Pastkaršu un fotopastkaršu kolekcija Viena no Turaidas muzejrezervāta krājuma kolekcijām ir pastkartes. Šajā kolekcijā ir 2051 krājuma vienības, kas datējamas sākot no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Pirmā pastkarte TMR krājumā nonāca 1950. gadā un uz tās bija Ernesta Birznieka-Upīša portrets.
Pastkarte ir īpašs korespondences veids. Pasaulē pirmās ilustrētās pastkartes pazīstamas no 1869. gada 22. septembra, kad Vīnes Kara akadēmijas profesors Emanuels Hermanis piedāvāja ieviest pasta kartiņas ar zemu tarifu. No 1870. gada pirmās ilustrētās pastkartes sāk izdot Vācijā. Krievijas impērijā pastkartes sāk izdot 1872. gadā ar atzīmi “Pasta iestādes par saturu neatbild”, jo sakarā ar korespondences atklātumu, ar tekstu varēja iepazīties visi interesenti.
1874. gadā Pasaules pasta kongress Bernē nodibināja Pasaules pasta savienību, kura apstiprināja pastkartes standarta izmēru: 90 x 140 mm. Sākot no 1875. gada, pastkaršu apgrozība pasaulē strauji pieauga. Pirmā pastkarte no Rīgas uz Pēterburgu nosūtīta 1893. gadā. Vecākā zināmā Latvijā iespiestā pastkarte, vai kā agrāk dēvētā – atklātā vēstule jeb atklātne zināma no 1894. gada, un tā attēlo Rīgas Jūrmalas Dubultu peldvietas skatu. Vecākā iespiestā pastkarte par Siguldas apkārtni ir Gūtmaņalas skats, datēts ar 1898. gadu, un glabājas privātkolekcijā. Turaidas muzejrezervāta krājumā vecākās ir 1901. gada pastkarte, kurā skatāmas Siguldas pilsdrupas un 1903. gada pastkarte ar Gūtmaņalas attēlu.
Par pastkaršu “zelta gadiem” jāuzskata 20. gadsimta sākums, kad atklājumi fotogrāfijas jomā pavēra nebijušas iespējas pastkaršu skatu dažādošanā. Ap 1910. gadu bez iespiestās pastkartes kļuva pieejamas fotopastkartes. Tika izdoti pilsētu, dabas skatu, apsveikumu, reklāmas un daudzi citi attēli, kas kalpoja ne tikai kā sazināšanās līdzeklis, bet arī kā suvenīri, kurus varēja krāt un saglabāt, atceroties apmeklētās vietas.
Lielākā daļa pastkartes un fotopastkartes Turaidas muzejrezervāta krājumā datējamas ar 20. gadsimta sākumu līdz 20. gadsimta 40. gadiem. Pastkaršu un fotopastkaršu kolekcijai ir divdesmit piecas apakšnodaļas, kas atspoguļo Turaidas, Siguldas, Krimuldas un arī nedaudz Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Ir pastkaršu grupas, kas sniedz plašu un vispusīgu ieskatu par Turaidas pili, muižu un tuvāko apkārtni, kā arī Krimuldas pilsdrupām, jauno pili un muižas centru. Liela un nozīmīga pastkaršu kolekcijas apakšnodaļa ir veltīta Siguldas pilsētbūvniecībai un tā ļauj izsekot un iepazīt seno apbūvi. Daudzās pastkartēs redzamas ēkas, kuras līdz mūsu dienām Siguldā vairs nav saglabājušās, tādēļ par to pastāvēšanu un neatkārtojamību ir iespējams spriest tikai no dzeltējušajiem, apbružātajiem attēliem, kuri bieži vien satur arī interesantu korespondenci.
Turaidas muzejrezervāta krājuma kolekcijā ir daudz pastkaršu, kurās var vērot Gauju, Gūtmaņalu, Velnalu un citus dabas objektus Siguldas apkārtnē. Pētniecības nolūkā pastkartes ļauj izsekot pārmaiņām Gaujas senielejas ainavā. Dažkārt pastkartes ir vienīgais pagātnes liecinieks, kas sniedz ieskatu par kādā kultūrvēsturisku objektā, piemēram, Staburagu.
Pastkartes ar Siguldas skatiem galvenokārt izdeva Rīgas fotogrāfi Šenfelds, Maurahs, Eggerts, Hebenspergers, Šulcs, Lencs & Rūdolfs, kā arī no Cēsīm ( Jēpe, Edels, E. Poruks) un izdevēji no citām pilsētām. Piemēram, Siguldas pilsdrupas līdz 1914. gadam pastkartēs iemūžinājuši 20 dažādi izdevēji. Šīs aktivitātes veicināja galvenokārt 1889. gadā atklātā dzelzceļa līnija Rīga – Valka un atpūtnieku pieplūdums, kā arī Siguldas muižas īpašnieka kņaza Kropotkina darbība: apkārtnes labiekārtošana, reklamēšana, viesnīcas būve, prāmja, pansiju izmantošana u.tml.
Viens no ievērojamākajiem fotogrāfiem, kas fiksēja un pastkartēs tiražēja Siguldas ievērojamākās vietas ir Mārtiņš Buclers. 1897. gadā viņš atver savu fotodarbnīcu Siguldā, pie pārceltuves, blakus “Villai France”. M. Buclers pastkartēs izdod galvenokārt litografētus, montētus un vienkāršus Siguldas ievērojamāko vietu skatus, kā arī tuvākās apkārtnes – Braslas, Ieriķu skatus.
Otrs izdevējs, kurš 20. gadsimta pirmajā pusē izdeva pastkartes ar Siguldas un tās apkārtnes skatiem, bija A. Kļaviņš. Viņa izdevniecība no 1910. gada atradās tā sauktajā “Daniela” mājā, kura tika nojaukta 20. gadsimta 80. gados. Viņš kopēja citu autoru, galvenokārt Hebenspergera pastkartes un izdeva melnbaltas krietni sliktākā kvalitātē. Dažām pastkartēm pievienoja notis un pašsacerētus un no citiem noklausītus dzejolīšus.
20. gadsimta 20.- 40. gados plaši tika izdotas arī mākslas pastkartes – tajās skatāmas daudzu populāru mākslinieku darbu reprodukcijas arī tādas, kas attiecas uz Siguldu. Tās izdeva Em. Benjamiņa, A. Gulbis un citi izdevēji.
Pēc apzinātajām pastkartēm un fotopastkartēm spriežot, laika posmā no 19./20. gadsimta mijas līdz 1940. gadam fotogrāfijās fiksētas: Siguldas pilsdrupas – ap 140 atsevišķu attēlu, zināmas 32 to izdevniecības, Turaidas pilsdrupas – ap 80 attēlu, 25 izdevniecības, Krimuldas pilsdrupas – ap 30 attēlu, 12 izdevniecības. Šie nav galīgie skaitļi, jo daudzi 19./20. gadsimta mijas un īpaši 20.gs. 20./40. gadu amatieru uzņēmumi nav apzināti. Pastkartes un fotopastkartes ir sava laika vēstures liecinieki un attālinoties no pagātnes to vērtība ar katru gadu pieaug.
Apsveikumu kartiņu kolekcija TMR krājuma apsveikumu kartiņu kolekcija atspoguļo tautas tradīcijas un vērtības. Kopā kolekcijā ir 1126 krājuma vienības. Kolekcija dalās apakštēmās: Ziemassvētku kartiņas, Lieldienu, Vasarsvētku, Līgo dienas, iesvētību, vārda dienu, valsts svētku un Jaungada apsveikumu kartiņas. Pirmā apsveikumu kartiņa TMR krājumā nonāca 1962. gadā un tā bija Jaunā gada apsveikums. Kolekcijā procentuāli lielākā daļa apsveikumu kartiņu datējamas ar 20. gadsimta 20. – 30. gadiem.
Krāšņas un īpaši izsmalcinātas ir iesvētību kartiņas un tās liecina par kristīgo tradīciju lomu cilvēku dzīvē. Romantiskas un naivas ir Vasarsvētku kartiņas un tās ļauj nojaust, ka 20. gadsimta 20. – 30. gados daudzi kristīgie svētki kļuva par visas valsts svētkiem. Sadaļā valsts svētki ir apsveikumu kartiņas, kas raksturo politisko iekārtu un tās tradīcijas. Plaši ir atspoguļotas 20. gadsimta 50. – 80. gadu tradīcijas, kuras pārstāv tādi svētki, kā starptautiskā sieviešu diena – 8. marts, darbaļaužu svētki – 1.maijs, oktobra revolūcijas svētki, armijas diena. Tikai nelielu daļu tajā veido 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas svētki.
