Ceturtdien, 13. aprīlī, mūžībā aizgājis Dainu kalna, Dziesmu dārza Turaidā skulptūru autors, tēlnieks Indulis Ojārs Ranka.

 Mākslinieka Induļa Rankas sirds mīlestība, akmenī kaltie tēli, domas paliek viņa radītajos darbos arī Turaidā, Dainu kalnā kā stūrakmens vēstījumam par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu. Dainu kalns kopš 1985. gada, Dziesmu dārzs no 1990. gada Turaidā dzīvo savu patstāvīgu dzīvi, un to daļa ir tēlnieka radītās Latvijas laukakmens skulptūras – tēlainas, spēcīgas, gandrīz fiziski sajūtamas. Cilvēku uzrunājošas, spēkpilnas un gribas piepildītas - kā pats tēlnieks Indulis Ranka. Jau ar pirmajiem veidošanas gadiem Dainu kalnā skanējušas tautasdziesmas, te pulcējušās etnogrāfiskās un folkloras kopas svētkos, lai godā celtu tautas gudrību un vērtības.

Ruta Čaupova raksta: “Ir laikmeti, kad vienotu alku un pārdzīvojumu blīvais sakņojums atraisa tiekšanos radīt iedarbīgus, pārliecības spēku izsakošus mākslas darbus. Top ar lielu atdevi loloti pieminekļi, ansambļi, tēli, kuros parādās gan laika gars un pagātnes atbalsis, gan nākamības vīzijas. Paliekošos materiālos īstenotos tēlainos vēstījumos atklājas tautas likteņa pavērsienu pieredze. Īpašu nozīmi iegūst atbrīvošanās ceļa un pašapziņas suminājums”. Tie ir vārdi par Dainu kalnu, par Induļa Rankas veikumu, idejām, prieku un sāpēm, devumu savai dzimtenei un mūžībai.

Mākslinieks Indulis Ojārs Ranka dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē. 1953. gadā beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 1959. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Kopš 1952. gada ar grafikas un glezniecības darbiem aktīvi piedalījies dažādās izstādēs, 1962. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku Savienības biedru. Mākslinieka dzīvē 1966. gads iezīmējis jauna radošā darba cēlienu - Indulis Ranka sācis pievērsties tēlniecībai, galvenokārt radot skulptūras granītā.

Tēlnieka ražīgo roku darbu var redzēt arī 1975. gadā izveidotajā skulptūru dārza galerijā "Ulamula" pie Mārupītes (Rīgā), gan 1987. gadā radītajā Anderssonu ģimenes skulptūru dārzā Stavangerā (Norvēģijā). Viņa darbi aplūkojami dažādās Latvijas pilsētās un nevienā vien mākslas cienītāju privātkolekcijā. Tēlnieks piedalījies arī starptautisku granīta tēlniecības simpoziju organizēšanā Latvijā. Vairākkārt piedalījies starptautiskos labradora simpozijos Larvikā (Norvēģijā), bet 1995. gadā ceļš aizvedis uz starptautisko akmens simpoziju Nanao (Japānā).

Māksliniekam ir bijusi iespēja piedzīvot tos brīžus, kad viņa darbs tiek novērtēts. Induli Ranku liktenis šajā ziņā ir dāsni atalgojis: kopš 1992. gada mākslinieks bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. 1994. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru. Šim augstajam apbalvojumam sekoja Norvēģijas Karalistes Svētā Olafa ordeņa 4. šķira 1998. gadā. Latvijas Zinātņu akadēmija 1998. gadā iedibināja Raiņa balvu un Indulis Ranka kļuva par šīs balvas pirmo laureātu. Indulim Rankam par ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā 2013. gadā piešķirta Ministru kabineta balva.

Tēlnieka veiksmes stāsts ir sadarbībā ar muzeju Turaidā un siguldiešiem veidotais Tautasdziesmu parks – Dziesmu dārzs, Dainu kalns. Ikvienā no 26 šajā teritorijā izvietotajām skulptūrām var atklāt kādu no tautasdziesmu bagātībām. Tēlnieka radītajās skulptūrās, tāpat kā tautasdziesmu četrrindēs, katrā ir sava doma, sava patstāvība un nobeigtība, harmonija un majestātiskums.

“Cirtņa pieskāriens tēlus brīvo un tie iznāk gaismā, savu seju un vārdu iegūst un pasaulē liecināt aiziet. Un tu ieraugi – cik daudz maiguma var akmenī būt, kā tajā laikmeti sarunājas un iedegas gaismas krusts”, par tēlnieka devumu teikusi rakstniece Anda Līce.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzejrezervāta darbinieki domās piemin un godā tēlnieku un izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un tuviniekiem.