Turaidas
muzejrezervāts

Mēru un mērinstrumentu kolekcija


Turaidas muzejrezervāta krājumā uz 2012. gada 1. janvāri ir 54 dažādi tilpuma, garuma un svara mēri un mērinstrumenti.

Lielākā daļa no Turaidas muzejrezervātā esošajiem mēriem un mērinstrumentiem attiecas uz laiku no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai. Šajā laikā Latvijas teritorijā tika pielietota Krievijas mēru sistēma, kas pastāvēja no 1797. gada līdz 1925. gadam. Vienotas Krievijas impērija mērvienību sistēmas ieviešana tika sākta pēc imperatora Pāvila I 1797. gada 29. aprīļa rīkojuma (Указ об учреждении повсеместно в Российской империи верных весов, питейных и хлебных мер). 1807. gadā garumu mērvienību standartus apstiprināja imperators Aleksandrs I un to paraugus izsūtīja ieviešanai impērijas guberņās. 1875. gadā Krievijas impērija līdz ar 16 citām valstīm parakstīja "Metrisko konvenciju par starptautiskā metra un kilograma prototipa pieņemšanu". Ar 1899. gadu Krievijas impērijā tika pieļauta arī Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) lietošana, tomēr līdz pat Oktobra revolūcijai turpināja dominēt tradicionālā Krievijas mēru sistēma. PSRS ieviesa obligātu SI lietošanu tikai 1925. gada 21. jūlijā.

Arī Latvijas Republikā pāreja uz Starptautiskā mērvienību sistēmu notika pakāpeniski un Krievijas mēru sistēma tika pilnīgi atcelta tikai 1924. gada 1. janvārī.

Krājumā ir seši tilpuma mēri. Garnica (četrstūra kastīte) kas ir sens krievu beramais mērs un atbilst 1/64 četvertes, 1/20 pūra vai 3,28 litriem. Parasti ar garnicu mērīja miltu daudzumu. Krājumā ir 2 pūri, kas arī ir mērvienība beramiem produktiem, piemēram, labībai vai kartupeļiem un atbilst apmēram 69 litriem. Blakus pūram tika lietotas arī sīkākas mērvienības – sieki, sētuves, stopi un pat riekšavas. Kapara litrs lietots tilpuma mērīšanai līdztekus tādiem šķidruma mēriem kā stops, pusstops, kortelis, čarka un škaļiks. Litrs nav SI vienība, SI tilpuma mērvienība ir kubikmetrs, kas ir 1000 litri. Uz viena no krājumā esošajiem kapara mērtraukiem ir atzīmēts gadaskaitlis – 1877. Krājumā ir arī cilindriskas formas bronzas mērtrauciņš beramu vielu vai šķidruma mērīšanai, tilpumā ap 200 ml. Apakšā gadaskaitļi 1857 un 1870, kā arī Rīgas pilsētas mazais ģerbonis.

No garuma mērvienībām krājumā ir 3 olektis un 1 šuvēja lineāls. Sākotnēji olekts bija attālums no elkoņa līdz izstieptu pirkstu galiem, tāpēc tas bija samērā nosacīts mērs. Ne velti ir teiciens – „katrs ar savu olekti mēra”. Arī vēlāk olekts garums katrā Eiropas pilsētā bija dažāds. Olekts izmēri svārstījās no 53,7 cm Rīgā līdz 68,0 cm Nirnbergā. Rīgas olekts etalons (53,7 cm) līdz XVIII gadsimta vidum bija iestiprināts pilsētas Rātsnama sienā. Parasti lietoja mērus, uz kuru šķautnēm bija iezīmēti dažādu pilsētu olekts garumi. Arī muzejā esošajām olektīm uz katras šķautnes ir citas pilsētas olekts izmērs. Latvijā olekts mērus oficiāli lietoja līdz 1824.gadam, kad tos nomainīja krievu garuma mērs - aršīna (71,1 cm) un uz vienas no muzeja olektīm, kas gatavota 1881. gadā ir aršīnas mērs.

Krājumā ir apmēram 40 dažādu svaru un atsvaru - 19. un 20. gadsimta galda, atsvaru, pakaramie, atsperu, sviras tipa svari, kā arī dažādi atsvari, svaru kausiņš ar spiedogu „ A. Dellemans Rīgā” un atsvariņš futlārī. Visizplatītākie ir bezmēni, kas ir rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu. Tie ir gatavoti gan no koka, gan misiņa.

Vēl mēru un mērinstrumentu kolekcijā ir riteņu stīpu mērāmais, bīdmērs un dastmērs. Bīdmēru izmanto, ja nepieciešams noteikt kāda priekšmeta iedobes dziļumu, iekšējo vai ārējo diametru. Dastmēru lieto mežsaimniecībā augošu koku vai jau sagatavotu kokmateriālu caurmēra mērīšanai. Dastmērs sastāv no mērlineāla, kam vienā galā 90° leņķī piestiprināts nekustīgais tveris, bet otrs — kustīgais tveris brīvi slīd pa lineālu. Tveru garumam jābūt lielākam par pusi no mērījamā koka caurmēra.

Turaidas muzejrezervāts