Turaidas apkārtnes ūdenstecēs ir apzināti vairāk kā 40 senie dīķi, kā arī meniķu un dambju atliekas. Dīķi Turaidas muižas centrā minēti un kartēs attēloti jau kopš 16. gadsimta. Pirmie dīķi tiek ierīkoti “bruņinieku bedrēs”, ievadot tajās avotu un strautiņu ūdeņus. „Bruņinieku bedres” rodas, rokot mālus ķieģeļu gatavošanai pils mūriem. Senākās atrastās meniķu atliekas liecina, ka Turaidā tie būvēti vismaz pirms 200 gadiem.

Turaidas muižā 20. gadsimta sākumā sākas strauja dīķsaimniecības attīstība. Izbūvē daudz jaunu dīķu, no Dānijas tiek „izsaukts zivkungs”, lai zivju audzēšanā ieviestu visjaunākās metodes.

Pēc agrārreformas 20. gadsimta 20. gados dīķi nonāk agronoma Emīla Zolmaņa īpašumā. Lielākie dīķi tiek iztīrīti, daļa koka meniķu nomainīti ar betona ūdensregulatoriem, izbūvē arī dažus jaunus dīķus. Vairumā dīķos audzē karpas, nelielos daudzumos – līņus, kā arī zelta orfas – parastā ālanta dekoratīvo formu.

Pašreiz Turaidas muzejrezervāta teritorijā apzinātas 26 seno dīķu vietas, no tām 17 vietās ierīkoti dīķi.