Turaidas
muzejrezervāts

TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS ATSKATĀS UZ SAVAS DARBĪBAS 30 GADIEM


Turaidas muzejrezervāta direktore A. Jurkāne, kultūras ministre D. Melbārde un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs J. Garjāns pasākumā "Turaidas muzejrezervātam - 30"

Turaidas muzejrezervāta direktore A. Jurkāne, kultūras ministre D. Melbārde un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs J. Garjāns pasākumā "Turaidas muzejrezervātam - 30"

Šī gada 7. septembrī Turaidas muzejrezervāts rīkoja pateicības pasākumu “Turaidas muzejrezervātam – 30”. Turaidas pagasta magazīnā tika atklāta ekspozīcija “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, kā arī notika Inas Līnes un Daiņa Bruģa grāmatas “Turaidas muižas Šveices māja” atvēršana.

Sirsnīgi pateicības vārdi bija veltīti daudziem sadarbības partneriem, kuri 30 gadu garumā ar domām, darbiem un vārdiem atbalstījuši Turaidas muzejrezervāta darbību.

Laiks pirms 30 gadiem, kad tika dibināts muzejrezervāts, bija pārmaiņu laiks. Tobrīd pavērās iespējas īstenot sen lolotas idejas, it īpaši kultūras mantojuma jomā. Ar 1988. gada 4. novembra Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 361 “Par Turaidas muzejrezervāta izveidošanu" aizsākās jauna lappuse Turaidas vēsturiskā centra mantojuma saglabāšanā un pārmaiņas muzeja darbībā. Atmodas laiks – Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības aktivitātes, Daugavas svētki, Dainu kalna atklāšana un dziesmotās svētdienas tajā, talkas savas zemes sakopšanai, Tautas frontes kustība un brīvība paust savu viedokli, bija iedvesmojošs laiks daudzu kultūras nozaru attīstībā. Savu darbību uzsāka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, nodibinājās vairāki muzeji, tai skaitā Turaidas muzejrezervāts, Bauskas pils muzejs, Motormuzejs un citi. Tāpat muzeji ieguva jaunas telpas. Pilīs tika uzsākti restaurācijas un arheoloģiskās izpētes darbi, lai iegūtās ēkas piepildītu ar saturu, kas balstās pētniecības darbā. Tika atjaunoti daudzi dievnami un slēgtajos dievnamos atsākās dievkalpojumi, tai skaitā arī Turaidas baznīcā.

Muzejrezervāta izveides iecere bija izaicinājums tā laika sistēmai muzeju nozarē. Tas prasīja visai ilgu pārliecināšanas periodu – aizsākoties 1980. gadā ar izstrādātu projektu jaunajai administrācijas ēkai ar muzeju krātuvi un pirmajiem soļiem Dainu kalna izveidē. Muzejrezervātu veidoja, ietverot darbu, ko bija veicis Siguldas novadpētniecības muzejs, kuram trūka telpu gan krājuma glabāšanai, gan ekspozīcijām un muzeja darbībai.

Muzejrezervāta izveide prasīja Turaidas vēsturiskā centra ēku un teritorijas pārņemšanu apsaimniekošanā no zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda”. Privatizācijas gaitā sākās sarežģīts process, arī tiesvedības, kas apstiprināja šīs teritorijas un ēku saglabāšanu valsts īpašumā. Būtisks pavērsiens darbības nostiprināšanā bija LR Ministru kabineta 1994. gada 1. marta noteikumi Nr. 61 “Par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu”, ar kuru apstiprināts nolikums un noteikta teritorija.

Trīsdesmit gados muzejrezervāts kā institūcija ir centusies aizsargāt un saglabāt unikālo vēsturisko vietu Latvijā – Turaidas vēsturisko centru, radot jaunu koncepciju muzejrezervāta darbībai. Jaunais redzējums muzejrezervāta darbībai un valsts muzeja statuss deva iespēju aktīvāk iekļauties Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas aktuālajās norisēs. Iestāšanās Baltijas jūras piļu un muzeju asociācijā, Baltijas jūras reģiona piļu pētnieku apvienībā “Castella Maris Baltici”, piedalīšanās starptautiskajos projektos deva gan zināšanas, gan prasmes pētniecības, krājuma saglabāšanas, ekspozīciju iekārtošanas un izglītojošajā darbā. Muzejrezervāts kā pirmais no Baltijas valstu muzejiem 1996. gadā piedalījās Eiropas muzeju gada balvas konkursā, bija nominēts un saņēma Eiropas muzeja Speciālās Atzinības balvu. Arī turpmākajos gados tas izpelnījās starptautisku ievērību un atzinību, kā arī Eiropas muzeju un kultūras mantojuma speciālistu interesi.

Muzejrezervāta kā kultūras mantojuma saglabāšanas institūcijas darbība balstās pētniecības darbā. Cenšoties ieraudzīt visa Turaidas vēsturiskā centra mantojuma bagātības daudzveidību, atklāt to, aptvert gandrīz vai neaptveramo, kas risinājies vairāk nekā tūkstošgadu periodā šajā centrā, bija un ir sarežģīts uzdevums. Pētniecības darba prioritāte ir ieviest apritē un aktualizēt pirmavotus – sabiedrību un vidi raksturojošus nemateriālās un materiālās liecības, kas iegūtas Turaidas vēsturiskajā centrā un reģionā. Tās salīdzināt ar rakstīto avotu ziņām, veidojot pamatu mantojuma saglabāšanai un vēstījuma radīšanai par 10. - 21. gadsimta sākuma vēsturi. Tāpat muzejrezervāts mērķtiecīgi komplektē, uzkrāj, dokumentē, saglabā, veic zinātnisko izpēti, interpretē un popularizē materiālās un nemateriālās kultūras liecības par Turaidas vēsturiskā centra, Vidzemes reģiona un Latvijas vēstures kultūras procesiem. Krājumā glabājas ap 90 000 krājuma vienību, kas iegūtas arheoloģiskajā izpētē, tematiskajās un kompleksajās materiālu vākšanas ekspedīcijās, zinātnisko tēmu un Turaidas vēsturiskā centra ēku arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē. Liela daļa krājumā esošo priekšmetu ir dāvinājumi.

Ekspozīcijas un izstādes ir viens no galvenajiem komunikācijas veidiem muzejrezervātā. Viss Turaidas vēsturiskais centrs – daba, kultūrvide, pieminekļi, ir vēstures ekspozīcija, kuras platība ir 43,63 ha. Muzeja darbiniekiem bija jāatrod konceptuāls risinājums, kā ar ekspozīciju palīdzību gan telpās, gan brīvdabā parādīt Turaidas vēsturiskā centra vienotu veselumu, kurā sadzīvo dažādi gadsimti, dažādi vēstures stāsti, radot apmeklētājiem vēstījuma panorāmu. Tāpat bija jārod risinājums, kā kopumā veidot mūsu laika redzējumu un atklāt muzejrezervātu darbībā, attīstībā un pārmaiņās, jo muzejrezervāta misija ir harmoniskas sabiedrības veidošana, parādot latviskās dzīvesziņas attīstību un vispārcilvēciskās vērtības ar tūkstošgadē uzkrāto reģiona un Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras mantojumu.

2018. gadā muzejrezervātā var iepazīt vairāk nekā 45 ekspozīcijas, gan Turaidas mūra pilī, gan Turaidas baznīcā, gan muižas ēkās, gan Dainu kalnā un pārējā kultūrvidē. Ekspozīcijās kopā ar faktu, notikumu vēsturi un materiālajām liecībām tiek skaidrots arī noteikta laika sabiedrībā pastāvējušo uzskatu un vērtību sistēma. Tiek rādīts ne tikai augstmaņu dzīves stils, bet arī tautas dzīvesveids un vērtības, kas ir pamats, lai nodrošinātu piļu un muižu pastāvēšanu. Tāpat rādītas arī attiecības un varas spēks, kas noteica vienu vai otru kārtību šajā zemē.

Muzejrezervāta darbs ir organizēts tā, lai būtu pieejams apmeklētājiem visu gadu katru dienu, bez brīvdienām un svētku dienām. Plašā mērķauditorija, sadarbība ar tūrisma industriju, izpratne par kultūras tūrismu, informācijas tehnoloģiju pielietojums, ekspozīciju kvalitāte un pasākumu aktivitāte nodrošina regulāru apmeklējumu. Laikā no muzejrezervāta dibināšanas līdz 2017. gadam to iepazinuši vairāk nekā 6 miljoni apmeklētāju.

Ilglaicīgi noturēt sabiedrības un tūristu interesi par muzejrezervāta darbu iespējams vien paplašinot piedāvājuma daudzveidību, radoši strādājot un nodrošinot kvalitāti.

Muzejrezervātam gadu gaitā ir izveidojusies sadarbība ar ļoti plašu speciālistu loku, kuru ieguldījums ir redzams publikācijās, konferencēs, pasākumos un Turaidas vēsturiskā centra mantojuma saglabāšanas procesu virzībā. Paldies Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Universitātei, ļoti daudzām zinātnes, izglītības un kultūras institūcijām, muzejrezervāta draugiem un atbalstītājiem.

Trīsdesmit gados ir bijušas dažādas pārmaiņas un krīzes situācijas, tomēr muzejrezervāta pamatuzdevums – sabiedrības interesēs saglabāts un uzturēts Turaidas vēsturiskais centrs ar tam raksturīgo dabas, kultūrvēsturisko vidi, pieminekļiem, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, ir paturēts.

Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore, LZA goda locekle

Raksts publicēts laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”, 16 (558), 2018. gada 8. oktobrī

    Aktuāli, Jaunumi, Muzejrezervāta dibinātājas Annas Jurkānes sleja  

Turaidas muzejrezervāts