Turaidas muzejrezervātā 11. septembrī Eiropas Kultūras mantojuma dienu „Mūsdienu izaicinājums” ietvaros plkst. 9.00 tiks svinīgi pacelts Eiropas Kultūras mantojuma dienu karogs un no 10.00 līdz 17.00 katru precīzo stundu visiem interesentiem Turaidas baznīcā zinošu speciālistu vadībā tiks piedāvātas bezmaksas ekskursijas par Turaidas baznīcas un draudzes vēsturi.

Turaidas baznīca ir iekļauta Eiropas Kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā, jo ir viena no senākām koka baznīcām Latvijā un tajā šogad noslēgušies restaurācijas darbi. "Turaidas baznīcas arhitektoniskā izpēte, restaurācijas projekta izstrāde, restaurācijas gaitā pielietotās metodes un iegūtā prasme koka celtņu saglabāšanā, interjera saglabāšanas koncepcijas izstrāde, baznīcas un draudzes vēstures izpēte ir ieguldījums vēstures, kultūras, tautas celtniecības arhitektūras un Latvijas garīgās dzīves izpratnē", uzskata Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Baznīca ir izcils kultūras piemineklis un paveiktie darbi apliecina to, ka, saglabājot vēsturiskas ēkas,  tiek radīta pievienota vērtība cilvēka dzīves telpai plašākā izpratnē, īpaši atjaunojot sakrālās ēkas.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek 11. un 12. septembrī, un to mērķis ir tuvināt cilvēkus viņu kultūras mantojumam. Mantojuma dienas ar devīzi – "Eiropa, kopīgs mantojums" šogad tiek rīkotas 48 Eiropas valstīs un tām tiek veltīta pirmā, otrā vai trešā septembra nedēļas nogale. Eiropas kultūras mantojuma dienas ir kļuvušas par vienu no svarīgākajiem Eiropas kultūras dzīves notikumiem. Tās šogad Latvijā norisinās vienlaikus ar Baltijas jūras reģiona 4. kultūras mantojuma forumu "Kultūras mantojums - mūsdienu izaicinājums", kuru organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Baltijas jūras valstu uzraudzības grupa kultūras mantojuma aizsardzībai, kā arī nacionālās kultūras mantojuma aizsardzības institūcijas Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Īslandē, Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā un Krievijā.

2010. gada Eiropas Kultūras mantojuma dienas „Mūsdienu izaicinājums” veltītas tēmai, kas apvieno visu iepriekšējo gadu tēmas (līdz šim tās bijušas veltītas baznīcām, koka mantojumam, pirmskara mantojumam, pilsētu vēsturiskajiem centriem, sakoptākajiem kultūras pieminekļiem, apdraudētākajiem pieminekļiem, pilskalniem, vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai u.c.), konkrētajā objektā izceļot veiksmi vai potenciālu, kas izriet no cilvēka radošas pieejas mantojuma saglabāšanā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas aizsākās 1984. gadā Francijā, kad notika pirmās vēstures pieminekļu atvērto durvju dienas. Dažus gadus vēlāk šis projekts izplatījās uz Holandi, Luksemburgu, Zviedriju, Maltu, Beļģiju un citām Eiropas valstīm. Latvija Eiropas Kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995.gada un Turaidas muzejrezervāts visus šos gadus ir bijis aktīvs to dalībnieks .

Kultūras mantojuma dienas sabiedrībai ir nozīmīgas, jo to laikā rodas arvien jaunas iniciatīvas, kā popularizēt un informēt sabiedrību par kultūras mantojumu.

Eiropas Kultūras mantojumu dienu ietvaros 11. septembrī Turaidas muzejrezervāts aicina apmeklēt Turaidas baznīcu un laika posmā no 10.00 līdz 17.00 izmantot iespēju iepazīties ar Turaidas baznīcas un draudzes vēsturi, piedaloties bezmaksas ekskursijās, kas sāksies 10.00, 11.00, 12.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00 un 17.00. Turaidas baznīca celta 1750. gadā un šī gada pavasarī noslēdzās tās restaurācijas darbi. Iepazīstinām ar emocionālu stāstu par seno Turaidas dievnamu, - Turaidas muzejrezervāta galvenās speciālistes Inas Līnes uzrunu Pateicības pasākumā par godu Turaidas baznīcas restaurācijas darbu noslēgumam. Lai  stāsts kļūst par iedvesmu ikvienam atbraukt uz Turaidu un ieraudzīt Turaidas baznīcu tās skaistajā vienkāršībā!

Kad saņēmu uzdevumu kā mākslas zinātniece teikt dažus vārdus baznīcas atklāšanas pasākumā pēc restaurācijas darbu pabeigšanas, nez kāpēc kā pirmie prātā «iešāvās» kadri no visiem labi pazīstamās režisora Mela Smita filmas par Vistlera mātes portretu. Ģeniālais komiķis misters Bīns, nokļuvis mākslas zinātnieka lomā, vērtējot izcilo gleznu, pēc ilgākas stostīšanās svinīgi paziņoja, ka «pirmkārt.... šī glezna ir visai liela», un klātesošajā publikā šis paziņojums radīja priecīgu saviļņošanos, jo vēsturiski ir iegājies, ka «liels» ir labs, «liels» ir iespaidīgs, «liels» pats par sevi ir tāds kā noteiktas kvalitātes garants. Diemžēl jāatzīst, ka, lai arī Turaidas dievnama sakarā iespējams lietot dažādus epitetus, liels tas noteikti nav.

Zems un pieticīgs ir dievnama tornītis, kura smailē uzstādītais gailis tā arī nepaceļas pāri apkārtējo koku galotnēm, bet, lai uzspraukto līdz zvanam, jāpārvar šaurs un sarežģīts ceļš starp krustu šķērsu «sapītām» koka konstrukcijām. Piezemēta un plašākai saimes istabai līdzīga ir dievnama iekštelpa, kuras griesti ir tik zemi, ka nav palicis vietas kanceles jumtiņa uzstādīšanai. Maza, tikai nedaudz lielāka par senas, ilustrētas Bībeles lapu šķiet arī baznīcas vecā altārglezna, kuru draudze lolojusi cauri gadu simtiem.

Apzinoties to visu kā realitāti, tomēr jāuzdod jautājumu – vai izmērs, soļu simtos izsakāmi gabarīti, diženums, ko iemieso būvkonstrukciju masas tonnas un izlietoto ķieģeļu miljoni, nosaka celtnes vērtību, vai varbūt arī mazajam un pieticīgajam ir tiesības uz izcilību. Šajā sakarā nāk prātā nu jau folklorizējusies 20. gs. otrās puses atziņa – «Mazs ir skaists» jeb, lietojot šo latviskoto prātulu oriģinālvalodā: «The small is beautifull».

Kā viens no šī izteikuma un tajā ietvertās idejas autoriem pazīstams britu ekonomists Ernsts Frīdrihs Šūmahers (1911–1977), kura ar šādu nosaukumu 1973. gadā publicētā grāmata tiek uzskatīta par vienu no 100 ietekmīgākajām publikācijām laika posmā pēc Otrā pasaules kara. Mazo, individuālo Šūmahers nostādījis kā savdabīgu pretstatu lielajiem, apvienojošajiem procesiem, saskatot tajā ne tikai katra atsevišķa cilvēka iespēju saglabāt sevi kā personību, bet arī ideoloģisku pamatu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai un pasaules sakārtošanai.

Pievēršoties arhitektūrai un Turaidas baznīcai, kuras sakarā gan vairāk iederētos mazāk pretenciozais termins «celtniecība», uzdrošinos apgalvot, ka šis ir viens no piemēriem, kad iespēja izpausties mazās lietās, samērojamās ar cilvēka veidolu un viņa elpas ritmu, radījusi izmēros nelielu, taču savā iedarbībā ārkārtīgi spēcīgu rezultātu, iemiesojot sava laikmeta vērtību sistēmu, zināšanas, prasmes, gaumi un stilu. Lai arī viss šajā celtnē ir neliels, piezemēts un laucinieciski vienkāršs, nevar noliegt, ka tajā gluži kā mezglā sasējušās vietējo ļaužu gadsimtos iznēsātās tradīcijas ar eiropeisko, kristīgo kultūru, bet Eiropas arhitektūras un mākslas vēsturiskie stili raduši izpausmi vietējo amatnieku izpratnē.

Pārsteidzoši, taču, lai arī Turaidas baznīcu uzlūkojam kā sava laikmeta – 18. gs. liecinieku vēsturiskas parādības attālinātībā, šīs celtnes kvalitāte izpaudusies arī ar grūti definējamu, taču neapšaubāmi pamanāmu laikmetīgumu. Šis apgalvojums nav bez pamata, jo pasaulē prestižo Prickera balvu arhitektūrā 2009.gadā saņēma šveiciešu arhitekts Peters Cumtors, kura celtnēs cildinātas tādas kvalitātes kā harmonija ar vidi, dabīgi un dabai draudzīgi materiāli, un vairāk par visu – to cilvēciskais mērogs.

Atgriežoties pie «mazo lietu skaistuma», jāatzīst, ka to iespējams izprast ne tikai kā kvantitatīvu, bet arī – kvalitatīvu jēdzienu, un tieši šī šķautne lieliski atklājās Turaidas baznīcas restaurācija procesā. Celtne ir tik neliela, askētiska, ka tajā gluži vienkārši nav iespējams kādu it kā mazāk nozīmīgu detaļu aizslēpt aiz lielajām. Mazajā viss ir vienlīdz svarīgi, un vienādu koncentrēšanos baznīcas atjaunošanā prasījusi gan sarežģītu konstruktīvu uzdevumu risināšana, iztaisnojot ielīkušās sienas, sakārtojot celtnes pamatus un nomainot bojātos baļķu fragmentus, gan šauras, melnas līnijas uzvilkšana uz torņa durtiņām, kur tā tika atklāta zem daudzo pārkrāsojumu slāņiem.

Tomēr, katra teorija, to pārspīlējot, var pārtapt dogmā. Tas attiecas arī uz jēdzieniem «liels» un «mazs», tādēļ jautāšu, vai Turaidas baznīcā tiešām viss ir tikai mazs? Vai varbūt arī te atrodams kaut kas liels? Un, lai cik tas neliktos paradoksāli, atbilde ir apstiprinoša, ja lielo nemeklēsim metros un tonnās mērāmā matērijā.

Liela, pirmkārt, ir ārēji miniatūrās Turaidas baznīciņas laika dimensija, kura, runājot par konkrēto ēku, nu iesniegusies jau līdz 260 gadu atzīmei. Tas ir cienījams vecums ne tikai koka celtnei un vēl saprotamāks tas kļūs, ja atceramies, ka Latvijas arhitektūrā šī laikmeta liecinieki ir gan diženie Rundāles pils korpusi, gan koka arhitektūra pērles – Ungurmuižas kungu māja un Tējas namiņš.

Liela un bagāta ir ēkas vēsture, un tās sienas, tāpat kā lielo dievnamu augstās velves, ir dzirdējušas tūkstošu kristāmo bērnu vāros šļupstus, tūkstošu brūtes pāru teiktos jāvārdus un neskaitāmus atvadu vārdus, aizvadot smiltājā tuvus un dārgus cilvēkus. Te, nesot draudzei gara gaismu, sprediķojuši izcili mācītāji, bet viņus klausījušies daudzu jo daudzu šodienas turaidiešu un siguldiešu senči.

Ne par mata tiesu mazāka kā citviet nav arī baltā marmora plāksne, kurā iegravēti par Latvijas brīvību kritušo Turaidas draudzes locekļu vārdi.
Liela ir izrādījusies muzeja ļaužu gudrība, atrodot veidu, kā ar vismazākajiem zaudējumiem pārciest padomju laika pazemojumus, kad reliģijas vajāšanas apstākļos draudze bija spiesta no dievnama izmantošanas atteikties, un rūpes par to pārņēma muzejs.

Ceru, ka liela būs arī Turaidas draudzes cilvēku pacietība un izpratne par šī senā pieminekļa īpašo statusu, jo tai nākas sadzīvot ar situāciju, kad dievnams ir ne tikai draudzes svētvieta, bet arī Latvijas kultūras piemineklis un izcils apskates objekts Turaidas muzejrezervātā. Tas nozīmē atteikties no modernos dievnamos ierastām, bet šeit neiespējamām lietām, un pieņemt to komforta līmeni, ko spēj sniegt autentiskā veidolā atjaunota 18. gadsimta vidus celtne.

Liels un krietns ir arī paveiktais darbs, pēc vairāk nekā 80 gadiem atbrīvojot seno būvi no tai svešā apmetuma važām, savedot ēku tehniskā kārtībā, un atgriežot dievnamam vizuālo veidolu, kādā to skatīja turaidieši tūlīt pēc ēkas uzcelšanas 1750. gadā. Ēkas restaurācijā (uz šoreiz ir viss pamats lietot tieši šādu veikto darbu apzīmējumu) profesionalitāti un veicamā darba specifikas izpratni apliecināja gan ēkas pētnieki, arhitekti, vēsturnieki, mākslas zinātnieki un citi speciālisti, gan arī tiešie izpildītāji, kas pelnījuši uzslavas ne tikai par amatnieku darba kvalitāti, bet arī par dziļo pietāti pret seno celtni, kura, kā vismaz man likās, nevienam no šeit strādājošajiem nebija vienkārši kārtējais būvobjekts, bet personīgs izaicinājums un pārbaudes akmens viņu profesionalitātei un atbildīgumam. Cilvēka dabā ir ielikta vēlme radīt, taču restauratora darbs šajā ziņā ir visai nežēlīgs, jo labi paveikts tas ir tikai tad, ja radīšanas prieks pakļauts vēsturiskai patiesībai un ieguldīts, nevis radot ko jaunu, bet atgriežot zudušo. Restauratora profesionalitāti apliecina viņa spēja atteikties ne tikai no darbu atvieglojošām šodienas tehnoloģijām un materiāliem, bet arī no šodienas priekšstatiem par pareizo un spēja domāt tā tālā laika cilvēka kategorijās.

Ir pienācis septembris un Gaujas senielejā drīz pavērsies daudzkrāsainas un krāšņas dabas ainavas. Septembris ir laiks, kad steidzam izbaudīt silto atvasaru, un pārņem vēlēšanās kopā ar ģimeni un draugiem doties garās pastaigās, lai iepazītu sava novada vēsturi un priecātos par dabas skaistumu. Turaidas muzejrezervāts septembrī un oktobrī zelta lapu laikā sagaida savus apmeklētājus ar stāstiem un ekspozīcijām par novada tūkstošgades kultūrvēsturisko mantojumu un daudzveidīgu iespēju piedāvājumu.

Katru dienu līdz 31.oktobrim no plkst.10.00 līdz 18.00 apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 25 ekspozīcijas un izstādes Turaidas pilī, Baznīckalnā, Dainu kalnā un muižas saimnieciskās apbūves centrā. Jaunākās no tām – „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas iekārtota Dārznieka mājā, un ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture, kas apskatāma šogad pēc restaurācijas atvērtajā Turaidas baznīcā.

Tiem, kuri vēlas iepazīt vēsturi neparastākā veidā, tiek piedāvātas interaktīvas izglītojošās programmas, kurās piedaloties ikviens caur personīgām sajūtām var iegūt jaunus iespaidus par notikumiem senatnē. Šogad populārākā ir programma „Ciemos pie Turaidas fogta”, kuras laikā dalībniekiem ir iespēja pārtapt par viduslaiku ļaudīm un apgūt senās rakstības prasmes, viesojoties pils Ziemeļu tornī. Programmai ir vairākas versijas – tā ir saistoša gan skolēniem, gan pieaugušajiem, tiek piedāvāta arī kā kāzu programma un dzimšanas dienas spēle, kuras laikā jubilārs iejūtas Turaidas fogta vai viņa bērna lomā un uz mirkli izbauda pils pārvaldnieka tēlu. Sportiski noskaņotiem apmeklētājiem tiek piedāvāta orientēšanās spēle „Tūkstošgades stāsts”, kuras laikā savstarpēji komandām sacenšoties atjautībā un veiklībā, var izzināt stāstus par atsevišķiem priekšmetiem Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijās un objektiem skaistajā vidē. Jauns piedāvājums ir programma „Muzikāls brīdis Turaidā”, kuras laikā Tautasdziesmu parkā pie ābolu klētiņas vai Turaidas baznīcā koklētāja Ieva Buša sniegs īpašu koncertu apmeklētājiem. Tautas dziesmās par zelta kokli sauktā stīgu instrumenta maigais tembrs un melodijas radīs patiesi īpašu noskaņu un svētku sajūtas. Plašāka informācija par muzejrezervāta piedāvātajām programmām atrodama http://www.turaida-muzejs.lv/tmr.php?lang=lv&menu=301500

Septembra pēdējā un oktobra divu pirmo nedēļu nogalēs apmeklētājus Turaidas pils pagalmā gaidīs Turaidas kalējs, loku šāvēji, lai piedāvātu iespēju apgūt kalēja prasmes, kaļot monētas, un šāvēja prasmes, pārbaudot savu veiklību šaujot ar loku. No pils galvenā torņa skatu laukuma būs iespēja pa lielu tālskati vērot atjaunoto pils pulksteni un krāšņo zelta rudeni tuvplānā. Tiks piedāvātas izjādes pa muzejrezervāta teritoriju zirga pajūgā. Pils pagalmā nedēļas nogalēs būs iespēja nogaršot uz vietas ceptas karstas pankūkas un iegādāties amatnieku izstrādājumus.

3.oktobrī plkst.15.00 Turaidas pils pagalmā skaistas melodijas spēlēs Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju ansamblis diriģenta Jāņa Raslava vadībā.

Piedāvājam arī iespēju iepazīt tūkstošgades notikumus zinoša gida pavadībā, piesakot ekskursiju pa tālr.67971402, 29570925 vai e-pastu: turaida.muzejs@apollo.lv.

Siguldā 5.septembrī tradicionāli norisināsies 20. Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens, kurā piedalīsies liels dalībnieku skaits, tādēļ pasākuma organizatori informē par vairākiem satiksmes ierobežojumiem:

- Siguldas/Turaidas kalnā no plkst.12.00 līdz 15:00 būs slēgta satiksmes kustība,

- Siguldā Cēsu iela posmā no Raiņa ielas līdz Pils dārzam un Līvkalna iela posmā līdz Skolas ielai būs slēgta satiksmes kustība no plkst.11.30 līdz 13.00,

- Sporta brauciena laikā: Raiņa iela - Ausekļa iela - Dārza iela - Vidzemes šoseja no plkst. 10.40 - 11.00,

- MTB brauciena laikā: Raiņa iela - Pils iela - Kalna iela - Lorupes ceļš no plkst. 12.00 - 12.30,

- Tautas brauciena laikā: Raiņa iela - Pils iela - Šveices iela - Kalna iela - Noliktavu iela - Vidzemes šoseja no plkst. 12.35 - 13.20,

- Siguldā visu dienu būs slēgtas ielas:
• L.Paegles iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Svētku laukumam,
• Cēsu iela posmā no Raiņa ielas līdz Svētku laujuma,
• Lāčplēša iela posmā no L.Paegles ielas līdz J. Poruka ielai
• J.Poruka iela (izņemot sacensību dalībniekiem un stāvlaukumiem)

Sacensību organizētāji atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Turaidas muzejrezervāta apmeklētāji 5. septembrī aicināti no Rīgas puses braukt pa Valmieras šoseju caur Raganu, lai izvairītos no sastrēgumiem un satiksmes ierobežojumiem Siguldā!

Augusta pēdējā svētdiena Turaidā būs īpaša, jo 29. augustā tiks atjaunota tradīcija svinēt Līvu dienu, lai ikvienam interesentam piedāvātu iepazīt Latvijas otras pamattautas – lībiešu/līvu neparasto kultūras mantojumu. Vai ziniet, kas ir Gaujas lībieši un kāpēc Vidzemē vairs neskan līvu valoda? Vai esat dzirdējuši 11. gadsimtā izgatavotas stabulītes treļļus un redzējuši līvu atstāto kultūras mantojumu Turaidas novadā? Vai esat baudījuši lestes, senos līvu ēdienus un tikušies ar lībiešiem vaigu vaigā?

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne ir teikusi: „Turaidā katra diena ir lībiešu diena”, jo Turaida atrodas senā Gaujas līvu pilsnovada centrālajā daļā un glabā vēstures liecības arī no 11.- 13.gadsimta, kad šeit dzīvojuši lībieši. Viena no muzeja pastāvīgajām pētniecības tēmām allaž bijusi un ir saistīta ar Gaujas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu..

Līvu dienā Turaidā, 29. augustā, no plkst.13.00 līdz 17.00 būs iespēja iepazīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” muzeja gida vadībā, tikties ar līviem un sajust mūsdienu līvu garu improvizētā Līvu alejā. Līvu dienā Turaidā viesosies jaunievēlētais Līvu (lībiešu) savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts un risinās sarunu tēmu „Vai līvi ir dzīvi?”, piedalīsies Rīgas nodaļas līvu jaunieši un viņu atbalstītāji, kā arī līvu saimnieces no Kolkas. Plkst.14.00 un 16.00 būs bezmaksas ekskursijas, kas iepazīstinās ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas iekārtota Turaidas muižas Dārznieka mājā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem un tā ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa. Kā zināms, mūsdienu Latvijas teritorija ir somugru, pie kuriem pieder līvi, un indoeiropiešu kultūru saskarsmes vieta. Turaida īpaši bagāta dažādu tautu vēstures stāstiem un liecībām.

Līvu dienā sadarbībā ar Līvu savienību tiks organizēta īpaša „Līvu aleja”, caur kuru izejot, aktīvi iesaistoties un gūstot baudu ar visām maņām, būs iespēja izjust līvu tautas vitalitāti un dzīvesprieku. Īpašas goda viešņas - triju paaudžu līvu sievas no Kolkas, no līdzi atvestām butēm, sauktām par lestēm, piedāvās uz vietas gatavotus senus un mūsdienīgus līvu nacionālos ēdienus un pastāstīs par dzīvi jūrmalā. Gluži kā senajā tirgū būs iespēja apgūt senas svēršanas un mērīšanas gudrības, piemēram, uzzināt, kā bez mērinstrumentiem noteikt malkas daudzumu grēdiņā, izmērīt auduma garumu, iemācīties nosvērt ar zirņiem naglu, kā arī apgūt citus senatnē lietotus mērīšanas veidus. Līvu savienības jaunieši mācīs gatavot neparastas rotas, būs iespēja fotografēties līvu arheoloģiskajā apģērbā, kā arī iegādāties amatnieku darinātas rotaļlietas – līvu peles, lelles un citas jaukas un mīļas lietiņas ar līvu simboliku. Svētku izskaņā visi kopīgi tiks aicināti ieklausīties senajā līvu valodā, apgūstot līvu tautasdziesmas.

Nāc un iepazīsti līvus un viņu kultūras mantojumu!

Ceturtdien, 19.augustā, Turaidas muzejrezervātā viesojās LNT raidījuma „Tautas balss” veidotāji, lai veidojot sižetu Siguldā akciju sabiedrības „Laima” izsludinātā konkursa finālam par romantiskāko pilsētu Latvijā, paši izjustu mīlestības caurstrāvoto noskaņu pie Turaidas Rozes piemiņas vietas. Lai gan sijāja smalks lietutiņš, tika iziets neskaitāmo jaunlaulāto pāru iecienītais ceļš pa kāpnēm augšā Baznīckalnā un pie senās liepas pavadīts pārdomu mirklis par mīlestības stipro spēku un meitenes Maijas – Turaidas Rozes neparasto, drosmīgo, uzticību apliecinošo izvēli. Izveidotais sižets tiks demonstrēts LNT raidījumā „Tautas balss” 24.augustā plkst. 19.20.

Jau vairāk kā 400 gadus Siguldas vārds saistās ar romantisko leģendu par meiteni Maiju Greifu– Turaidas Rozi, kas mīlestības un uzticības vārdā bija gatava atdot dzīvību. Turaida ir vieta, kur staigājot pa takām, kur sendienās gājusi Turaidas Roze, ikviens sajūt mīlestības elpu un, apstājoties pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, nevilšus attopas pārdomās par nezūdošajām vērtībām – uzticību, godu un drosmi. Vērtībām, pēc kurām ikviens ilgojamies savā sirdī un vērtējam kā cēlāko cilvēkā.

Turaidas Rozes mīlestības stāsts zināms jau 390 gadus un to, ka mīlestības dzirksteļu caurstrāvots arī šodien gaiss ir Turaidā, liecina vairāk kā 400 jaunlaulāto pāri, kas katru gadu savā kāzu dienā ierodas par Dieva dārzu sauktajā vietā un viens otram dod uzticības zvērestu, noliekot ziedu Turaidas Rozei kā apliecinājumu ticībai mīlestības spēkam.

Siguldu un Turaidu par mīlestības pilsētu sauc ne tikai siguldieši, bet visu Latvijas pilsētu mīlētāji, jo par savu gala mērķi romantiskam ceļojumam bieži izvēlas Turaidas viduslaiku pils galveno torni, kur, iespējams, pati Maija lūkojusies uz skaisto Gaujas senleju. Turaidas Rozes gars Siguldā pavada ikvienu – gan tikko iemīlējušos jaunieti, gan kaisles pārņemto, gan nelaimīgas mīlestības noskumdināto.

Mīlestības jūtas savās atmiņās uz daudzām pasaules valstīm katru gadu aizved arī ap 200 000 tūristu, kas apmeklējot Turaidu, ir dziļi aizkustināti par ziemeļu tautas mīlestības teiku, kas nereti tiek saukta par ziemeļu Džuljetas stāstu.

Vasaras sākumā LNT tika izsludināts konkurss par labāko randiņu vietu ārpus Rīgas. Par Siguldu konkursam tika iesūtīti vairāk nekā 340 mīlestības stāsti. Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei un atbalstam, Sigulda iekļuvusi sabiedrības „Laima” izsludinātā konkursa finālā un LNT tiešraidē 27. augusta vakarā plkst. 21.20 sacentīsies par iespēju iegūt savā īpašumā „Laimas pulksteni”. Fināla tiešraidē piedalīsies divas pilsētas, par kurām ir saņemts visvairāk stāstu (šobrīd tās ir Sigulda un Valmiera), savukārt, trešo pilsētu finālam izvirzīs žūrija, nosakot pilsētu, par kuru būs uzrakstīti emocionāli aizkustinošākie stāsti. Galvenās balvas ieguvēju noteiks skatītāju balsojums.

Aicinām visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem romantiski brīži pavadīti Turaidā, piedalīties telefonbalsojumā 27. augusta vakarā, lai Sigulda, tās sastāvā arī Turaida, varētu lepoties ar Mīlestības pilsētas titulu!

Augusts Latvijā jau izsenis bijis tradicionāls kāzu laiks, kad iemīlējušies pāri vasaras pilnbriedā saistījuši savas dzīves, apliecinot savu mīlestību vārdos un uzticības zvērestā. Arī šogad augustā jaunie pāri mij gredzenus un lielā skaitā savā svētku dienā katru piektdienu un sestdienu sastopami Turaidas muzejrezervātā. Daudzi jaunlaulātie vienatnē vai kopā ar vedējiem un draugu pulku pulcējas pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, atstājot ziedu par zīmi uzticības un mīlestības mūžīgajai varai, citi veic vedību rituālu Dainu kalnā vai kopīgi fotografējas Turaidas muižas saimnieciskā centra gleznainajās vietās – dīķu ielokos pie ūdensrozēm, lielajās šūpolēs, mājīgajā pirtiņā un smēdē, viesojoties pie Turaidas kalēja Andra Ščeglova, kaļot laimes pakavu.
Lai viesošanos Turaidā padarītu neaizmirstamu un īpašu, Turaidas muzejrezervāts piedāvā īpašas interaktīvas programmas jaunlaulātajiem un viņu viesiem, kā arī visiem mīlošiem pāriem viņu kāzu jubilejās.

Vispopulārākā šogad ir jaunā programma „Septiņu lakatu noslēpums”, kuras laikā pārim tiek piedāvāta iespēja pašiem noteikt ceļojuma maršrutu pa Turaidu, izvēloties sev tīkamāko krāsu lakatus, kas katrs simbolizē vienu patīkamu un sirsnīgu brīdi krāšņajā Turaidas dabā vai kādā no Turaidas muižas ēku ekspozīcijām. Jaunos pārus sagaida savstarpēju dāvaniņu gatavošana, maizes un bagātības piesaistīšanas rituāli un citi romantiski piedzīvojumi stundu garā programmā.

Programmā „Kāzu dienā ciemos pie Turaidas fogta” kāzu dalībniekus pils Ziemeļu tornī gaida tikšanās ar Turaidas pārvaldnieku-fogtu un interaktīva lomu spēle, kad visi pārtop par viduslaiku ļaudīm un piedalās svinīgā ceremonijā, kuras laikā jaunais vīrs tiek iecelts bruņinieku kārtā. Jaunajai ģimenei ir iespēja pils rakstvedim apliecināt savas rakstītprasmes senajā rakstībā, bet kāzu viesiem - gatavot pārsteigumu jaunlaulātajiem.

Jauns piedāvājums ir „Muzikāls brīdis kāzu dienā”, kura laikā Tautasdziesmu parkā pie ābolu klētiņas vai Turaidas baznīcā koklētāja Ieva Buša sniegs īpašu koncertu kāziniekiem. Tautas dziesmās par zelta kokli sauktā stīgu instrumenta maigais tembrs un melodijas radīs patiesi īpašu noskaņu kāzu dienā.
Plašāka informācija par muzejrezervāta piedāvātajām programmām atrodama http://www.turaida-muzejs.lv/tmr.php?lang=lv&menu=301500

Romantikas un mīlestības pilnā Turaida gaida ikvienu mīlošu sirdi!

Turaidas muzejrezervāta teritorijā urdz neskaitāmi avoti, tek mazas upītes un pilskalna pakājē senielejā plūst skaistākā Latvijas upe Gauja. Pazemes ūdeņi arī Tautasdziesmu parka mālainajās nogāzēs dzīvo savu neatkarīgu dzīvi un ik pa laikam veido jaunas izteces vietas virszemē, kas tiek novērotas, apzinātas un kontrolētas, lai saglabātu skaisto vidi, kas veido vienotu Turaidas muzejrezervāta ainavu. Pēc iepriekšējā gada sniegu bagātās ziemas, šovasar muzejrezervāta Dziesmu dārza piekalnēs izveidojušies 8 jauni avoti, kas skaisti koptos zālienus, kurus muzeja apmeklētāji izmanto atpūtai, bija vietām pārvērtuši mitruma pārpilnā dūkstī. Dziesmu dārzā vasaras sākumā tika veikta tehniskā izpēte un šobrīd notiek meliorācijas darbi .

Kā informēja meliorācijas darbu vadītājs hidrotehniķis Ēriks Kaulačs, Dziesmu dārza nokalnēs pārmērīgais mitrums radies ne tikai dabas procesu rezultātā, bet arī specifiskā ūdens sastāva dēļ. Turaidas pazemes ūdeņi satur lielu dzelzs oksīda procentu, kas veido biezas nogulsnes, kuras zemē ievietotajās drenās radījušas aizdambējumus visā notekūdeņu sistēmā. Tā rezultātā ūdens meklējis ceļu citai izejai un veidojušies mākslīgie avoti, pa kuriem tas izplūdis virszemē. Šobrīd esošajā meliorācijas sistēmā no drenām tiek izskalotas dzelzs oksīda nogulsnes, nomainīti bojātie posmi, un jau nākošajā nedēļā tiks veikti zālāja atjaunošanas darbi. Dziesmu dārza estrādes malā tiks ievietota kontrolaka, kur sistemātiski tiks veikti novērojumi, lai savlaicīgi novērstu iespējamos drenu bojājumus.

Apmeklētājiem pie kontrolakas, kas būs rūpīgi aizvērta un nostiprināta, atpūšoties sēžot zālītē, būs iespēja ieklausīties pazemes ūdeņu čukstos un baudīt relaksāciju vērojot skaisto Turaidas dabu.

Vasara ir pašā pilnbriedā un tas ir laiks, kad Turaidas muzejrezervātā vērojams liels apmeklētāju pieplūdums. Dažkārt Turaidas viduslaiku pils pagalmā ir kā pie Bābeles torņa, kad dzirdamas visdažādākās valodas.

Šovasar Turaidu apmeklē viesi no visiem zemes apdzīvotajiem kontinentiem. Vairāk kā citus gadus sastopami tūristi no Latīņamerikas zemēm - Brazīlijas, Čīles, Jamaikas un saulainās Argentīnas. Viņiem par godu Pils dienā mūziķis un ceļotājs Hardijs Madzulis pat veltīja vairākas dziesmas spāņu valodā, apdziedot ne tikai Latvijas, bet arī Argentīnas skaisto dabu, par ko izpelnījās lielas ovācijas no argentīniešiem. Apmeklētāju vidū plaši pārstāvētas arī tālās zemes Austrālija un Jaunzēlande, kā arī Malaizija un Japāna. Pateicoties ilglaicīgai un stabilai muzejrezervāta sadarbībai ar tūrisma firmām, šovasar iepazīt vēsturi un baudīt Latvijas sauli Turaidā vairumā brauc arī vācieši, spāņi, itāļi un francūži. Par aktīvo sadarbību īpašs paldies tūrisma firmām „VIA Hansa”, „Baltic Travel Group” un „Delta”. Priecē tūrisma firmu gidu darbs, kuri ilglaicīgi sadarbojoties ar Turaidas muzejrezervātu, kvalitatīvi, korekti un ar lielu mīlestību iepazīstina tūristus ar Turaidas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko mantojumu. Tomēr viennozīmīgi visvairāk apmeklētāju Turaidā ierodas no mūsu tuvākām kaimiņu valstīm Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.

Kopš 2009. gada oktobra Turaidas muzejrezervātā muižas pagrabklētī iekārtots Apmeklētāju centrs - kase, kur ikvienu apmeklētāju sagaida laipnas un zinošas kasieres un muzeja centra administratores. Apmeklētāju centrā pozitīvu vērtējumu no ceļotājiem ieguvis lielais ekrāns, kurā lūkojoties virtuāli var iepazīties ar plašo un daudzveidīgo muzejrezervāta piedāvājumu un vērot muzeja dzīvi visos četros gadalaikos. Jaunākās paaudzes tūristiem patīkamas sajūtas raisa bezmaksas publiskais interneta pieslēgums, tāpēc bieži uz dažādām pasaules valstīm tiek aizsūtītas elektroniskas vēstulītes par pirmajiem iespaidiem Turaidā. Apmeklētāju centrā tūristi var iegūt informāciju arī par Siguldas novada, tuvākās apkārtnes un Vidzemes pilsētu piedāvājumu, pateicoties ciešākai sadarbībai ar Siguldas novada Tūrisma pārvaldi un Vidzemes tūrisma asociāciju.

Turaidas muzejrezervāta apmeklētāji pēc iepazīšanās ar Turaidas vēsturisko centru bieži pauž savu sajūsmu emocijās, mīmikā un smaidos, kā arī ieraksta pateicības vārdus viesu grāmatā, kas atrodama Turaidas baznīcā. Liels prieks pārņem dzirdot sirsnīgos pateicības vārdus par muzeja darbu, profesionāli un interesanti izveidotajām ekspozīcijām, sakopto kultūrvidi un neaizmirstamo estētikas un mākslas baudījumu Dainu kalnā, caur akmens skulptūru valodu iepazīstot latviešu tautas dzīvesziņu un filozofiju It īpaši patīkami ir dzirdēt atzinīgu novērtējumu no citu zemju muzeju speciālistiem, kas ar profesionālu skatu iepazīst muzejrezervāta piedāvājumu. Tā piemēram, nesen Valensijas (Spānija) muzeja speciāliste nespēja vien paust sajūsmu par interesantajām, viegli uztveramajām un mākslinieciski augstvērtīgajām muzeja sagatavotajām ekspozīcijām Turaidas pilī.

Attēli ir kā vēstījums no senajiem laikiem, kad šajā ēkā atradās Turaidas muižas ļaužu pagrabklēts. No vienām fotogrāfijām raugās muižas ļaudis un amatnieki – šuvēja, kalējs, podiņmeistars, vīžu pinējs un citi. Citos attēlos redzami pagasta ļaudis dažādos darbos – aršanā, kulšanā, kartupeļu rakšanā, kā arī zivju zvejā un medībās.

Fotogrāfijās attēlotie cilvēki uz apmeklētājiem raugās ar pašapziņu un pārliecību par sevi un darbu, tādējādi nododot emocionālu vēstījumu par pagājušā gadsimta dzīvi laukos.

Lai izjustu senās pagrabklēts atmosfēru un patīkami atpūstos muzejrezervāta plašā piedāvājuma apskates gaitā, Apmeklētāju centra pagrabā sadarbībā ar restorānu "Kungu rija" iekārtota kafejnīca, kur muzeja apmeklētājiem ir iespēja pārrunāt iespaidus pie smaržīgas kafijas tases un baudīt vieglas uzkodas un smalkmaizītes.