadsimtos.

Lai radītu šādu redzējumu un vēstījumu par vēsturiskā centra mantojuma kopumu, tiek izmantoti dažādi pētniecības veidi un metodes – arheoloģiskā izpēte un kultūrvēsturiskās vides izpēte-ģeotelpiskā, ģeoloģiskā un cita izpēte; arhitektoniski - mākslinieciskā ēku – pieminekļu izpēte; rakstīto vēstures avotu izpēte; krājuma - muzeja priekšmetu, atmiņu, mutvārdu avotu par tradīcijām un prasmēm – zinātniskā izpēte un dokumentēšana – klasifikācija, sistematizācija, interpretācija; nemateriālā kultūras mantojuma un tradicionālo amatu prasmju pētniecība. Nemateriālā kultūras mantojuma pētniecība saistās arī ar 19. gadsimta vēsturi Turaidas muižā, Vidzemē un Latvijā, kā arī ar idejisko priekšnosacījumu izpēti nacionālās valsts izveidē un pilsonisko apziņu. Nozīmīgs darbs muzejrezervātam ir jāveic, lai restaurētu muižas Klaušinieku māju un iekārtotu tajā ekspozīciju “Klaušinieks, saimnieks, pilsonis: Garīgā atmoda, pilsoniskā apziņa 19. gadsimtā, tās nozīme Latvijas valsts izveidē”. Ekspozīcija top, gatavojoties Latvijas valsts 100 gadei.

Topošajās ekspozīcijās mēs gribam stāstīt par mūsdienās Latvijas kultūrtelpā eksistējošu vērtību sistēmu, kas balstās uz vēstures gaitā radītām un sabiedrībā iedzīvinātām vērtībām, kas kopumā ir palīdzējušas cilvēcei izdzīvot un nodrošināt attīstību. Tāpēc viena no divām izvirzītajām muzejrezervāta turpmākās attīstības prioritātēm ir: “Vispārcilvēcisko vērtību un latviskās dzīvesziņas popularizēšana un sabiedrības izglītošana ar tūkstošgadē uzkrāto reģiona un Turaidas vēsturiskā centra kultūras un dabas mantojumu, nodrošinot kvalitatīva un daudzveidīga muzejrezervāta piedāvājuma pieejamību”.

Pašlaik tiek strādāts pie ekspozīcijas ”Muzejrezervāts laikā un telpā”, kas būs pagasta magazīnas ēkā. Ekspozīcija stāstīs par to, kas ir muzejs, kas ir muzejrezervāts, kāpēc jāsaglabā un kā tiek saglabāts kultūras mantojums. Tiks stāstīts par kultūras mantojuma daudzveidību, par Turaidas vēsturisko centru un Turaidas muzejrezervātu. Ekspozīcija aptvers trīs tēmas – TELPA - Turaidas vēsturiskais centrs, kas tiks skaidrots no heritoloģijas zinātnes redzējuma. LAIKS – muzeja darbība un ekspozīcijas par 11 - 21. gadsimtu, kas tiks skaidrots no muzeoloģijas zinātnes skatupunkta. Trešā tēma – ATMIŅA – tiks akcentēta ar krājuma vērtībām. Krājuma priekšmeti ataino tajos iekodēto vērtību zīmes, tajos var ieraudzīt un atpazīt idejas, ideju ceļu, kas veido cilvēka garīgo pasauli. Kādas vērtības apliecina muzejrezervāta krājums? Kādas nemateriālās kultūras vērtības ir iedzīvinātas un pauž materiālās lietas, materiālo lietu pasaule, ko glabā muzeja krājums un cilvēka radītais kultūrtelpā, priekšmetos, ko muzeja darbinieki ir vākuši, dokumentējuši, saglabājuši. Kādu stāstu par cilvēku, cilvēka darbību, rīcību apliecina šie muzeja priekšmeti, kurus par nozīmīgiem un vērtīgiem mēs uzskatām. Ko ar tiem mēs gribam pavēstīt un par ko atgādināt un ko apliecināt? Kā vērtības izpaužas un kā tās sasiet un atspoguļot priekšmetiskajā pasaulē, ko glabā muzejrezervāta krājums? Jo tautas dzīves pamatvērtības ir noturīgas daudzu gadsimtu garumā. Muzejrezervāta jaunā darba cēliena konceptuālā vīzija ir cilvēks un viņa eksistences pamatvērtības, cilvēka esības pamatprincipi, kuri gadsimtu ritējumā ir ļāvuši pastāvēt cilvēku sabiedrībai. Par to būs runa šajā ekspozīcijā un citās ekspozīcijās, kas taps turpmāko gadu laikā.

Pavisam neliels ieskats par iecerēm runāt par vērtību sistēmu, kas šobrīd ir tik aktuāla sabiedrībā.  Atmiņa asociējas ar kādiem noteiktiem simboliem. Cilvēks nosauc lietas vārdā, priekšmetus vārdā, un tas vispirms saistās ar valodu. Valoda pieder pie garīgām vērtībām un tajā tiek izteikta doma. Valodu cilvēks apgūst bērnībā savā ģimenē un tā ir viņa dzimtā valoda. Tā ir valoda, kurā viņš domā un iepazīst apkārtējo pasauli, pārmanto kultūras vērtības un veido savu pasauli. Valodā mēs pastāstam, ko jūtam. Dainu kalns ir veidots, godinot valodu un dziesmu.  Tālāk - Ģimene kā cilvēku eksistences turpinātāja, ģimenē mēs iepazīstam pasauli. Nākošā vērtība - Brīvība. Brīvība pieder pie vienas no cilvēces pamatvērtībām. Par to savā runā atgādināja arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs Turaidas pils 800 gades pasākumā. Brīvība vienmēr saistās ar izvēli un izvēle ar atbildību. Ekspozīcijas sadaļā “Atmiņa” tiks akcentētas un skaidrotas 10 vēsturiski nozīmīgas pamatvērtības – valoda, ģimene, brīvība, tikumība (ekoloģija}, mīlestība, ticība, dzīvība ( uguns un apģērbs), identitāte (balti un lībieši), daba, cieņa, saistot tās ar kultūras mantojumu un krājuma priekšmetiem. Taču vērtību, kādas pastāv sabiedrībā, dažādās tautās var būt un ir daudz vairāk. Katram tās ir savas, tās izpaužas kultūrā un identitātē. Iepriecinoši bija tas, ka mūsu Satversmes ievaddaļas apspriešanas laikā daudz tika runāts par vērtībām, lai definētu tās un izvēlētos, kuras no tām iekļaut valsts pamatlikumā ievadā.

Nozīmīga vērtība ir tikumiska rīcība, kas ir ciešā saistībā ar ekoloģiju. Tāpat viena no vispārcilvēciskām un latviskajā dzīvesziņā godātajām vērtībām ir daba, dabas vide.  Kultūrainavā paliek cilvēku darbības nospiedumi, darbības zīmes, paliek cilvēka dialogs ar dabas telpu, viņa izpratne. Kāpēc kāda teritorija ir tāda, kādu mēs to redzam šodien?  Kultūrtelpa, kultūrainava ir cilvēka darbības vēstures rezultāts un vērtību sistēmas atspoguļojums. Muzejrezervātam ir un būs daudz jādomā un arī jādara, lai īstenotu tās atziņas, kuras ir ieliktas Eiropas ainavu konvencijā. Grūtības sagādā tas, ka Latvijā trūkst speciālistu, kuri mācētu atpazīt, lasīt, kā arī eksponēt cilvēka darbības vēsturi dabā.

Nākošais, 2015. gads ir Raiņa un Aspazijas 150. gadadienas gads. Eiropas Savienības prezidentūras gads, kas muzejam saistās ar prezidentūras daudzo viesu apmeklējumu. Tas ir arī Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” gads, un Turaidā jūlijā plānots svētku lielkoncerts.  Tas būs gads, kurā biežāk skanēs atgādinājums par Raiņa sacītajiem Spīdolas vārdiem par mainību. Arī muzejrezervāta jaunais darba cēliens saistās ar mūžīgo un mainīgo.

Lai veiksmīgs, ražīgs, saskanīgs un rezultātiem bagāts nākošais darba cēliens!                

Anna Jurkāne Turaidas muzejrezervāta direktore