Turaidas
muzejrezervāts

porno
expo_Klaushinieks_2

14. martā – konference/diskusija “19.gadsimta stāsts Latvijā, Vidzemē, Siguldā. Ceļā uz Latvijas valsti”


Turaidas muzejrezervāts jau ilgāku laika posmu veido ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas veicinās izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu un vēstīs par notikumiem 100 gadu garumā, kas ietekmēja Latvijas valsts izveidi. Tā stāstīs par latviešu tautas garīgo atmodu un pilsonisko apziņu 19.gadsimtā, tās nozīmi Latvijas valst izveidē 20.gadsimta sākumā.

Turaidas muzejrezervāts aicina piedalīties ikvienu interesentu

KONFERENCĒ/ DISKUSIJĀ
19. gadsimta stāsts Latvijā, Vidzemē, Siguldā. Ceļā uz Latvijas valsti.
Dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē – 200

2019. gada 14. martā plkst. 11.00 – 14.30
Kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē, Siguldā, Pils ielā 10

PROGRAMMA
Jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”

11.00 – 13.00

  • Turaidas muižas Klaušinieku māja
  • Likumdošanas ceļš. Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē
  • Valstiskuma aizsākumi pagasta pašpārvaldē
  • Zemnieka ģimene un sadzīve
  • Izglītība un nacionālā identitāte
  • Zemnieku nemieri un jaunu ceļu meklējumi
  • Nacionālā atmoda
  • Tehniskā un sociālā modernizācija 19. gadsimtā

13.00 – 13.30 – Pusdienu pauze un sarunas

13.30 – 14.30

  • 1905.gada revolūcija un ideja par Latvijas valsti
  • Trīs alternatīvie ceļi Latvijas attīstībā
  • Latvijas Republikas proklamēšana
  • Neatkarības karš
  • Valsts attīstības ceļa sākums. Agrārā reforma

Piedalās:
LZA Goda locekle Anna Jurkāne, Dr. hist. Vija Stikāne, Dr. hist. Edgars Ceske, Mag. hist. Līga Kreišmane, ag. hist. Jolanta Dukaļska, Mag. art. Gunta Zaķīte, vēsturniece Ligita Beitiņa

Konferencē: ziņojumi, video un animācijas filmas, diskusijas un balvas
Dalība bez maksas
Lūgums pieteikt dalību līdz 13. martam
e-pastā: turaida.muzejs@apollo.lv vai tālr. 26572142

Latviešu zemnieka ceļš līdz savas sētas saimniekam un valsts pilsonim sākas no dzimtcilvēka statusa. Dzimtbūšanu Vidzemē atceļ pirms 200 gadiem – 1819. gadā. Tas ir ievērojams notikums latviešu tautas vēsturē. Laiku no 1819. līdz 1868. gadam dēvē par “klaušu laikiem”. Muiža joprojām ir administratīvs, kultūras un saimnieciskās dzīves centrs. Sākas māju izpirkšana no muižas, un pamazām veidojas Vidzemes saimnieku jeb mazgruntnieku slānis.

 Zemnieku personīgā brīvība un īpašums ir svarīgs priekšnoteikums latviešu nācijas un Latvijas valsts izveidei.

Vidzemē, tāpat kā Eiropā, 19. gs. otrajā pusē notiek strauja sociālā un tehniskā modernizācija. Laukos nostiprinās turīgi saimnieki, daļa zemnieku dodas uz pilsētām. Viņiem rodas iespēja apgūt dažādas profesijas, daudzi iegūst arī augstāko izglītību. Atmodas laikā izglītotie jaunlatvieši sekmē pilsoniskās apziņas veidošanos, stiprina nacionālo identitāti, veicina vispārējo izglītību latviešu valodā un vēlmi kļūt par saimniekiem savā zemē.

Tiecoties pēc brīvības un sava stūrīša zemes, 19. gs. gaitā latviešu tautas apziņā pamazām tiek izlolots sapnis par savu valsti. Tas pieņemas spēkā līdz ar garīgo atmodu, izglītības un tiesību paplašināšanos, latviešu kultūras nostiprināšanos. Izglītotas un pilsoniski aktīvas sabiedrības grupas 20. gs. sākumā sāk paust ideju par Latvijas valstiskumu un izplata to tautā. Latviešu tautas griba ir pamatā Latvijas valstij, kas sarežģītos starptautiskos un iekšpolitiskos apstākļos tiek dibināta 1918. gada 18. novembrī.

    Aktuāli, Jaunumi, Pasākumi