Turaidas
muzejrezervāts


Aktrisei Paulai Baltābolai – 125


Paula Baltābola skatuves gaitu sākumā

Paula Baltābola skatuves gaitu sākumā

22. augustā aprit apaļa jubileja ievērojamai latviešu aktrisei un daiļlasītājai Paulai Baltābolai-Merksonei, kuras dzīves nozīmīga daļa bijusi saistīta arī ar Siguldu – siguldieši vēl labi atceras viņas mājiņu Dārza ielā, ko ieskāva lieli, ēnaini koki un augļu dārzs.

Paula Baltābola dzimusi 1891. gada 22. augustā Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā, mūrnieka ģimenē. Pēc Lēdurgas draudzes skolas beigšanas viņa absolvējusi Limbažu pilsētas skolu un V. Olava komercskolu Rīgā (1909), bet 1913. gadā  – Latvju dramatiskos kursus. Skatuves gaitu sākumā būdama statiste Jaunajā Rīgas teātrī, kopš 1913. gada  viņa jau ir Liepājas Latviešu teātra aktrise. Starp šī laika nozīmīgākajām lomām minamas Ieva un  Elīna Rūdolda Blaumaņa lugās „Indrāni” un „Skroderdienas Silmačos”, Orta  Raiņa „Pūt vējiņi”, Rūtiņa Gerharta Hauptmaņa „Nogrimušajā zvanā” u. c. Vēlāk Paula Baltābola pāriet uz Rīgas Latviešu  teātri, kur tēlo Gundegu Annas Brigaderes lugā „Princese Gundega un karalis Brusubārda”,  Jūliju jeb Džuljetu Šekspīra „Romeo un Jūlija” (1915). Pirmā pasaules kara laikā, atrazdamies bēgļu gaitās, Paula Baltābola darbojas biedrības „Dzimtene” teātrī Petrogradā (1915) un Maskavas  Latviešu strādnieku teātrī (1918), epizodiski atgriezdamās arī Rīgā (1916–1917), kur strādā teātrī „Komēdija”. Šajā laikā viņa daudz uzstājas ar deklamācijām latviešu  strēlnieku pulkos un kreiso strādnieku sarīkojumos, bet 1919. gadā saistās ar toreizējās Padomju Latvijas Strādnieku teātri, kur tēlo galvenās lomas Andreja Upīša lugās (Zelma „Viens un daudzie” un Laura „Saule un tvaiks”).

Paula Baltābola Dailes teātra izrādē “Mirabo” 1920. gadu vidū

Paula Baltābola Dailes teātra izrādē “Mirabo” 1920. gadu vidū

Aktrises talants spilgti izpaudies Nacionālajā teātrī dramatiskajās un traģiskajās lomās, īpaši  titullomā Andreja Upīša traģēdijas “Žanna d’Arka” pirmuzvedumā (1930). Viņa tēlojusi arī   Raiņa lugu pirmiestudējumos –„Jāzeps un viņa brāļi” (1920, Asnate), „Ilja Muromietis” (1928, Latigora), „Rīgas ragana” (1928, Spīdola). Dailes teātrī no 1921–1926 viņa iedzīvinājusi Solveigu Heinriha Ibsena lugā „Pērs Gints”, Raiņa Spīdolu („Uguns un nakts”), Āriju („Indulis un Ārija”). Šajā teātrī Paula Baltābola  atveidojusi lomas arī daudzās komēdijās. Aktrise piedalījusies arī dažās izrādēs Strādnieku teātrī (1927 un 1933–34), līdz dzirdes pasliktināšanās piespiedusi pārtraukt aktīvās skatuves gaitas. No 1946. – 1950. gadam  P. Baltābola ir Latvijas  Filharmonijas daiļlasītāja,  kopā ar dziedātājiem A.Vāni un T.Matīsu, vijolnieku V.Stūrestepu un citiem māksliniekiem sniedzot ap 600 koncertus visā Latvijā. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1932).

Paula Baltābola 80 gadu dzīves jubilejā savas mājas dārzā Siguldā, Dārza ielā 1971. gada 28. augustā
Paula Baltābola 80 gadu dzīves jubilejā savas mājas dārzā Siguldā, Dārza ielā 1971. gada 28. augustā

Pieminot aktrises jaunības gadus, kas bijuši saistīti arī ar pašdarbības skatuvi, teātra zinātniece Biruta Gudriķe raksta: „Šeit, uz [Siguldas biedrības”] „Vidzemes Šveice” skatuves pirmos aktrises soļus sper arī Paula Baltābola. Tāpat viņa piedalās arī atsevišķās pašdarbnieku izrādēs kaimiņu pagastos. Kad Krimuldā Dubura dramatisko kursu audzēknis Alfrēds Austriņš iestudē R.Blaumaņa lugu „Ugunī”, viņš aicina palīgā arī siguldiešus. Paulai uztic Kristīnes lomu”. [Sabiedriskais darbinieks un Siguldas teātra aktieris, vēlāk kādu laiku arī Siguldas pilsētas galva] Kārlis Ertners atceras: „Sākās ceļojumi uz Krimuldas pagasta namu. Divi reizes nedēļā no Siguldas „Spriguļiem” saules rietā izgāja pieci lauku teātra dalībnieki ar Paulu priekšgalā. Jautri čalojot, Gaujas krastos nosoļoja 12 kilometrus,  un pēc mēģinājuma atceļā atkal tie paši 12 kilometri līdz „Spriguļiem”. Vai bija grūti? Nē! Ar dedzību un sajūsmu gāja un strādāja. Tagad – vecuma dienās, atceroties šos pārgājienus, jāsaka – tie bija vieni no skaistākajiem brīžiem manā un līdzbiedru mūžā. Paulas uzņēmība un enerģija, veicinot izrādes „Ugunī” sagatavošanu, bija tiešām apbrīnojama. Ilgstošie mēģinājumi notika uz neērtās un šaurās Krimuldas pagasta nama skatuvītes. Reizu reizēm pagurām, bet, kolīdz Paula ar lielu sajūsmu un spraigumu uzsāka tēlot Kristīni, pagurums izzuda, un mēs kā atjaunoti turpinājām darbu. Krimuldieši Alfrēda Austriņa sagatavoto izrādi uzņēma atzinīgi, sevišķi Paulas Kristīne patika, un viņa saņēma skaļus pateicības aplausus un ziedus”. (B. Gudriķe. Skatuvei atdota sirds. R., 1966, 16. lpp.)

Paula Baltābola mirusi Siguldā 1978. gada 10. jūlijā, apbedīta  Rīgas Meža kapos.

Edgars Ceske, Turaidas MR galvenais speciālists

Rakstā izmantoti materiāli no virtuālās enciklopēdijas “Segewoldiana”.

    Latvijai 100  

Turaidas muzejrezervāts