Atklājot vasaras sezonu, Turaidas muzejrezervāta ekspozīcija Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē ieguvusi jaunu eksponātu – smilšu animācijas videofilmu “Mīts par pasaules radīšanu”, kas papildina stāstu par somugru tautu mītiskajiem priekšstatiem.

Ekspozīcija veltīta Turaidas kultūras mantojuma senākajai vēsturei, kas iesniedzas tūkstoš gadus tālā pagātnē. Tā vēsta par Baltijas jūras somu kultūru, tuvāk iepazīstinot ar Gaujas jeb Turaidas lībiešiem, viņu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem 11.–13. gadsimtā.

Ekspozīcijā apskatāmas Turaidas apkārtnē atrastās lībiešu senlietas. Starp tām arī dažāda veida putniņi, ko lībieši izmantojuši kā piekariņus. Lielākā daļa no tiem pēc formas atgādina pīli, kas ir viens no tēliem somu tautu mītos par pasaules radīšanu. Lai emocionālāk izceltu lībiešu putniņu saikni ar mītisko pasauli, veidota videofilma Pasaules radīšana. Par Gaujas lībiešu mītiskajiem priekšstatiem maz zināms, tāpēc videofilmas sižetā izmantoti etniski radniecīgo somu un karēļu episkie dziedājumi (rūnas) par pasaules radīšanu. To saturā pavīd somu tautām kopīgu senu kosmogonisku mītu atblāzma par bezgalīgo pasaules okeānu, ūdensputnu, par saules, mēness un zvaigžņu radīšanu no olas.

Visos zināmajos somu tautu mītos[1] teikts, ka sākumā bijis pirmatnējais okeāns – bezgalīgs ūdens klajums. Virs tā, meklējot ligzdošanas vietu, lidinājusies vientuļa pīle. Dažos mītos minēta arī gārgala, zoss vai ērglis. Tālākam notikumu atainojumam ir vairāki varianti. Tā, piemēram, karēļu mītā, kas ņemts par pamatu videofilmas sižetam, demiurgs jeb pasaules radīšanas iniciators ir Velns. Viņš liek ūdensputnam trīsreiz ienirt un uznest no ūdens dzīlēm dūņas. Daļu uznesto dūņu Velns noslēpj mutē, bet no pārējām sāk veidoties sauszeme, uz kuras pīle novij ligzdu un izdēj olu. Ūdenim viļņojoties, bangas ripina olu šurpu turpu, līdz tā saplīst. No olas virspuses rodas debesis, no apakšdaļas – zeme, no dzeltenuma – saule, no baltuma – mēness, bet no čaumalas – zvaigznes.

Redzot, ka sauszemes ir par maz, Dievs liek Velnam sagādāt vēl dūņas, taču tas atbild, ka vairāk nav. Tad Dievs pamana Velna mutē paslēpto dūņu piku un liek to izspļaut. Velns spļauj uz ziemeļiem, kur dūņas pārvēršas par akmeņiem un klintīm. Turklāt viņš savaino savu pirkstu. Velns nožēlo izdarīto, un Dievs viņam piedod, apvārdo un sadziedē ievainojumu. Pēc tam uz zemes tiek radīti koki, augi, putni, zvēri un cilvēki.

Videofilma veidota sadarbībā ar radošo apvienību Smilšu kino un mākslinieci Gunu Miķelsoni. Videofilmas mūzikas autors – Edijs Everss. Ligita Beitiņa Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste [1] Петрухин Владимир. Финская и карельская мифология. Мифы финно-угров. Москва, Астрель АСТ Транзиткнига, 2005, 63-66