26. janvāris ir viens no nozīmīgākajiem datumiem mūsu valsts vēsturē. Šī diena pavēra ceļu Latvijas valsts plašai starptautiskai atzīšanai.

Brīvības cīņu noslēgumā Latvija vēl nebija atzīta de iure kā likumīga valsts un tikai pēc vairāk kā divu gadu ilgiem centieniem, Latvijas diplomātijai izdevās panākt, ka Sabiedroto valstu Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija) 1921. gada 26. janvārī paziņoja par Latvijas valsts atzīšanu de iure. Pēc Antantes lielvalstu lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana. Kā pirmās to ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija (atzīšanas raksts datēts ar 1920. gada 31. decembri) un Somija (atzīšanas raksts datēts ar 1921. gada 26. janvāri).Tā bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu, līdz ar to Latvija ne vien faktiski, bet arī tiesiski kļuva par valsti. Oficiālajā paziņojumā, ko Parīzē saņēma Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics, bija teikts, ka "lielvalstis grib ar to atzīmēt savas simpātijas pret latvju tautu un godināt viņas kārtībā un mierā veikto darbu savas nacionālās dzīves organizēšanā".

Turaidas muzejrezervātā krājumā glabājas šo laiku liecinieki – divi porcelāna trauciņi – krūzīte un dekoratīvs rakstāmpiederumu (?) trauciņš.  Šos priekšmetus muzejam dāvinājis ilggadējs muzeja draugs Jānis Vikmanis no Krimuldas pagasta „Līgotājiem”.

Piemiņas krūzīte. Porcelāns. 20.gs. 20-tie gadi

Porcerlāna krūzīti un dekoratīvo trauciņu Jānis Vikmanis saņēmis mantojumā no sava tēva brāļa Jāņa Vihmaņa, dzimuša Turaidas pagastā 1879. gadā. Jānis Vihmanis nostrādājis par skolotāju 48 gadus un 1933. gadā par savu darbu saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi, kura arī glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Abi trauki ir vienkāršas cilindriskas formas, bet to īpašā vērtība ir ar roku izpildīts gleznojums – uz abiem attēlotas heraldiskas kompozīcijas, saistītas ar Latvijas valsts simboliku.

Uz krūzītes gleznota stilizēta heraldiska kompozīcija, ietverta ozollapu vainagā ar lenti, ko papildina karogi Latvijas krāsās. Gleznojuma autors attēlojis pirmo Latvijas Republikas simboliku (autors tēlnieks Burkards Dzenis), kas sākotnēji kalpoja Latvijas ģerboņa vietā. Tajā attēlotā saule simbolizē jaunas valsts attīstību un cerības, burts "L" – Latviju, bet trīs zvaigznes – Latvijas novadus. Arī saules staru skaitam ir nozīme – tie simbolizē Latvijas apriņķu skaitu – sākumā 17, vēlāk jau 19 ( uz krūzītes gan zīmējuma autoram izdevies ietilpināt tikai 11 starus).

Zem valsts simbola uzraksts zelta krāsā: Par peemiņu Latvijas de jure atzīšanai 19 26/1 21. Kompozīciju ietverošais ozollapu vainags ir kā vīrišķības un izturības simbols latviešu kultūrā.

Dekoratīvs trauks. Porcelāns. 20. gs. 20-tie gadi

Uz lielākā dekoratīvā trauciņa redzams stilizēts Rīgas pilsētas ģerbonis, kāds tas bija Krievijas impērijas laikā no 1788. gada – pilsētas mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, virs kuriem sakrustotas atslēgas un Krievijas imperatora kronis, zem paceltā vārtu režģa lauvas galva. Abpus torņiem, kā vairogu turētāji ir Krievijas impērijas simbola divgalvainā ērgļa puses.  Ģerboni ietver ozollapu vainags, kurš pārsiets ar Latvijas Republikas karoga krāsu lenti.

Lai gan gleznojumu izpildījums ir mazliet panaivs, šie porcelāna trauciņi uzskatāmi par ļoti vērtīgu ieguvumu muzeja kolekcijā. Neskatoties uz izteikti patriotisko rotājuma tematiku, cauri sarežģītajiem 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumiem un politiskajām peripetijām trauslie porcelāna trauki nonākuši līdz mūsu dienām ideālā stāvoklī.

Trauciņi iegādāti J. M.  Trofimova tirgotavā, par ko liecina uzraksts trauku apakšā J. M. Trofimov.  J. M. Trofimova lampu un trauku tirgotava Rīgā Kungu ielā 10 darbojās no 1879. gada. Par veikalā pārdodamās preces kvalitāti liecina 1922. gada žurnāla “Ekonomists” II Rīgas starptautiskajai izstādei veltītajā rakstā teiktais, ka

“J. M. Trofimova (Rīgā) firmas fajanss un porcelāns labāks par attiecīgu

J.M.Trofimova tirgotavas reklāma laikrakstā "Pasta-Telegrāfa Dzīve", 01.09.1930.

vācu preci (plānāks)”. Ilgstoši darbojoties J.M. Trofimova firma piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan grūtus brīžus, it īpaši 20. gs. 20/30. gados, kad J.M. Trofimova mantinieku īpašumi gan izūtrupēti, gan 1933. gadā “Rīgas apgabaltiesa atzinusi Alekseju, Borisu un Nikolaju Trofimovus, tirgojošus zem firmas “J. M. Trofimovs", atrod. Rīgā, Kungu ielā Nr. 10 par maksātnespējīgiem parādniekiem tirdzniecībā”. Tomēr pieliekot pūles un paplašinot tirdzniecības sortimentu (arī tapetes, griestu rozetes, “ploškas svētku uguņošanai, gan pildītas, gan tukšas”, pat “”perējamas olas no dažādām sugām”, Anglijā ražotu vistu barību u.c.), veikals vēl 1937. gadā turpina darboties. J. M. Trofimova mantinieki pieminēti arī avīzes „Latvijas kareivis” 1937. gada 10. februāra numurā, kurā minēts, ka viņi ziedojuši 10 latus Uzvaras laukuma izbūvei.

Domājams, ka neapgleznoti porcelāna trauciņi ir iegādāti no kādas porcelāna fabrikas (iespējams, porcelāna un fajansa fabrikas “M.S. Kuzņecovs” vai J. Jesena porcelāna fabrikas) un gleznojumi veikti firmā “J. M. Trofimovs”, par ko liecina uzraksts trauciņu apakšā. Ka muzejā esošie trauciņi nav vienīgie šāda veida darinājumi, liecina tas, ka līdzīgā patriotiskā tēmā apgleznota tasīte ar uzrakstu: Dievs svētī Latviju un parakstu J. M. Trofimov bija sastopama Latvijas antikvārajā tirgū 2015. gadā. Kas veicis krūzīšu apgleznošanu, vai paši veikala īpašnieki, vai kāds algots darbinieks, par to mēs varam izteikt tikai minējumus, bet tas ir Latvijas iedzīvotāju lepnuma apliecinājums  par savas valsts atzīšanu starptautiskā līmenī.