Viena no senākajām pils ēkām, kura būvēta jau pašos tās pirmsākumos. Torni izmantoja apkārtnes novērošanai un kā pēdējā patvēruma vietu, pils ielenkuma gadījumā. Līdz restaurācijas uzsākšanai 20. gadsimta 50-tajos gados tas bija daļēji saglabājies apm. 27m augstumā. Tornim ir 5 stāvi. Skatu laukums (piektais stāvs) atrodas apm. 30m augstumā, bet torņa smailes augstums apm. 38m.

Torņa pirmajā stāvā izvietota informācija par tā vēsturi, uzbūvi un nozīmi, kas bagātīgi ilustrēta ar attēliem un rekonstrukciju zīmējumiem. Otrajā stāvā atrodas mākslas galerija “Tornis”, kurā var iegādāties seno rotu atdarinājumus un citus ar Turaidas un Latvijas kultūras vēsturi saistītus priekšmetus. Piektajā stāvā ierīkots skatu laukums, no kura paveras krāšņa ainava uz gleznaino Gaujas senleju, Turaidas muzejrezervāta teritoriju. Ērti apskatāmās vietās izvietotas planšetes ar informāciju par objektiem, kuri redzami, skatoties no torņa visos virzienos.

Ēka pie pils rietumu aizsargsienas piebūvēta 15. gadsimtā. Tā saukta par “jauno zāli”, kādu laiku izmantota arī kā graudu glabātava. Daļēji saglabājusies līdz mūsu dienām. Ēkai ir pagrabs un 3 stāvi.

Ekspozīcija "Turaidas pils būvvēsture /1214 – 1776/" iekārtota Rietumu korpusa pagrabstāvā. Tajā atspoguļota pils galveno būvperiodu vēsture. Arhitekta Gunāra Jansona izstrādātajos rekonstrukciju zīmējumos iespējams izsekot pils būvvēsturei no tās pirmsākumiem līdz 16. gadsimtam. Lielākā daļa eksponātu ir pils arheoloģiskās izpētes gaitā atrastie oriģinālpriekšmeti – būvniecībā izmantotie materiāli, darba rīki, instrumenti, sadzīves priekšmeti un Turaidai vien raksturīgi unikāli atradumi.

Ekspozīcija "Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā no 13. - 16. gadsimtam" iekārtota Rietumu korpusa pirmajā un otrajā stāvā.  Šajā laikā Turaida ir Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala pārvaldes un saimnieciskais centrs, te atrodas arhibīskapijas fogta (tiesneša un zemju pārvaldnieka) mītne. Jaunā ekspozīcija ir stāsts gan par Turaidas novada vēsturi, gan Rīgas arhibīskapijas vēsturi. Viduslaiki Latvijā parasti tiek saistīti ar Livonijas ordeni jeb Vācu ordeņa Livonijas atzaru, kuram piederēja zemes un pilis Gaujas kreisajā krastā, tai skaitā arī Siguldas mūra pils. Taču šajā laikā Livonijā pastāv arī citas valstis. Ievērojamākā no tām ir Rīgas arhibīskapija. Vēstījums, kura pamatā ir pētījums par Rīgas arhibīskapijas vēsturi, ir pirmā šāda veida ekspozīcija Latvijā, uzmanību pievēršot gan Rīgas arhibīskapa garīgajai un laicīgajai varai, gan arhibīskapijas pārvaldei un sociālajām kārtām. Rīgas arhibīskapijas laiks Turaidas novadā 16. gadsimtā noslēdzas ar reformāciju un Livonijas karu.

Ekspozīcija „Turaidas pils un novads (1566. - 1776.)” iekārtota Rietumu korpusa trešajā stāvā un stāsta par pārmaiņu laiku, kad kara darbība mijas ar neilgiem miera periodiem un novadā vairākkārt mainās administratīvā sistēma. 16. gadsimta otrajā pusē Polijas - Lietuvas lielvalsts laikā Turaida nonāk Pārdaugavas hercogistes sastāvā, pēc tam 17. gadsimtā - Zviedrijas sastāvā. 18. gadsimta sākumā Vidzemi - tostarp Siguldu, Turaidu, Krimuldu - pievieno Krievijai. Jaunā ekspozīcija atspoguļo raksturīgākās iezīmes, ko katrs no šiem vēsturiskajiem periodiem atstājis novadā. Ekspozīcijas vairākas daļas atklāj to, kā Turaidas pils zaudē  viduslaiku nocietinājuma nozīmi un  pakāpeniski kļūst par muižas īpašnieku dzīvesvietu, pils mūrus izmantojot muižas ēku būvniecībai.

Ekspozīcijas daļa “Siguldas novads Pārdaugavas hercogistes sastāvā (1566. - 1621.)” tematiski atspoguļo poļu valdīšanas laiku, kad 1582. un 1590. gadā notiek divas revīzijas, kuru laikā revizori apraksta Turaidas pils ēkas un to stāvokli. Ekspozīcijā var iepazīties ar ilustrētu poļu revīzijas aprakstu, kā arī Polijas - Lietuvas karaļu izdotiem dokumentiem, monētām, medaļām. Zviedru laikus Turaidā – nepilnus simts gadus – raksturo unikāli, mērogā zīmēti novada plāni un kartes. Šajā laikā Turaidas pilī un Gūtmaņalā risinās leģendā par Turaidas Maiju aprakstītie dramatiskie notikumi, tāpēc ekspozīcijā ir aplūkojami Maijas, Viktora un Jakubovska tēlu atveidi. Šajā ekspozīcijas daļā “Zviedrijas politikas izpausmes Siguldas novadā (1621. - 1710.)” izvietots arī Siguldas pilsnovada Starpas kroga makets. Starpas krogs savulaik atradies Rīgas - Cēsu ceļa malā Lorupes gravā, un 17. gadsimta otrajā pusē to pārbūvē atbilstoši zviedru valdības prasībām, ceļinieku ērtībai papildus ierīkojot kungu istabu un stadulas zirgiem. Ekspozīcijas sadaļa “Ziemeļu kara sekas un Siguldas novads pēc iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā (1710. - 1776.)” stāsta   par 18. gadsimta notikumiem novadā.  Te iekļauti materiāli par  Ziemeļu kara sekām – mēri, kas izplatās arī Siguldas, Turaidas, Krimuldas novadā, nogalinot lielāko daļu vietējo iedzīvotāju. Ekspozīcija noslēdzas ar stāstu par 1776. gada ugunsgrēku, kuru izraisa muižas nomnieka dēla šāviens ar bisi. Netrāpot putnam, aizdegas Turaidas viduslaiku pils, kuru pēc postošā ugunsgrēka vairs neatjauno.

Pils rietumu pusē uzbūvēts 15.gadsimtā, ieviešoties uguns šaujamieročiem, kā aizsardzības un lielgabalu tornis pēc viduslaiku Eiropā raksturīgajām metodēm un principiem. Tā funkcija – rietumu aizsargsienas papildus aizsardzība, arī no flangiem. Līdz restaurācijas uzsākšanai ēka bija saglabājusies 15m augstumā, līdz piektajam stāvam. Tornim ir 5 stāvi un pagrabstāvs. 1. un 2. stāvs savulaik apdzīvoti, pārējie trīs - izmantoti militāriem nolūkiem.

Pagrabā atradies pils cietums. Restaurācijas gaitā iekštelpās sienu mūrējums pārziests ar viduslaikiem raksturīgo rupjo kaļķu javu. Turaidas lielais pusapaļais tornis ir vienīgais vislabāk saglabājies un restaurētais pusapaļais tornis Latvijā. • Pils cietums, 15. – 16. gadsimts. Ekspozīcija iekārtota torņa pagrabstāvā. Telpā saglabājušies oriģinālie mūri, kuros izpētes laikā atrastas cietumnieku važu pieslēguma vietas. Ekspozīcija veidota kā situācijas atveidojums, kurā ar manekenu palīdzību parādīti gan ieslodzītie, gan viņu uzraugi. Neiztikt arī bez tumšo un mitro pagrabu iemītniecēm – žurkām. Apskatāmi pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie roku dzelži. Cietumu var apskatīt caur restotām durvīm.

• Pils sardze, 15. – 16. gadsimts. Ekspozīcija iekārtota torņa 1. stāvā. Telpā, kura bijusi piemērota dzīvošanai, izveidota ekspozīcija, kura stāsta par pils sargiem. Situācijas atveidojums ar interjera priekšmetiem un manekeniem rāda pils sargus atpūtas brīdī, kad tie nodarbojas ar saviem pienākumiem un vaļaspriekiem – ieroču asināšanu un kauliņu spēli. Izstādīti priekšmeti, kuri sasaucas ar ekspozīcijas tēmu – arheoloģiskajos izrakumos atrastie dunči, naži, zobens, zobenu rokturu fragmenti. Apskatāmi Turaidas pilī atrastie dažādo spēļu kauliņi, stabulīte, svilpītes un metāla mūzikas instruments vargans, kā arī uguns iegūšanai nepieciešamās sastāvdaļas – krama gabalus un šķiļamdzelzs.

• Senākie šaujamieroči, 15. – 16. gadsimts. Ekspozīcija iekārtota torņa 2. stāvā. Tā stāsta par šaujamieročiem, kas izmantoti pilī 15. - 16. gadsimtā. Pamatojoties uz pils arheoloģiskajā izpētē atrastajām senlietām – dažāda kalibra lodēm, bultu galiem, arbaletu daļām, izgatavoti tiem atbilstoši šaujamieroču atdarinājumi – arbalets, āķa bise, lielgabals. Atrodamas ziņas par šaujampulvera atklāšanu, izgatavošanu un izmantošanu.

• Lielā pusapaļā torņa būvvēsture. Ekspozīcija iekārtota torņa 3. stāvā. Tajā apskatāms torņa būvniecībā izmantotie materiāli – Turaidā gatavotie ķieģeļi, jumta kārniņi, dolomīta plāksnes, kā arī torņa makets, kurš sniedz iespēju apskatīt torņa plānojumu pilnībā. Izstādītas senlietas, kuras izpētes gaitā atrastas tornī un pie tā – kapļi, trauku lauskas, josta, gredzens un citas.

 • Pusapaļie torņi Vidzemes pilīs. Ekspozīcija iekārtota torņa 4. stāvā. To veido informācija ar ilustrācijām par Vidzemes viduslaiku piļu pusapaļo torņu daudzveidību. Mūsu dienās dabā šie torņi vairs nav apskatāmi, jo laika gaitā tie ir nodrupuši vai nojaukti. • Senākie Turaidas pils attēli. Ekspozīcija iekārtota torņa 5. stāvā. Izstādīti līdz mūsu dienām saglabājušies attēli no 18. – 19. gadsimta, kuri rāda pils ēku, pagalma un tuvākās apkārtnes pārmaiņas laika gaitā.

Ēka būvēta 13. gadsimtā. Tā aizsargāt pieeju pils centrālajam pagalmam no dienvidu priekšpils puses. Tornim ir 3 stāvi un pagrabs. Gandrīz pilnībā saglabājusies bija pirmā stāva telpa. Otrais un trešais stāvs rekonstruēti pēc rūpīgas arhitekta G. Jansona izpētes un priekšlikumiem.

• Torņveidīgā dienvidu korpusa vēsture. Ekspozīcija iekārtota ēkas 1. stāvā. Tajā atspoguļota ēkas būvvēsture. Apskatāmi attēli, kuri rāda torni gan 1793. gadā,  gan tā izpētes un restaurācijas gaitu. Izstādīti arī ēkas arheoloģiskajā izpētē iegūtie ķieģeļi ar mājdzīvnieku pēdu nospiedumiem. Galvenais eksponāts ir pati 13.gadsimta beigās būvētā telpa ar gotiskām smailloka un pusaploces krusta velvēm, kura Latvijas mērogā ir unikāla un līdzīga Vācijas viduslaiku pilīs sastopamajām dubultkapellām ar velvētiem griestiem. Caur lūku apskatāms arī tornī ierīkotais pagrabs, ar tā izpētes laikā atrastajiem dažādu mājdzīvnieku kauliem, trauku fragmentiem un citiem 14. – 18. gadsimta priekšmetiem.

• Rīgas arhibīskapu darba telpa. Ekspozīcija iekārtota ēkas 2. stāvā. Tā veltīta viduslaiku valsts Rīgas arhibīskapijas (pastāvēja no 13. – 16.gs. daļā tagadējās Latvijas teritorijas) vienlaicīgi garīgajiem un laicīgajiem valdniekiem Rīgas arhibīskapiem. Tā kā Turaidas pils bija arhibīskapu īpašums, viņi laiku pa laikam te ieradās un uzturējās. Te Turaidā arhibīskapi veica savus valdnieka pienākumus, strādāja, izdeva dokumentus, tikās ar vasaļiem, kaimiņvalstu un pilsētu delegācijām. Ekspozīcijas īpašo noskaņu veido telpas interjers, altāris ar iedegtām svecēm un viduslaiku garīgā mūzika.. Ansamblis “Schola Cantorum Riga” izpilda viduslaiku gregoriskos dziedājumus, kuri pierakstīti latīņu valodā 14. gadsimta rokraksta grāmatā “Missale Rigense”, kura glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, bet savulaik gulējusi uz Rīgas Doma baznīcas Svētā Krusta altāra. • Siltgaisa krāsnis Turaidas pilī. Ekspozīcija iekārtota ēkas piebūvē, kurā saglabājusies torņa apsildīšanai izmantotās oriģinālās siltgaisa krāsns kamera. Turaidā konstatētas vismaz 5 tāda tipa krāsnis. Ekspozīcijā var iepazīties ar to darbības principiem un atrašanās vietām.

Izvietota pils teritorijā pie ēkām. Tā sniedz apmeklētājiem iespēju pašiem iegūt nepieciešamo informāciju par pils ēkām, to arhitektūru un nozīmi kopējā nocietinājumu sistēmā. Vienotais noformējums ļauj to viegli pamanīt. Teksti - latviešu un angļu valodās.

 • Informācijas par ēku arhitektūru un nozīmi. Uz plāksnītēm, kas gatavotas no koka un metāla un izstādītas pie visiem pils objektiem. Brīvi pieejamas ikvienam apmeklētājam.

• Apvedtaka apkārt pilij no ārpuses. Pa apvedtaku iespējams apiet pilij apkārt no ārpuses. Sākot gājienu no pils ziemeļu priekšpils vārtu torņa pulksteņa rādītāja virzienā apskates laikā iesakām pievērst uzmanību: - ziemeļu priekšpils vārtu torņa, aizsargsienas un aizsarggrāvja paliekām, - austrumu nogāzē – aizsargsienas balstošajiem masīvajiem kontrforsiem, - dienvidu nogāzē – iespējamajai papildus izejas vietai uz kādreizējo Gaujas ostu, - rietumu nogāzē – mazajam pusapaļajam tornim, lielajam pusapaļajam tornim, 2002. gadā notikušā pilskalna noslīdējuma vietai, rietumu iekšvārtu torņa paliekām, ziemeļu priekšpils rietumu aizsargsienas paliekām, priekšpils vārtu torņa pamatiem, aizbērtā 1. aizsarggrāvja vietai.