Turaidas muzejrezervāta krājums aizvadītajā gadā papildināts ar 518 priekšmetiem un sasniedz 87 407 krājuma vienības.

Turpinot Turaidas vēsturiskā centra izpēti, katru gadu notiek arheoloģiskie izrakumi, un 2016. gada vasarā arheoloģiskā izpēte notika Jelgavkalnā, tagadējā Dainu kalna teritorijā.  Izrakumos atrastie artefakti, kas nonākuši muzejrezervāta krājumā, – bronzas gredzens, ornamentēta bronzas atslēdziņa, kā arī ripas keramikas trauku lauskas apliecina jau agrāk izvirzīto hipotēzi par Jelgavkalna apdzīvotību laikā no 11. līdz 13. gadsimtam.

Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastās būvnaglas

2016.gadā aprakstītas un krājumā reģistrētas 52 Turaidas pils arheoloģiskās izpētes laikā atrastās senlietas un būvdetaļas – dažādi apkalumi, durvju, logu viras, pārliekamie un restu stieņi (vai to fragmenti), kā arī lielāka izmēra būvnaglas. Šo atradumu iespējamais hronoloģiskais datējums (spriežot pēc izrakumu laukumu kārtas dziļuma) ietver laika posmu, sākot ar 16. gs., līdz 19. gs. sākumam – tātad, ieskaitot arī darinājumus pēc pils nodegšanas 1776. gadā. Pie jaunākiem priekšmetiem pieskaitāmi logu rāmju apkalumi un durvju un logu viru kāši, kā arī maza diametra logu restu stieņi; no senākiem kalumiem var atzīmēt masīvas būvskavas, durvju režģa fragmentu, mūra “enkuru” un platas, dekoratīvas viras. Būvnaglām un iedzītņiem gadsimtu gaitā nav būtisku atšķirību, vien nedaudz pamainījušās ”cepuru” formas un smailes biezums. Krājumā reģistrētajiem artefaktiem veikta zinātniskā apstrāde, un šī informācija tiks iekļauta zinātniskajā katalogā par Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastajām būvdetaļām un dzelzs apkalumiem. Vairums atrasto dzelzs izstrādājumu, domājams, ir Turaidas pils un muižas kalēju darināti. Rakstītie avoti un arheoloģiskā izpēte liecina, ka Turaidas pilī līdz 18. gadsimta beigām bijušas vismaz divas smēdes, kur kalti būvniecībai un sadzīves vajadzībām lietotie dzelzs priekšmeti un būvdetaļas.

Būtisks pienesums krājumam ir priekšmeti, kas tiek komplektēti jaunu ekspozīciju veidošanai un esošo ekspozīciju papildināšanai. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Turaidas muzejrezervāta speciālisti veido ekspozīciju „Ceļā uz Latvijas valsti: Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tajā ietverts laika posms no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz Latvijas Agrārajai reformai 1920. gadā, aptverot būtiskākos tautas dzīves aspektus Vidzemes laukos Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. Lai ar muzejiskiem līdzekļiem atklātu latviešu tautas garīgās atmodas un pilsoniskās apziņas veidošanās procesus, muzejā notiek intensīvs ekspozīcijai nepieciešamo priekšmetu apzināšanas un komplektēšanas darbs.

Dekoratīvs šķīvis ar I Pasaules kara Vācijas augstākās militārās pavēlniecības personu portretiem. TMR 27866

Lauksaimniecības modernizācijas tendences ekspozīcijā tiks atspoguļotas, eksponējot darbarīkus, sākot no kalēja kaltām trijzaru siena dakšām un vienkārša spīļarkla līdz  rūpnieciski ražotam vienlemeša arklam, kas gatavots Rīgas fabrikā  "У.Ф.ШВАРЦГОФЬ вь РИГЕ" –  vienā no lielākajām lauksaimniecības darbarīku fabrikām Krievijas impērijā. Krājumā iegūtā arkla tips saņēmis medaļas Viskrievijas 1882. gada lauksaimniecības izstādē. Vairāki priekšmeti iegūti ekspozīcijas tēmas par Pirmo pasaules karu atspoguļošanai, piemēram, dekoratīvs šķīvis ar Vācijas karoga krāsām gar apmali un vidū starp ozollapu vijām izvietotiem Vācijas augstākās militārās pavēlniecības portretiem. Šķīvja centrā ķeizars Vilhelms II Hoencollerns ar diviem dēliem, virs ķeizara – Bavārijas kroņprincis Ruprehts, apkārt pa perimetru: fon Virtembergs, fon Hauzens, fon Falkenheins, fon Bezelers, fon Hindenburgs, fon Kluks, fon Emmihs, fon Bīlovs, fon Hēringens. Šķīvja augšpusē gadskaitlis 1914, zem ķeizara attēla: dzelzs krusta attēls un uzraksts Gott mit uns (Dievs ir ar mums), šķīvja apakšdaļā: DIE DEUTSCHEN HEERFÜHRER.

I Pasaules kara laikā sūtīta pastkarte. TMR 27874

No atmiņu stāstījumiem zināms, ka latviešu strēlnieki kauju starplaikos no kaujas laukā atrodamām lietām, pārsvarā patronu čaulītēm, atlikumiem no lādiņiem u.c. izgatavoja dažādas piemiņas lietas – svečturus, šķiltavas, pīpes, saktas, karotes, gredzenus u.tml., ko bieži sūtīja mājiniekiem.  Kā šo notikumu liecinieki, Turaidas krājumā nonākuši divi svečturi, kas gatavoti no patronu čaulītēm un lodēm. Par Pirmā pasaules kara tēmu muzejrezervāta krājumā iegūtas arī vairākas pastkartes. Uz kādas no tām attēlots kareivis lazaretē, pie kura ciemos atnākuši vecāki. Atklātne iespiesta melnbaltā un sarkanā krāsā no Riharda Zariņa zīmējuma, par ko liecina paraksts zīmējuma kreisajā apakšējā stūrī: R. Zarriņ, 1916. Zem attēla teksts: "Es ar savu ienaidnieku uz Daugavas satikos. Ledus gāja briku braku, zobens gāja šviku švaku". Atklātnes otrā pusē emblēma ar uzrakstu „LATVEEŠU BATALJONU ORGAN[IZĀCIJAS]. KOM[ITEJAS]. IZDEVUMS“. Norādīts iespiedējs: „UNION“ PETROGRAD, B. KAZAČIJ PER. 11“ un piezīme: „Petrograd. Dozvoleno vojennoj cenzuroj 1916. g.“ Pastkaršu kolekciju papildinājušas arī divas tipogrāfiski iespiestas, krāsainas pastkartes no fotogrāfa Jāņa Rieksta patriotisko pastkaršu sērijas ar mākslinieka Anša Cīruļa zīmējumu reprodukcijām.  Pastkarte ar Nr.1 “Latviešu karogs” – ornamentālā joslā ietverts attēls ar sarkanbaltsarkanu karogu uz Rīgas fona, apakšējā kreisajā stūrī teksts: “LATVEEŠU KAROGS. SARKANS AR ŠAURU BALTU SLOKSNI VIDŪ”. Apakšējā malā Raiņa citāts: “MĒS MAZA CILTS, MĒS BŪSIM LEELI TIK, CIK MŪSU GRIBA”. Pastkarte Nr. 11 – ar Rīgas panorāmu un sarkanbaltajiem karogiem starp citiem Eiropas valstu karogiem.  Zem attēla īss apraksts par Latvijas galvaspilsētu Rīgu latviešu un angļu valodā.

J. Rieksta 1919. gadā Rīgā izdota pastkarte ar A. Cīruļa krāsainu zīmējumu. TMR 27875

Dokumentu un rokrakstu kolekcijā iegūts unikāls rokraksts – 193 lappuses bieza dziesmu klade ar dziesmu un ziņģu tekstiem rokrakstā, kas rakstīta apmēram no 1899. līdz 1905. gadam. Klade piederējusi turaidietim Andrejam Kvestem. Tajā lasāmi viņa paša, viņa brāļa Pētera Kvesta, Esenberģu Jāņa, Ceriņu Pētera, Mihaila Ļermontova un nezināmu autoru dzejoļi, dzejoļu noraksti, atdzejojumi un dzejoļi oriģinālvalodā (krievu valodā).  Lielu daļu satura aizņem populāras 20. gs. sākuma ziņģes sentimentālisma garā: “Iekš agra rīta krēslības”, “Kad man uz vakti stāvošam …”,”Zaldāts savai līgaviņai”, “Braslavā”, “Karavīrs”, “Jūrnieka dziesma”, “Slava tēvijai”. Kā piemērs ziņģu saturam un noskaņai ziņģes “Tu vēsma, kas starp kuģu mastiem” pirmais pantiņš:

“Tu vēsma, kas starp kuģu mastiem Pa plašo Daugav’ šūpojies, Tev sūtu es no Daugav’s krastiem, Pie manas mīļās pasteidzies! Gar viņas logu lidinājies, Kad tā pa vakar’ krēsliņu Tur skatās, tai pie ausīm stājies Un teic: ka es to mīlēju”

Burtnīcā atrodams arī Ādolfa Alunāna dzejojums “Žīda ķibele” (“Es dzīvoje eks Saulem …”), kurai vēlākos gados mūziku komponējis Raimonds Pauls un izpildīja aktieris Edgars Liepiņš Rīgas kinostudijas mākslas filmā “Īsa pamācība mīlēšanā” (1982). Starp visām ziņģēm ir divas, kas ir nozīmīgas Turaidas un visas Latvijas kultūrvēsturē  – “Turaidas jumprava” un latviešu strēlnieku rindās un Atmodas laikā 20. gs. 80. gadu beigās populāra kļuvusī dziesma “Daugavas sargs” (“Viens saucējs sauc pie Daugavas”). Kladē sastopami dažādu gan identificējamu, gan nezināmu autoru, starp tiem arī Turaidas iedzīvotāju, veltījuma ieraksti dzejā, kā arī sacerējums prozā “Puķu valoda un krāsu nozīme zeltenei un tautiešam priekš mīlestības jūtu izteikšanas”. No satura var izsecināt, ka Andrejs Kvests vai Pēteris Kvests kādu laiku atradušies karadienestā Lomžas guberņas Ostravas pilsētā (tag. Polijas teritorijā), 24. Simbirskas kājnieku pulka 3. rotā. Par to liecina vairākas piezīmes, tajā skaitā šāda: “Šās dziesmiņas uzrakstītājs Juris Ullis ir uz mūžīgo dusu aizgājis dieva mierā 1900. gada aprīļa mēnesī, kara dienestā būdams Lomžas gubernijas Ostravas pilsētā”.

Turaidas muzejrezervāta darbības un attīstības stratēģija 2014.–2023. gadam paredz Turaidas muižā iekārtot jaunu ekspozīciju „Spirta brūzis un krogs Vidzemes muižā”, kurai arī uzsākta eksponātu komplektēšana.  Krājumā iegūts kroga patvāris ūdens vārīšanai, kas ir liela izmēra un darināts no misiņa, kā arī misiņa cukurtrauks ar apsudrabotu iekšpusi. Patvāris ražots Krievijā, Tulā. Tvertnes priekšpuses virsmā iespiesti zīmogojumi ar saņemto apbalvojumu medaļu atveidiem un izgatavotāja firmas uzrakstu kirilicā: “ПАРОВАЯ САМОВАР. ФАБРИКА Торгово-Промышленнoго Т-во «М.СЛЮЗБЕРГЬ» въ ТУЛЕ”. Spriežot pēc saņemto vienpadsmit apbalvojumu medaļu atveidu gadskaitļiem – vecākā godalga 1905. gadā, bet jaunākā 1910. gadā – patvāris izgatavots ne agrāk par 1910. gadu.  Mēru un mērtrauku kolekciju papildinājuši vairāki dažāda tilpuma mērtrauciņi, kādi tikuši izmantoti krogos vai tējnīcās dzērienu tilpuma nomērīšanai, un trīs tējas kārbiņas. Kārbiņas izgatavotas no alvota skārda un ar stilizētiem krāsainiem orientāliem virsmas zīmējumiem, kuros attēlotas ķīniešu sadzīves ainiņas vai ziedu kompozīcijas. Uz vāciņiem tirgotāju firmu nosaukumi, piemēram, “Товарищества Братья К и С ПОПОВЫ фирма основана въ 1742 году” un Krievijas impērijas ģerboņi. Ģerboņu attēli apliecina, ka firma “Brāļi Popovi” apbalvota ar impērijas ģerboņiem divas reizes: 1894. gadā – par 50 gadus ilgu lietderīgu darbību, un 1896. gadā – par sasniegumiem Viskrievijas izstādē.   Firmai 1898. gadā tika piešķirts nosaukums “Viņa Augstības Imperatora galma piegādātājs”.

Ar jauniegūtiem materiāliem tiek papildinātas arī esošās ekspozīcijas un krājuma kolekcijas. Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas darba kabineta interjeram iegūtas divas papīra preses un litogrāfija ar Krievijas cara Nikolaja I (1796 - 1855) un 12 viņa ģimenes locekļu attēliem. Litogrāfijas lapā apvienoti no dažādiem avotiem aizgūti dažādos izmēros un rakursos darināti portreti. Litogrāfija iespiesta Pēra Ādolfa Huldberga spiestuvē Stokholmā ap 1840. gadu.

Vērtīgs jaunieguvums dokumentu un rokrakstu kolekcijā ir Rīgas arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas restauratora mākslinieka Alfrēda Āboliņa darbnīcas – pagrabiņa viesu grāmata. Tai pielāgota grāmata, kas bijusi paredzēta Zemes grāmatu reģistra ierakstiem un iesieta ādas vākos ar misiņa apkalumiem.  Viesu grāmatas pirmais ieraksts datēts ar 1968. gadu, un tā autors ir koktēlnieks Mārtiņš Zaurs. No grāmatas burtiski virmo 20. gadsimta 60./70. gadu inteliģences bohēmas gars, kas mazo pagrabiņu pārvērta pār tādu kā enerģētisko centru. Lielākā daļa no pagrabiņa apmeklētājiem bija cilvēki, kuri ļoti labi atcerējās Latviju starpkaru periodā, bija tajā laikā studējuši vai jau strādājuši un tikpat labi pazina arī kara laiku, un daļa – arī pēckara “lēģerus”. Šīs savējo tikšanās pagrabiņā glāba no pelēkās realitātes aiz durvīm un deva, ja ne brīvības sajūtu, tad vismaz tās ilūziju un pēc ierakstiem noprotamas idejas, kas saistīja šos Latvijas kultūrvidē zināmos cilvēkus. Piemēram, viens no ierakstiem ir tapis 1970. gada 21. augustā. Šajā dienā Pēterbaznīcas tornī atkal tiek pacelts gailis, par ko raksta filologs un arhivārs Aleksandrs Jansons: “Aleksandrs Jansons, kas redzēja 1941. g. 29. jūnijā, kā tas gailis aizlaidās un kā 1970. g. 21. augustā no jauna pacēlās”. Savu sajūsmu par Pēterbaznīcas torņa gaiļa atgriešanos pauž arī koktēlnieka Mārtiņa Zaura tās dienas ieraksts: “Pētera gaiļa celšanu Augstajā godā es un arī citi skatījām un arī filmējām no Reformatoru baznīcas torņa stalažām. Iesvētījām te pagrabiņā pie Freda.” Ar nozīmīgiem ieguvumiem papildinātas arī fotonegatīvu, digitālo attēlu, tekstilizstrādājumu, sadzīves priekšmetu un mākslas kolekcijas.

Turaidas muzejrezervāts pateicas visiem, kas palīdzējuši bagātināt muzeja krājumu ar vēstures liecībām: Mārtiņam Briedim, Voldemāram Gudovskim, Inesei Kļaviņai, Norai Legzdiņai, Gundegai Pētersonei, Jorenam Plūksnim, Līgai Skadiņai, Andrim Ščeglovam, Astrai Šmitei, Ilgonim Šteinbergam, Mārim Vecvanagam, Rolandam Zonnem un Raitim Tikumam.