Starptautiskais folkloras festivāls „BALTICA” Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” ir plašākie un sabiedrībā populārākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs, kuros piedalās folkloras grupas, kas popularizē autentisko folkloru un tradīcijas, kā arī veicina tradicionālās kultūras saglabāšanu kultūras procesos. Festivāla misija ir saglabāt, attīstīt un popularizēt plašākā sabiedrībā latviešu, līvu, latgaliešu un citu tautu un tautību tradicionālo kultūru un nemateriālā kultūras mantojuma prasmes; rūpēties par tautas morālo vērtību, garīguma un pašcieņas veicināšanu un noturīgumu un veicināt paaudžu saliedētību un dzimtas tradīciju saglabāšanu.
Festivāls norisinās katru gadu jūlija otrajā nedēļā vienā no Baltijas valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija) saskaņā ar CIOFF (Starptautisko folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome pie UNESCO) noteikumiem. Festivālam Latvijā ir piešķirts CIOFF sertifikāts. Festivāls pirmo reizi organizēts 1987. gadā Lietuvā. Latvijā festivāls pirmo reizi izskanēja 1988. gadā. Folkloras festivāls „Baltica” 2012. gada vasarā noritēs Latvijā skaistā jubilejas zīmē – festivāls notiks jau 25. reizi, un 9. reizi Latvijā.
Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” norises vietas Latvijā katru reizi mainījušās, tas izdzīvots gan Vidzemē, gan Kurzemē, Latgalē un Zemgalē, gan katru reizi arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā, bet nemainīgi pēc pašu festivāla dalībnieku vēlēšanās festivāla norises rīkotas arī Turaidā, Dainu kalnā, tādējādi apliecinot Dainu kalna kā tautas identitātes vietu, kur tiek nodotas tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmes un koptas tradīcijas un ieražas.
Festivālā „Baltica” Latvijā ik reizi piedalās vairāk kā 120 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem, lietišķās mākslas studijas, tautas teicēji, amatnieki un individuālie izpildītāji (ap 2000 dalībnieki), kā arī 10 ārvalstu kopas no dažādiem pasaules kontinentiem un reģioniem. Festivāla norises tiek plānotas pilsētu un pagastu laukumos un ielās, estrādēs, pilskalnos, koncertzālēs un citās ievērojamās vietās, kā arī svētvietās pie dižkokiem, dižakmeņiem un avotiem.
Līdz šim Latvijā norisinājušies 8 festivāli, katram no tiem bijusi vienojoša tēma, caur kuru festivāla dalībnieki savos priekšnesumos izrādījuši savas tautas tradīcijas, dažādos veidos akcentējuši tautas dzīvesziņu, vērtības un atziņas, kas uztur dzīvu tautas nemateriālo kultūras mantojumu. Festivālā risinātās tēmas – Saule, Ģimeņu godi, Šī saule – viņsaule, Cilvēks un darbs, Ūdens, Zeme, Mūsmājas, Zīmes. Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica - 2012” izvēlētā tēma - „Ceļš”.
Latviešu gadskārtu svētki Turaidas muzejrezervāta viens no uzdevumiem ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, tāpēc tā teritorijā tiek rīkoti latviešu gadskārtu svētki, lai popularizētu latvisko dzīvesziņu Latvijas sabiedrībā un sniegtu iespēju ārvalstu tūristiem iepazīt latviešu tradicionālo kultūru. Visapmeklētākie gadskārtu svētki Turaidas muzejrezervātā ir vasaras saulgriežu svētki 21. jūnijā, kad vienotībā ar dabu tiek izdzīvoti senie uguns rituāli, dziedātas saules un Jāņu dziesmas, kā arī visas nakts garumā svinēta gada īsākā nakts kopā ar folkloras kopām no visas Latvijas un nodibinājuma „Māras loks” ļaudīm.
Latviešu gadskārtu svētki ir tradicionālās kultūras sastāvdaļa, kas bagāti dažādām tradīcijām, rituāliem un darbībām, kuru galvenais uzdevums ir būt saskaņā ar dabu, veicināt labestību un atvairīt ļaunumu, paust pateicību par iegūto un sasniegto, kā arī nodrošināt auglību un labu ražu nākamajam laika posmam.
Gadskārtu svētku viena no iezīmēm ir nemainīgu tradīciju atkārtošana gadu no gada, radot pārliecību par nemainīgo laika plūdumu un harmoniju ar norisēm dabā. Gadu no gada, veicot vienas un tās pašas darbības, cilvēkos attīstās stabilitāte, paļāvība, ticība saviem spēkiem, pārliecība par savu varēšanu, kas tik nozīmīga ir mūsdienu sabiedrībā.
Visas gadskārtu svinamās dienas latvieši personificējuši kā teiksmu tēlus jeb mitoloģiskas būtnes. Šie mitoloģiskie tēli ar savu kārtējo simbolisko ierašanos ik gadus noteiktā reizē ir kā debesu sūtņi, kas cilvēkiem iztulko astronomiskos notikumus, bet paši saskarsmē ar tiem iegūst jaunas īpašības. Šīs iezīmes viņus padara labāk izprotamus ikdienišķajās dzīves gaitās, padara līdzīgus katram no mums, tādējādi kļūstot mīlētiem un cienītiem. Ticība mitoloģiskajām dievībām, paļaušanās uz viņu spēku un aizsardzību, palīdzēja senajiem latviešiem izprast dabas parādības un dzīvot saskaņā ar dabas un dzīves likumiem.
Gadskārtu svētkos vienotā veselumā savijas miers un aktivitāte. Svinot svētkus, iespējams gan iegrimt klusā meditācijā un apcerē, gan caur dziesmu un mūziku savienoties ar dievišķajiem spēkiem, gan izbaudīt vitālu prieku un līksmi dejojot, dziedot un ejot rotaļās, gan arī apjaust savu varēšanu un apgūt jaunas prasmes senus rituālus izdzīvojot.
Latviešu gadskārtu populārākie svētki: Meteņi Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena Ūsiņa diena Vasaras saulgrieži jeb Jāņi Māras diena Rudens saulgrieži jeb Miķeļi Mārtiņi Ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki
