Turaidas pils Galvenais tornis, 1921. gads

Tieši pirms 80 gadiem, 1936. gada 19. septembrī, pēc renovēšanas darbiem apmeklētājiem tika atvērts Turaidas mūra pils Galvenais tornis – tolaik dēvēts kā “Skatu tornis pār Vidzemes Šveici”.

Latvijas Republikas laikā tas bija pirmais mēģinājums padarīt torni ērtāk pieejamu ekskursantiem – pirms tam kāpšana tajā bija dzīvībai bīstama. Torņa rekonstrukciju veica tā nomnieks – Rīgas latviešu skolotāju biedrība – ar Kultūras fonda un Iekšlietu tūrisma nodaļas atbalstu. Darbu gaitā tornis tika iztīrīts no būvgružiem, tajā ierīkotas uzejas kāpnes, bet torņa augšā  ieklāta dzelzsbetona grīda. Kā rakstīts 1936. gadā izdotajā laikrakstā “Brīvā Zeme”, nelaimes gadījumu novēršanai ierīkoti divi drāšu sieti, bet torņa iekšpusē vēl izbūvēts tūrisma “piemiņlietu” kiosks.

Turaidas pils Galvenais tornis pēc pārbūves par skatu torni. 20. gadsimta 30to gadu beigu attēlā redzams, ka torņa augšdaļa izlīdzināta, izlauztās ieejas vietā ierīkotas slēdzamas durvis

Atklāšanas svinībās tika nolasīti sveicieni no Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa un Izglītības ministra prof. A. Tenteļa.  Izskanēja valsts himna, tika svinīgi atslēgtas jaunās torņa durvis, un tornis tika nodots “vispārības lietošanai”.  Ieeja pils tornī tolaik maksāja 20 santīmu.

Ja paskatāmies attēlus no tā laika, tad tiešām redzam, ka torņa apakšstāvā senāk izlauztās ieejas ailas vietā izbūvētas slēdzamas durvis – līdzīgi kā mūsdienās. Torņa augšdaļā tika ierīkota skatu platforma, no kuras varēja pārredzēt plašu pils apkārtni. Mūru virsma to saglabāšanas nolūkā pārsegta ar velēnām. Acīmredzot, tas darīts pēc tolaik pazīstamā viduslaiku piļu pētnieka K. Lēvisa of Menāra ieteikuma. Viņš 20. gadsimta 20tajos gados, apmeklējot Turaidas pilsdrupas, rosināja šādi iekonservēt brūkošās pils mūrus. Savukārt torņa iekšpusi no nokrišņiem daļēji sargāja stiklots jumts.

Skats no pils torņa augšas. Redzami ar velēnām noklāti mūri un stigots jumts virs uzejas skatu laukumā. 20. gadsimta 30to gadu beigas

Pirms astoņdesmit gadiem veiktie uzlabojumi noteikti piesaistīja Turaidai un Siguldai vairāk atpūtnieku, kā arī pasargāja nozīmīgo arhitektūras pieminekli no laika apstākļu un cilvēku bojājumiem.

Egīls Jemeļjanovs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists