Turaidas
muzejrezervāts

Pirts


Guļbaļķu ēka celta 1828. gadā. Sākotnēji tā izmantota dzīvošanai, pēc tam ēka pielāgota muižas ļaužu pirts vajadzībām un padomju laikā to izmanto kā vietējo iedzīvotāju lopu kūtiņu.

Ēku kā pirti muzejrezervāts rekonstruē 1996. gadā. Pirtī iekārtota ekspozīcija, kura sniedz ieskatu pirtsslotu un zāļu tēju daudzveidībā, kas ļauj izjust to aromātu, kā arī atspoguļo pirtī un tās tuvumā darītos sieviešu darbus – veļas velēšanu un mazgāšanu, dziju krāsošanu ar augu krāsvielām.

Ekspozīcija „Latviskās pirts tradīcijas”. Ekspozīcija stāsta par pirts īpašo nozīmi latviešu tautas sadzīvē. Iešana pirtī sestdienas vakaros ir neatņemama latviskā dzīvesveida sastāvdaļa, kas nav zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās. Pirti varēja izmantot arī dzīvošanai. Senatnē pirtī sākās un beidzās cilvēka dzīve: dzima bērni un mirušie tika sagatavoti izvadīšanai. Pirts bija kā mājas svētnīca, kurā notika mazgāšanās, pēršanās un arī dziedniecība.

Turaidas muzejrezervāts