Turaidas
muzejrezervāts


Pieminot sabiedrisko darbinieku, politiķi un diplomātu Frīdrihu Grosvaldu


Latviešu deputāti I Krievijas Impērijas Valsts Domē, no kreisās pirmajā rindā Frīdrihs Grosvalds, Francis Trasuns, Jānis Čakste. No grām. Šūberte, J. Jānis Čakste un Jelgava. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011.

Pirms 130 gadiem 1886. gada februārī Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka pienākumus uzsāka pildīt Frīdrihs Grosvalds (1850–1924), kurš šajā amatā darbojās līdz 1919. gada augustam. Viņš piederēja pie latviešu paaudzes, kura pārņēma jaunlatviešu nacionālās idejas, tās attīstīja un lika pamatā ceļam uz Latvijas valsti. Viņš saukts arī par Rīgas patricieti, jo bija bagāts, ieguvis labu tieslietu izglītību Tērbatas un Pēterburgas universitātēs, bijis veiksmīgs advokāts, politiķis un jau pēc Latvijas valsts izveides – diplomāts.

Grosvalds piederēja pie turīgiem latviešiem otrajā paaudzē. Viņa tēvs Pēteris (1815–1883) piedzima Siguldas pilsmuižas dzirnavās, kur viņa ģimene saskaņā ar 1826. gada dvēseļu revīziju bija pārcēlusies no Siguldas pagasta “Lielmežiem.” 19. gadsimta 40. gados Pēteris Grosvalds salīdzinoši nesen iegūto pārvietošanās brīvību izmantoja, lai meklētu labāka darba iespējas Dikļos, Viļķenē, Cēsīs. Viņa dēls Frīdrihs Arnolds piedzima Valmieras apriņķa Šķirstiņu (Napkull) muižas (tagad Viļķenes pagasts) dzirnavās. Jāpiezīmē, ka Vidzemē dzimtbūšana tika atcelta 1819. gadā, bet tiesības brīvi pārvietoties guberņas ietvaros latviešu zemnieki ieguva pēc pārejas perioda – 1833. gadā.

Laikā, kad Grosvalds kļuva par Rīgas Latviešu biedrības vadītāju – 1886. gadā – ideja par neatkarīgu Latvijas valsti vēl nebija skaļi izteikta. Rīgas Latviešu biedrība darbojās kultūras laukā un Grosvalda vadībā 1886. gadā izveidoja Derīgo grāmatu nodaļu, iekārtoja plašu etnogrāfisko izstādi (1896) un nodibināja lauksaimniecības, ārstniecības valodniecības un citas nodaļas. Grosvalds vadīja Rīgas Latviešu biedrību diplomātiski, izvedot caur 1905. un 1917.–1919. gada dramatiskajiem notikumiem, meklējot sadarbības iespējas ar Rīgas un Krievijas valsts pārvaldes institūcijām.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sabiedrība bija stipri noslāņojusies, arī latvieši vairs nebija viendabīga zemnieku kārta, bet veidojās gan no bagātiem juristiem, gan nabadzīgiem strādniekiem fabrikās, gan daudzām citām sociālām grupām. Sava laika politiskajā cīņās saukti un pat apsaukāti dažādi, tomēr izglītotie, turīgie un veiksmīgie latvieši bija tie, kas stiprināja nacionālo kultūru, ieguva politiskās darbības iemaņas un galu galā veicināja jaundibinātās demokrātiskās Latvijas valsts izveidi un darbību.

I Krievijas Impērijas Valsts Dome tika sasaukta ar īpašu manifestu “Высоча́йший Манифе́ст Об учреждении Государственной Думы”, par ko ziņo Krievijas oficiālais laikraksts 1905.gada oktobrī.

I Krievijas Impērijas Valsts Dome tika sasaukta ar īpašu manifestu “Высоча́йший Манифе́ст Об учреждении Государственной Думы”, par ko ziņo Krievijas oficiālais laikraksts 1905.gada oktobrī.

Frīdrihs Grosvalds bija viens no retajiem latviešiem, kuri 20. gadsimta sākumā impērijas līmenī apguva politisko pieredzi vēlētā pārstāvniecības institūcijā. Cars 1905. gada revolūcijas laikā bija spiests izveidot pirmo šāda veida pārstāvniecības orgānu – I Krievijas impērijas Valsts domi, kam bija likumu apspriešanas tiesības.  Tajā deputātus ievēlēja pēc daudzpakāpju kūriju vēlēšanu sistēmas(zemes īpašnieku - 1 deputāts no 2000 vēlētājiem, zemkopju - 1 deputāts no 30 000 vēlētājiem, pilsētnieku - 1 deputāts no 4000 vēlētājiem, strādnieku - 1 deputāts no 90 000 vēlētājiem). Grosvalds tika ievēlēts  I Valsts Domē, kura darbojās no 1906. gada 27. aprīļa līdz tā paša gada 8. jūlijam.  Domes sastāvs bija diezgan radikāls, deputāti nemitīgi konfliktēja ar izpildvaru (ministru kabinetu) un pastāvēšanas laikā iesniedza 391 pieprasījumu ministru kabinetam, par tā "nelikumīgām darbībām". Galvenās domstarpības saistījās ar agrāro jautājumu un pieprasīto ministru kabineta pakļautību Domei, nevis caram. Tas vienoja diezgan plašu politisko spēku spektru, no kadetiem līdz sociāldemokrātiem. I Valsts Dome, kas tika ievēlēta uz 5 gadiem, tika atlaista jau pēc dažiem mēnešiem, tomēr latviešu ievēlētie deputāti apzinājās savu kopību un uzdevumu strādāt tautas labā, neskatoties uz šī laika administratīvo dalījumu pavisam dažādās guberņās.

No Vidzemes dzimtas cēlies, Frīdrihs Grosvalds kļuva par turīgu rīdzinieku, viņa ģimenē bija pieci bērni, kuri tika audzināti ar labām manierēm.  Grosvalda sieva Marija, dzimusi Pakalniete, ar bērniem runājusi vāciski, prata arī franču un angļu valo­du, labi spēlēja klavieres. Smalkā uzvedība izrādījās ļoti noderīga ne tikai pazīstamajam māksliniekam Jāzepam Grosvaldam, bet arī visai ģimenei, darbojoties jaundibinātās Latvijas valsts labā diplomātiskajā pārstāvniecībā Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Anglijā, Francijā. LR Ārlietu ministrijas mājas lapā atrodama detalizēta informācija par Grosvaldu ģimeni un viņu devumu ārlietu resora darbībā (http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/izstades/informacija-par-grosvaldu-gimeni-un-vinu-devumu-arlietu-resora-darbiba).

Sagatavoja Vija Stikāne Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā

        Aktuāli, Jaunumi, Latvijai 100, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts