Page 35 - buvkeramika

Basic HTML Version

35
Arī arheoloģisko slāņu datējuma šim unikālajam ķieģelim trūkst. Var tikai atzīmēt, ka līdzīgu izmēru
ķieģeļi Turaidā izmantoti 13.–14. gs. celtajās ēkās (Jansons 2007, 134).
Bez šī interesantā zīmējuma uz vēl dažiem Turaidas atradumiem redzami vienkāršāki ieskrāpējumi.
Uz kāda ķieģeļa fragmenta ar asu irbuli ievilkts rūtojums atgādina vēlās gotikas laikā sastopamo rombisko
sīkrūšu logu. Dažu citu fragmentāru atradumu mazie izmēri vairs neļauj saprast kādreizējo zīmju nozīmi.
Mīkstā mālā, tai skaitā ķieģeļos, ieskrāpēti vienkārši zīmējumi ir sevišķi reti sastopami arī citur.
Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir pazīstams stabulētājs – ieskrāpēts zīmējums uz Tērvetes pils
13. gs. bronzas lējēja krāsns māla apmetuma (Brīvkalne 1964, 102). Viens fragmentārs viduslaiku ķieģelis
ar ieskrāpētu attēlu 2012. gadā atrasts Gulbenes pilsvietā arheoloģiskās uzraudzības darbos, kur atsegts
16. gs. kultūrslānis. Uz šī ķieģeļa ar vienkāršām līnijām attēlots dzīvnieks ar smailām ausīm, iespējams,
kaķis (Ušpelis 2014, 212).
Arī citās Eiropas zemēs viduslaiku ķieģeļi ar mīkstā mālā ieskrāpētiem zīmējumiem ir reti un publicēti
maz. Tā, piemēram, Brandenburgas zemē 13. gs. otrajā pusē celtā Korinas (
Chorin
) cisterciešu klostera
krustejas sienā iemūrēti divi ķieģeļi, kuru virsmā skaidrām līnijām ievilkti dzirnavu spēļu galdiņi (http://
commons.wikimedia.org/wiki/File:2009-08-27-chorin-16.jpg). Vācijā un Dānijā atrasti daži 15. gs. ķieģeļi
ar kuģa attēliem (www.ewetel.net/~norbert.fiks/ostfriesland/seiten/pr_stein.html).
Līdzīgi ieskrāpēti attēli un uzraksti reizēm izmantoti vācu zemēs, kur tie no 15. gs. vidus arvien
pieaugošā skaitā sastopami uz plakanajiem dakstiņiem. Vācu literatūrā tos apzīmē par svētvakara
dakstiņiem (
Feierabendziegel
– Bender 1995, 80, 81). Šis nosaukums radies atbilstoši uzskatam, ka
amatniekam visu dienu bija čakli jāstrādā, lai izgatavotu ieplānoto ķieģeļu vai dakstiņu skaitu. Toties
sestdienas vakarā meistars, pabeidzot vienmuļo nedēļas darbu, pēdējā darinājuma vēl mīkstajā mālā
ievilcis atsevišķas simboliskas zīmes vai uzskicējis kādu dzīvnieka vai cilvēka figūru. Dakstiņus ar
ieskrāpētiem attēliem uzskata par tautas mākslas izstrādājumiem – amatnieka radošu izpausmi, lai
atzīmētu nedēļas, mēneša vai sezonas darba nobeigumu. Tomēr reizēm uz 17.–19. gs. izstrādājumiem
lasāms gadskaitlis vai uzraksts, kas ļauj domāt, ka zināma daļa dakstiņu gatavota pēc speciāla pasūtījuma,
lai nestu svētību mājai un tās iedzīvotājiem (Bender 1995, 80). Viens izliektas formas dakstiņš ar ieskrāpētu
gadskaitli 1837 apskatāms arī Rīgā Mencendorfa mājas ekspozīcijā.
Turaidas un Gulbenes pils viduslaiku ķieģeļi un to atrašana gruvešos nedod pārliecinošu izskaidrojumu
par cilvēka un dzīvnieka zīmējuma rašanās iemeslu uz tiem. Var tikai izteikt minējumu, ka tās bija
ķieģeļnīcas amatnieku radošas izpausmes darba nedēļas vai sezonas beigās.
Ķieģeļu sējums
Par ķieģeļu sējumu sauc to sakārtojumu mūrī, kur katrā horizontālajā kārtā un citā virs citas esošajās
vertikālajās rindās ritmiski atkārtojas gan ķieģeļu garās malas, gan divreiz šaurākie gali. Ar garāko malu
sienā iemūrētus ķieģeļus apzīmē par laidņiem, bet šķērsvirzienā novietotos – par galeniekiem.
Ķieģeļu sējumam ir gan praktiska, gan dekoratīva nozīme. Lai nodrošinātu mūrējuma stabilitāti,
pietiekamu nestspēju un izturību pret mehānisku triecienu, vajadzēja ik pa laikam iemūrēt gan laidņus, gan
galeniekus. Viduslaiku mūra celtņu ārsienas bija vienu vai vairākus metrus biezas. To vidusdaļu piepildīja
ar dažādiem neregulāriem vai salūzušiem būvmateriāliem, kas bija sasviesti bagātā kaļķu javā, bet ķieģeļus
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika