Basic HTML Version
kala vara šiliņus. Tautā monētas tika dēvētas par boratinkiem, pēc T. L. Boratīni uzvārda.
Monētu aversā bija attēlots Polijas karaļa un Lietuvas lielkunigaiša Jana Kazimira portrets
un Tita Līvija Boratīni iniciāļi “TLB”. Pēc attēla uz reversa izšķir poļu (ērglis) un lietuviešu
(jātnieks) monētas. Tā bija Žečpospolitas kredīta nauda, jo boratinku reālā vērtība bija tikai
15% no nominālvērtības. Pārmērīgā boratinku kalšana noveda pie haosa Žečpospolitas nau-
das apgrozībā un valsts kases sabrukuma. 1666. gadā tika izdots karaļa dekrēts par naudas
kaltuvju, kurās kala boratinkus, slēgšanu. Precīzi nav zināms, bet aptuvenās aplēses liecina,
ka tika izkalts vairāk nekā 1 miljards boratinku. Neskatoties uz bargajiem sodiem, boratinkus
masveidā viltoja, to skaits apgrozībā bija tikpat liels kā oriģinālo monētu. Polijas un Lietu-
vas vara šiliņi lielā vairumā atrasti 17. gs. otrās puses Latvijas depozītos.
27
Boratinki bija
apgrozībā ne tikai Polijai pakļautajā Latgalē, bet arī Vidzemē un Kurzemes un Zemgales
hercogistē. Arheoloģiskajos izrakumos tie ir ļoti biežs atradums.
Viena no skaistākajām Turaidā atrastajām monētām, protams, ir zelta monēta –
Lībekas 1652. gada dukāts. Dukāts bija visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā. 1284. gadā
Venēcijā tika izlaista zelta monēta cehīns. Pilsētai bija nepieciešama stabila, visu valstu atzīta
monēta, kas dotu iespēju brīvi tirgoties Eiropā, izmantojot vienu samaksas formu. Monētas
aversā attēlots Jēzus Kristus ovālā nimbā, reversā – pilsētas patrons Svētais Marks, sniedzot
karogu uz ceļiem tupošajam Venēcijas dodžam. Monētas svars 3,5 g un zelta prove 986
o
, kā
arī leģenda uz reversa – SIT TIBI CHRISTE DATVS QVEM TV REGIS ISTE DVCATVS
(Kristu, hercogiste, pār kuru tu valdi, tev ir veltīta) – gandrīz 500 gadus palika nemainīga.
Pēc leģendas pēdējā vārda
ducatus
(hercogiste) šos cehīnus sāka dēvēt par dukātiem. Patei-
coties stabilajam svaram un augstajai zelta provei, dukāts ātri izplatījās starptautiskajā
tirdzniecībā un kļuva par Eiropas zelta monētas etalonu. Dukātus kala gandrīz visās Eiropas
valstīs. Pirmais vācu dukāts tika izkalts Lībekā 1300. gadā ar nominālu ½ dukāta. Vācijas
t.s. valsts dukātus izlaida saskaņā ar 1559. gada Augsburgā apstiprinātajiem impērijas nau-
das kalšanas noteikumiem. Līdz pat 1871. gadam dukātus izlaida regulāri. Uz monētām bija
attēlots stāvošs valdnieks. Tirdzniecības attīstība veicināja arī lielu sudraba monētu (dāldera
u.c.) kalšanu. Zelta un sudraba vērtības attiecība parasti bija 1:10, ar nelielām novirzēm.
Viens dukāts līdzinājās trim dālderim. Latvijas teritorijā, tāpat kā visā Eiropā, apgrozībā
visizplatītākie bija trīs veidu dukāti – Vācijas, Nīderlandes un mazāk Ungārijas dukāti. Pirmās
zelta monētas Livonijā sāka kalt 1525. gadā ordeņmestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535)
laikā. Livonijas zelta dukātiem parasti bijusi vairāk politiska un simboliska nozīme, savukārt
naudas apgrozībā galvenā loma bija ievestajām Rietumeiropas zelta monētām.
Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas
25
27
Ceplīte, R. Laikā no 1621. līdz 1701. gadam Rīgā kaltā sīknauda un tās apgrozība.
Numismātika
. Rīga: Zinātne, 1968, 132. lpp.