Turaidas
muzejrezervāts

Smēde


Ēka celta 18. gadsimtā kā brandvīna (degvīna) brūzis. Būves celšanas vieta izvēlēta pie dīķiem, kuru ūdeni izmanto dzesēšanai degvīna ražošanas procesā. Alkohola ražošana ir viens no galvenajiem muižas ienākumu avotiem. 1830. gada Turaidas muižas inventarizācijā tiek minēts “brandvīna virtuves” inventārs: 72 stopi spirta, 14 stopi parasta degvīna; atzīmēti arī tādi sīkumi kā 1 ½ pudeles ruma, 1 mērglāze, 1 bleķa stops un citi.

Degvīna dedzinātavu 1875. gadā pārveido par smēdi, kurā strādā muižas kalējs. Ēkai 1912. gadā izbūvē otro stāvu un tur ierīko dzīvokļus. Māju muzejrezervāts restaurē 1997. gadā un tajā iekārto ekspozīcijas un atjauno smēdi.

 

Ekspozīcija „Kalve”. Ekspozīcijā iespējams izjust kalves jeb smēdes darba vidi, aplūkot kalēja darbarīkus un metālkalumus. Darbarīku praktisko lietojumu un kalēja amata prasmes var iepazīt laikā, kad smēdē strādā kalējs.

Ekspozīcija „Kokamatnieka darbnīca”. Smēdes ēkas pirmajā stāvā apskatāma ekspozīcija „Kokamatnieka darbnīca”. Muižā nozīmīgu vietu ieņem amatnieki – galdnieki, namdari, ratu meistari un citi amatnieki, kuru darba galvenais materiāls ir koks.

Lauku saimnieciskajā dzīvē gan muižās, gan zemnieku sētās 19. gadsimta otrajā pusē sākas straujas pārmaiņas. Zemniekiem rodas iespēja izpirkt savas saimniecības, tāpēc viņiem ir nepieciešama nauda. Daudzi turaidieši līdztekus zemkopībai sāk nodarboties ar citiem papildu peļņas veidiem. Izplatītākais no tiem ir koka stīpu gatavošana mucām. Sagatavotās koka stīpas tiek sakrautas vezumos un vestas uz Rīgu pārdošanai. Atpūtnieku vajadzībām Turaidas zemnieki sāk gatavot ceļa spieķus, kas laika gaitā kļūst par Turaidai raksturīgu suvenīru. Ekspozīcijā aplūkojami slīpbeņķi, koka virpa, ēveles, slīmesti, šķīņi, grebļi un citi kokamatnieka darbarīki.

Ekspozīcija „Vilnas apstrāde, aušana un adīšana Turaidas muižā”. Ekspozīcijā tiek rādīts process no neapstrādātas vilnas kā izejmateriāla līdz gataviem izstrādājumiem – audumiem, gultas segām, adījumiem un citiem sadzīvē lietojamiem vilnas darinājumiem. Latvijas klimatiskajos apstākļos gada lielāko daļu nepieciešamas siltas drēbes, tāpēc aitu vilnas pielietojums apģērbā ir daudzveidīgs. Vilnas sagatavošana – kāršana (plucināšana), vērpšana un šķeterēšana – ir darbietilpīgs process, ko parasti veic sievietes pirms aušanas un adīšanas. Muižas laikā audēji parasti ir vīrieši, kas bieži vien līdztekus aušanai pilda arī skolotāja, pērmindera vai citus pienākumus. Attīstoties rūpnieciskajai ražošanai, arvien vairāk apģērbos tiek izmantoti fabrikās gatavoti audumi, tomēr audēja amats neizzūd.

Ekspozīcijā apskatāmi arī rakstaini cimdi, zeķes un citi adījumi, kas ir ziemas apģērba neiztrūkstoša sastāvdaļa. Latviešiem ir saglabājusies tradīcija – greznu rakstainu cimdu dāvināšana kāzās, bērēs un citos ģimenes godos.

Ekspozīcija „Stāsts par muižu”. Smēdes ēkas otrajā stāvā atrodas ekspozīcija, kas sniedz ieskatu muižas vēsturē un tās saimnieciskajā dzīvē gadalaiku ritējumā.

Turaidas muzejrezervāts