Turaidas
muzejrezervāts

porno
Turaidas pils

Ieskats īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa –Turaidas muzejrezervāta attīstības vēsturē (1999-2008)


Šogad 4. novembrī apritēja 20 gadi kopš muzeja attīstībai nozīmīgā valdības lēmuma par pirmā muzejrezervāta izveidi Latvijā – Turaidas muzejrezervāta izveidi. Lēmums noteica, ka muzejrezervātam sava darbība jāuzsāk ar 1989. gada 1.janvāri. Bija Atmodas laiks, tikko bija nodibinājusies Latvijas Tautas fronte. Latvijā tas bija laiks, kad jaunās iniciatīvas uzklausīja. Tātad, nākošais gads ir gads, kad mēs varam atskatīties uz muzejrezervāta darbības 20 gadiem. Lai nu kam, bet muzejam vajadzētu zināt un apkopot savas darbības vēsturi, bet tautas gudrība saka ko citu – ka kurpniekam nav kurpju, drēbniekam nav ancuka utt., un lai tā nebūtu ar muzeja vēsturi, tāpēc šodien neliels ieskats muzejrezervāta darbības jomās.

Mūsu muzejs kā institūcija, kā vēstures liecību krātuve par reģionu starp Rīgu un Cēsīm un ap Rīgu ir ar 60 gadu garu vēsturi. Muzejs savu darbību uzsācis 1948. gadā, tomēr pirmie praktiskās darbības apliecinājumi ir ar 1949. gadu. Lēmums par Siguldas novada pētīšanas muzeju noteica, ka tā uzdevums ir vākt vēstures liecības un arī 1988.gada lēmums, tāpat akcentēja kultūras mantojuma saglabāšanas un vēstures notikumu dokumentēšanas un pētniecības darbu novadā. Taču jaunais bija tas, ka iepriekš minētajam darbam vēl muzejrezervātam ir jāsaglabā un jāuztur Turaidas vēsturiskais centrs.Vēsturiskais centrs, kurā atrodas dabas un kultūras pieminekļi, kuri raksturo centra un arī Latvijas 1000 gadu vēsturi ir ar īpašu aizsardzības statusu un aizsardzības zonām. Visos šajos 60 gados, tajā skaitā pēdējos 20 ir veidots muzeja krājums, ekspozīcijas, veikts pētniecības darbs, tikai tēmu izpēte ir plašāka un ar padziļinātāku raksturu.

Latvijas muzeja nozarē kopumā laiku pirms 10 gadiem var uzskatīt par zināmas stabilitātes un sakārtotības laiku. 1997.gada 18.jūnijā Saeimā tika pieņemts muzeju likums, pēc gada 1998.gadā izveidota Muzeju padome un Muzeju valsts pārvalde. Ar 1999.gadu uzsākts nozīmīgs muzeju attīstību veicinošs process – muzeju akreditācija.

Muzejrezervātam kā jauna tipa muzejam šajos gados iegūtā pieredze ir pamatkapitāls turpmākai attīstībai. Muzejrezervāta darbība ir ļoti daudzpusīga, tāpēc savā ziņojumā gribu paskatīties uz muzeju no muzejrezervāta darbības jomu viedokļa, kopā ar jums padomāt un pavērtēt šo darbību izpausmes un redzēt visu kopumu pēdējos 10 gados.   Tātad muzejrezervāta darbība no 1999. gada, jo pagājušie 10 gadi jau ir muzeja vēsture, vēsture, kurā neko nevaram mainīt, vien salīdzināt, vērtēt, izzināt un varbūt gūt kādu atziņu par paveikto.


Zinātniskās pētniecības darbs

Pētniecības darbs ir visa muzeja darba pamats. Muzejā pēdējos 10 gados ir veikts pētniecības darbs par 7 tēmām un 2 apakštēmām. Šo tēmu ietvaros ir izstrādāti un īstenoti daudzi projekti. Viena no muzejrezervāta pamattēmām ir „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. 1994. gadā tika izstrādāta šīs tēmas programma, kura tiek pakāpeniski īstenota. Šīs tēmas ietvaros 1999.gadā tika izdota grāmata – konferences materiāli. „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē – apdzīvotības problēmas”. Ir organizētas ekspedīcijas, kā, piemēram, Turaidas lībiešu senvietas un senvārdus meklējot, tāpat arheoloģiskās ekspedīcijas. Presē ir publicēti raksti un sniegta informācija. Izstrādāti finansējuma piesaistīšanas projekti, it īpaši senlietu konservācijai, tāpat krājumā veikta lībiešu senlietu zinātniskā apstrāde, iegūts, izcils depozīts. Turpināta sadarbība ar lībiešu sabiedriskajām organizācijām. Organizēta ikgadējā Līvu diena augusta beigās. Uzstādīta piemiņas zīme lībiešu vadonim Kaupo un veikti daudzi citi darbi. Man jāsaka kā tautasdziesmā, kad mēģināju apkopot visu 10 gadu darba rezultātus – kas var zvaigznes izskaitīt, jūras zvirgzdus izlasīt. Katra diena muzejā darbiniekiem ir bijusi un ir darba piepildīta. Šodien mans ziņojums tāds  30 minūšu skrējiens par 10 gadiem. Par šo tēmu vēl jāpiebilst, ka pašlaik ir sagatavots jaunās ekspozīcijas izveides plāns.

Apakštēma „13.gadsimta koka pils Turaidā”, saistās ar 6 gadu arheoloģiskās izpētes darbu Kārļa kalnā, ar iegūtajiem materiāliem un atskaites konferenci. Tas bija interesants pētījums, kas saistīts ar nākotnes iecerēm – būt vai nebūt koka pilij Turaidā.

„Garīgais mantojums  un reliģijas loma latviešu zemnieku dzīvē”. Tēma piepildīta ar daudziem skaistiem pasākumiem Dainu kalnā un Dziesmu dārzā, gadskārtu ieražu svētkiem un nozīmīgo pasākumu Turaidas rozes 400. gadadienu. Tāpat visus šos gadus ir bijusi savstarpēja sapratne, sadarbība un svētīga līdzās pastāvēšana ar Turaidas evanģēliski luterisko draudzi. Dievkalpojumi un baznīcas svētki ienes Turaidā garīgās dzīves stabilitātes un gada ritējuma sajūtu. Kopā organizētie pasākumi, svētku reizes – Zvaigznes diena, Pūpolsvētdiena, Mātes diena, Vasaras svētki u.c. veido kopīgo noskaņu ar turaidiešiem. Turaidas baznīca ir vienīgā ēka Turaidas vēsturiskajā centrā, kurai ir atzīmēta jubileja – 250 gadi kopš tās celšanas. Svētku dievkalpojums, krājumā glabāto baznīcas grāmatu izstāde, Līgas Kreišmanes sastādītā grāmata par Turaidas baznīcas vēsturi, deva šim notikumam īpašu noskaņu.

Tēmas „Turaidas mūra pils – vienas no izcilākajām un nozīmīgākajām pilīm – cietokšņiem Latvijā saglabāšana” ietvaros ir paveikts ļoti daudz. Pirmkārt, jau ir nostiprināta un restaurēta pils aizsargmūru sistēma. 2000.gadā atskatījāmies uz Turaidas pils arheoloģiskās izpētes 25 gadiem, ar kuru noslēdzās sistemātisks izpētes darbs pilī. Izpētes rezultātā iegūtais materiāls bija un ir pamats ekspozīcijām pilī. Ir patiešām veikts nozīmīgs Turaidas pils eksponēšanas un ekspozīciju izveides darbs, bet mēs jau lielākā daļa esam tam visam liecinieki.


Turaidas pilskalna nostiprināšana un saglabāšana

10 gados ir bijuši vairāki trauksmes brīži, gan dabas radīti, gan cilvēku darbības radīti. Vētru postījumi nav gājuši garām Turaidai, tāpat klimata izmaiņas, kas ietekmē visus un visur. 2002. gada 7. februārī uzzied sniegpulkstenīši un mūsu pilskalna ūdeņi un pazemes avoti nāk ārā ar tādu spēku, ka aptur cilvēku vadīto mašīnu straumi gar pilskalna pakāji pa kādreizējo Igauņu gravas upīti, kurai 1961.gadā uzbēra tikai šķembas un uzlēja asfaltu. Šīs darbības rezultāti noteiktos laika apstākļos kļuva par vienu no noslīdējuma iemesliem.

Pilskalna nostiprināšanas darbi un meliorācijas sistēmas izveide pils teritorijā un pilskalnā ir visu lielo pārdzīvojumu svētīgs ieguvums. Tik populāram un apmeklētam objektam Latvijā kā muzejrezervāts vajadzētu blakus būt atbilstošai ceļu un stāvlaukumu kvalitātei. Risinot pilskalna noslīdējuma problēmas un pateicoties muzejrezervāta Atbalsta biedrībai, tika īstenots projekts par ceļu posmu pie Turaidas pilskalna, kas bija kritiskā situācijā. Tāpat ieguvums ir Serpentīnceļš uz Krimuldu.

Tēma „Zviedru laiki Vidzemē”. Tēma par turpat 100 gadu garu vēstures posmu Turaidā, Siguldā un Krimuldā. Izstāde „Jaunās parādības Vidzemes kultūrā 17.gs”, kas tika atklāta 2001.gadā, tagad ir pārtapusi ekspozīcijā.

Tēma „Turaidas muiža – 300 gadi Latvijas vēsturē”. Muižas tēma ir ciešā saistībā ar vides sakopšanu un atjaunošanu. Izpētes darbs nav bijis intensīvs, taču turpat visus 20 gadus ir bijusi aktīva praktiskā darbība. Milzīgs darbs tika veikts dīķu atjaunošanā 90. gadu sākumā Ausmas Liniņas vadībā. Manuprāt, bez vēsturiskā vēstījuma, par Turaidas vēsturiskā centra kultūrvidi, ir nepieciešams parādīt arī dabas un cilvēka ilgtspējīgu sadarbību. Tā ir dabas vides un dzīves telpas uzturēšana un eksponēšana. Mūsu tautasdziesmās ir tik daudz atziņu par harmoniskām attiecībām starp dabu un cilvēku darbību.


Šajos gados nozīmīgs ieguldījums ir muižas ēku-pieminekļu saglabāšana. Ēkas saglabāšana sākas ar jumtu. Visām muižas ēkām, kas ir muzejrezervāta apsaimniekošanā ir nomainīti vai salaboti jumti.

Muzejrezervāta attīstībai un muižas teritorijas saglabāšanai un eksponēšanai ir jāturpina darbs par apvedceļa īstenošanu, tāpat būtu vēlams īstenot projektu par trotuāra izbūvi pa veco Turaidas ceļu. Nākošā gadā, droši vien pēc pašvaldību vēlēšanām, pēc reģionālās reformas būtu jāslēdz ilgtermiņa vienošanās, līgumi ar pašvaldībām par novada un reģiona kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti, izmantošanu un reģiona kultūrvides veidošanu. Muzejrezervāta darbība ir vistiešākā un visciešākā veidā saistīta ar novada iedzīvotājiem, tūrisma attīstību, ar kultūras un izglītojošo darbu un mūžizglītību.

Tēma „Turaidas vēsturiskā centra kultūrvides atjaunošana”.  Svarīgi Turaidas vēsturiskajā centrā ir radīt vizuāli patīkamu muzejrezervāta vidi. Uzturēt ik dienas sakoptību, tīrību, kas netieši iespaido un emocionāli uzrunā apmeklētāju. Vide raksturo ne tikai mūsu attieksmi pret apmeklētājiem, bet raksturo arī mūs pašus, mūsu vērtības. Mūsu radītā vide ir mūsu identitātes daļa, ko iepazīst citas tautas apmeklējot Latviju. Par to vislielākais paldies mūsu kultūrvides darbiniekiem.


Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa Turaidas muzejrezervāta – jauna tipa kultūras iestādes izveide Latvijā

Muzejrezervāta akreditācija veicināja mērķu izvirzīšanu un definēšanu, tāpat darbinieku spēju un prasmju novērtēšanu – vai iecerēto maz varam sasniegt. Lēmumu pieņemšanā bija un ir svarīgi pieņemt tādus lēmumus, kas nāk par labu visam muzejrezervātam un visvairāk jau sabiedrībai, mūsu apmeklētājiem . Muzejrezervāta akreditācija 1999. gadā un pēc tam 2004. gadā veicināja un veicina  muzejrezervāta attīstību. Tāpat  Valsts īpašumu tiesību sakārtošana, tajā skaitā īres tiesību sakārtošana bija laikietilpīgs  un spriedzes pils darbs muzejrezervātā. Šajā desmitgadē tika slēgti mierizlīgumi par telpu atbrīvošanu. Mierizlīgumus apstiprināja Siguldas tautas tiesa. Tas bija nepieciešams, lai veiktu ēku izpēti, restaurāciju un saglabāšanu.

Tēma „Kolhoza „Pamats” vēsture, nesenās pagātnes mantojums un 20.gs pārmaiņas novadā.” Nesenās pagātnes mantojuma pētniecības darbs, materiālu vākšanas darbs ir svarīgs, jo cilvēki, kuri par mūsu vēsturi 20.gs sākumā un padomju laikā var dalīties pašu pārdzīvotajā, dalīties savā vērtējumā par nesenajiem notikumiem kļūst arvien mazāk. Arī materiālās kultūras liecības ļoti ātri iet zudībā un netiek īpaši glabātas.


Par krājuma komplektēšanu un saglabāšanu

Krājums deviņos gados papildināts par 13 093 vienībām. Tās visas ir dokumentētas, ziņas ietvertas kartotēkās un pēdējos gados datorizētas. Vidēji gadā krājums tiek papildināts ar 1450 vienībām. Tas ir daudz vai maz? Domāju, ka krājuma komplektēšana ir kļuvusi pārdomātāka un atbilstošāka muzejrezervāta mērķiem. Mūsu krātuves ēka un glabātavu iekārtojums 90. gadu beigas patiešām bija citu muzeju apskaušanas vērts. 1998. gadā notika krājuma pārvietošana un ar 1999. gadu uzsākts darbs priekšmetu esamības pārbaudei, kas ir bijusi regulāra. Tas, ka šis darbs noticis katru gadu ir bijis tā vērts, to parādīja šogad Valsts kontroles šerpā pārbaude.

Krājums veidojas no izpētes darbā iegūtiem materiāliem, tajā skaitā ekspedīcijām, pirkumiem, dāvinājumiem un pasūtījumiem. Arheoloģisko ekspedīciju darbs ir muzejrezervāta darba neatņemama sastāvdaļa. Tik plaša apjoma, mēroga un priekšmetiski bagātas etnogrāfiskās ekspedīcijas kādas bija padomju laikā vairs nav iespējamas, jo ir citi sociālekonomiskie apstākļi un citas cilvēku un priekšmetu ekonomiskās attiecības.

Kā jau teicu, visus 10 gadus ir bijušas gan arheoloģiskās ekspedīcijas, gan arheoloģiskās uzraudzības.  Arheoloģiskie izrakumi pie Dārznieka mājas un pašā ēkā, Sateseles pilskalnā.  Izrakumi Kārļa kalnā, pie Krimuldas baznīcas, Krusta kalnā, arī regulārs arheoloģiskās uzraudzības darbs – tas viss dod papildinājumu krājumam –kopskaitā ap 300 vienības.

Krājuma komplektēšanā pirkumi dod krājuma kvalitatīvāko daļu.  9 gados iegādātas  1464 vienības (bez 2008.g.) par summu 51 627,17 latiem, kas sastāda 11,8 % no kopēja iegūto priekšmetu skaita. Visus šos gadus ir ievērots princips, ka prioritāte ir vēstures liecību iegāde, kas tiks izvietotas topošajās ekspozīcijas. Nozīmīgākie pirkumi, piemēram, 2002.gadā braucamrīki, kas izmantoti ekspozīcijā „Turaidas muižas ratnīca” mēbeles un trauki  topošajam Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas interjeram. 2004.gadā – zvans, kas darināts 1595.g. un pašlaik atrodas ekspozīcijā un citi priekšmeti.

Tāpat turpināts darbs Dainu kalna skulptūru iepirkšanā un īpašumu attiecību precizēšanā. Pēdējos gados iepirktas:

2000. gadā Andra Ārgaļa dāvinājums TMR, iepērkot skulptūru „Šī saule – viņsaule” ,

veltījums Tibetas kultūrai „Kraukļa spārns – dārgumu krātuve.”,

„Spurdzošie putni”,

„Pirmie pumpuri”.

Kopumā no tēlnieka Induļa Rankas iepirktas 17 skulptūras, viena „Austras koks”, kuras akmens ar muzeja gādību nāca no Turaidas, ir tēlnieka dāvinājums muzejam 2004. gadā. Tātad, pašlaik muzeja īpašumā ir 18 skulptūras, 8 skulptūras ir tēlnieka īpašums.

Pirms 10 gadiem uzsākta krājuma datorizācija, izstrādāts krājuma klasifikators, elektroniskā kataloga programma. Tā kā mūsu krājumam vienam no pirmajiem bija izstrādāta jauna programma, tad krājuma speciālisti visai aktīvi iepazīstināja Vidzemes un citu muzeju speciālistus ar padarīto. Ar 2001. gadu intensīvāk tika ievadīti dati krājuma elektroniskajā katalogā. Muzejs piedalījās arī Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga pilotprojektā. Pašlaik krājuma kopkatalogā no mūsu muzeja ir ievadītās 1572 vienības, kas nav daudz. Taču līdzekļi, kas bija piešķirti kopīgam projektam datu konvertēšanai iznāca tikai dažiem muzejiem. Pateicoties jaunajām krājuma telpām, atsevišķiem projektiem par lībiešu senlietu restaurāciju, ir palielinājies konservēto un restaurēto priekšmetu skaits: 9 gados ap 1526 vienībām. Taču tas kopumā neatrisina problēmu, kāda pastāv Latvijā priekšmetu saglabāšanā muzejos, it īpaši arheoloģijas priekšmetu restaurācijā.

Muzeja priekšmetu izpēte ir muzeja zinātniskā darba viens no pamatuzdevumiem. 2562 priekšmetiem mūsu muzejā ir veikta zinātniskā inventarizācija 9 gados. Ekspozīcijas izveidē muzeja priekšmets ir tieši tas, kas atklāj un apliecina vēsturisko informāciju. Savukārt, zinātniskajā un izglītojošajā darbā vidēji gadā ir izmantotas ap 4340 krājuma vienības.


Publikācijas un izdevējdarbība

Ap 1999.gadu pārstāj regulāri iznākt avīze „Turaidas ziņas”, jo Siguldā un Krimuldā sāk iznākt jaunas avīzes, kuras nebija līdz tam. Muzeja avīze bija regulāri iznākusi no 1990. gada. Tagad tās vietu pilnībā ir ieņēmusi muzeja mājas lapa.

Par publikācijām jāsaka, ka publikāciju ceļš ir bijis no mazāka apjoma darbiem – rakstiem, referātiem uz nozīmīgu pētījumu sagatavošanu un publicēšanu. Piemēram, muzejrezervāts sagatavoja publicēšanai  arhitekta Gunāra Jansona un arheologa Jāņa Graudoņa manuskriptus par Turaidas pils izpēti.  Publikāciju tapšanu ir sekmējusi labā sadarbība ar izdevniecību „Zinātne”, Vēstures Institūta apgādu un SIA Janius.”


Ekspozīciju un izstāžu projektu sagatavošana

Tā ir tikpat svarīga kā pētniecības un krājuma darba īstenošana. Ekspozīciju un izstāžu tapšanai ir jāsagatavo priekšlikumi, jāizstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas un plāni.. Sagatavot visu ekspozīciju tapšanas projektu dokumentāciju ir ļoti svarīgi, jo līdzīgi kā būvniecībā, bez projekta neko nevar uzsākt.


Ekspozīciju un izstāžu iekārtošana

10 gados ir tapušas jaunas ekspozīcijas gan pils, gan muižas ēkā, kopskaitā no jauna iekārtotas 27 ekspozīcijas. Pašlaik vasaras sezonā apmeklētājiem tiek nodrošināta 34 ekspozīciju apskate. Skaitlis ir liels it īpaši, ja to vērtē no drošības viedokļa. Pašlaik ilgāk par 10 gadiem ir tikai ekspozīcija par kokamatniekiem muižā un baznīcas ekspozīcija, kuras nomaiņa ir arī nākošā gada uzdevums. Ekspozīciju izveidē ir meklētas atbildes un risinājumi par ekspozīciju saskaņotu vēstījumu un atbilstību pieminekļiem. Ekspozīcijas pilī ir ar atzīstamu kvalitāti gan no saturiskā, gan mākslinieciskā risinājuma viedokļa. Par jaunajām ekspozīcijām tika saņemts Kultūras Ministrijas apbalvojums.

Atbilstoši muzeja apmeklētāju interesēm, it īpaši tam, ka mūs apmeklē daudz tūristu grupas, ir mainījies izstāžu piedāvājums. Mākslas izstādēs apmeklētāji, galvenokārt, ir mūsu pilsētas un rajona iedzīvotāji, mūsu novadnieki.

Par tematiskajām brīvdabas izstādēm jāsaka tā, ka ar foto izstādi „Dziedošais Dainu kalns” tika uzsākts tematisko izstāžu cikls ,kas, sadarbībā ar Rīgas foto centru un SIA „Janius”, ir devis iespēju izstādīt vizuālos materiālus par aktuālām tēmām gan telpās, gan brīvdabā, kad Turaidas apmeklējums ir vislielākais. Šādas izstādes apskata ļoti liels cilvēku skaits. Visu pārskata periodu ir veidotas izstādes arī ārpus muzeja.

Krājuma izstādes muzejā pēdējā laikā gan ir salīdzinoši retāk, toties tās saista ar savu patieso vēstījumu.

Visa pētniecības darba rezultātā iegūtā informācija nonāk zinātniskajā arhīvā, par to atbildīga ir Inta Mikanovska, viņas apkopotie dati liecina, ka pēc 2001.-2002. gada strukturālām pārmaiņām ir sekmējies pētniecības darbs un zinātniskajā arhīvā ienāk krietni vairāk izpētes materiālu nekā līdz tam. Kopā 10 gados ir reģistrētas turpat 800 vienības.


Muzeja konferences

Muzeja konferences šajā telpā notiek jau 10 gadus. Pirmā konference 1999.gadā bija starptautiskā konference „Muzeji un kultūras tūrisms”. Šajā laikā notikušas 42 konferences. Visapmeklētākā no konferencēm bija „Turaidas pilskalna saglabāšanas problēmas”, arī ziņojumu skaits bija liels – 29.

Domāju, ka īpašu vietu šo konferenču vidū ieņem zinātniskā konference „Siguldas 800gade dabā un kultūrvidē”, tāpat konference, kas notika šogad, ko organizēja Muzeju valsts pārvalde par muzeju darbinieku profesionalitāti.


Apmeklētāji

Muzejam ir tradicionāli bijusi labestīga, labvēlīga attieksme pret apmeklētāju un dialoga uzturēšana ar sabiedrību. Šī attieksme izpaužas tādējādi, ka ik gadus, kā jau es minēju, iespēju robežās esam veidojuši jaunas ekspozīcijas vai tematiskas izstādes. Deviņos gados muzejrezervātu ir apmeklējuši vairāk kā miljons 500 000 apmeklētāji. Apmeklētāju skaits visu laiku ir bijis stabils ar pieaugošu tendenci. Nākošais gads rādīs, ko ir radījusi ekonomiskā krīze un kā tas atsauksies uz muzeju apmeklējumu..

Protams, ka svarīgi ir zināt, kas apmeklē mūsu muzeju. Ar ko tad mēs uzturam tiešu vai netiešu dialogu. Visus 10 gadus ir bijušas mazāka vai lielāka apjoma apmeklētāju izpēte. 2007., arī 2008. gadā pētījumi notiek sadarbībā ar Vidzemes augstskolu. Regulāru apmeklētāju analīzi veic galvenā speciāliste Ilga Korkliša.

Sabiedrības viedokli izsaka arī dažādās aptaujas par populārāko pili, apmeklētāko muzeju. 2006. gadā interneta aptaujā tika nobalsots, ka Turaidas muzejrezervāts ir ģimenei viens no draudzīgākajām atpūtas vietām. Muzejrezervāta teritorija ir vieta, kur ne tikai ieraudzīt pili, baznīcu un citas vēsturiskas ēkas, bet kur arī bērni var izskrieties, mest kūleņus zālienā un nav pilsētas vidē jāsēž smilšu kastē.

Ekskursiju skaits pēdējos gados ir pieaudzis, jo vasaras sezonā papildus štata darbiniekiem, tiek piesaistīti ārštata ekskursiju vadītāji. Pateicoties Ilgas Korklišas neatlaidībai un precizitātei, praktiski visi interesenti ir tikuši nodrošināti ar ekskursijām. Strauji audzis arī noslēgto līgumu skaits ar tūrisma firmām un šogad šis skaitlis ir 41.


Muzeja pedagoģiskās programmas

Muzejpedagoģiskās programmas kā izglītojošs pasākuma veids atsevišķi tiek izdalīts sākot ar 2000. gadu. Pašlaik mēs piedāvājam 6 programmas. Cerams, ka ilglaicīga un apmeklēta būs šogad izveidotā programma „Ciemos pie Turaidas fogta”.

Jaunlaulāto skaits, kuri dodas savā svētku reizē uz Turaidu pieaug. To varētu skaidrot arī ar Turaidas aktivitātēm – ar Turaidas Rozes 400gadu skaisti izdevušos pasākumu, kura kulminācija bija 400 sveču liesmiņas Baznīckalnā 2001. gadā, ar Rožu svētkiem un Maijas dienu. Rožu svētki bija tradicionāls pasākums 25 gadu garumā.  Jaunlaulāto programma ir pieprasīta un domāju, ka vēl pastrādājot pie tās, tā patiesi vēl vairāk iepriecinās gan jaunlaulātos, gan kāzu viesus. Jaunlaulātie pāri, kuri savā kāzu dienā apmeklē Turaidu ir pāri četriem simtiem.


Pasākumi

Par pasākumiem var tēlaini teikt, ka tie notiek gan saskaņā ar dabas, gan muzeja darba ritmiem un ir piepildīti ar ik gadus veicamiem pienākumiem. Šajos 9 gados muzejs kopumā ir noorganizējis 618 pasākumus, vidēji 69 pasākumus gadā. Gadskārtu ieražu svētki atbilst muzeja misijai – daba un cilvēks šajā vidē. Reizē tā ir arī tradīciju saglabāšana un uzturēšana – Meteņi, Lieldienas, Saulgrieži, Jāņu ielīgošana, Ziemassvētki.

Sākot ar 1999. gada starptautisko konferenci „Muzeji un kultūras tūrisms”, esam īpašu uzmanību veltījuši sadarbībai ar tūrisma firmām, ar kurām tikšanās ir organizētas katru gadu. Visus gadus no tūrisma gadatirgus „Balttour”organizēšanas pirmās reizes Jūrmalā esam bijuši šī gadatirgus dalībnieki. Preses un tūrisma dienās ir bijusi laba sadarbība ar Siguldas novada pašvaldību un Siguldas tūrisma informācijas centru.

Maijs atnāk ar Maijas dienu un muzeju svētkiem. 2002. gadā Francijas pavasaris ienāk ar dabas sajūtām – ar noslēpumiem un atklājumiem dabā, tagad šis pavasaris pārvērties par Muzeja nakti. Tomēr Starptautiskā muzeju diena kā muzeju darbinieku svētku diena ir un paliek, un tas ir 18. maijs.

Visi starptautiskā folkloras festivāla” Baltica” pasākumi Latvijā kopskaitā 7 ir notikuši arī Turaidā. Tie ir ļoti skaisti un Turaidai patiesi atbilstoši svētki. Katrs festivāls ir bijis ar savu vēstījumu, arī Turaidas dienas ar savu zīmi. Te liels ieguldījums ir Ainai Salmanei un Andai Skujai. Latvijas 90. gadskārtā domāju, ka mums vajag atcerēties, ka 1988. gada 14. jūlijā pie Dziesmu tēva pirmo reizi pēc daudziem padomju gadiem kopā plīvoja visi Baltijas valstu nacionālie karogi. Cerēsim, ka „Baltica” festivālu tradīcija dziedāt Dainu kalnā turpināsies arī nākošgad un Dainu kalns bez „Baltica” dziesmas nepaliks.

Viens no emocionālākajiem pasākumiem, kas ilga 3 diennaktis bija „Saules ziedi prezidentei” un tas komentārus neprasa.

Emocionālas ir arī novada mākslinieku jubilejas izstādes un pasākumi. Arī šogad mēs atzīmējam mūsu muzeja mākslinieka Voldemāra Gudovska 80 gadu jubileju.

Augusta beigas un septembra sākums ir laiks, kad noslēdzas arheologu vasaras darbu sezona. Arheologu darba svētki ir sena muzeja pasākumu tradīcija. Kupli apmeklēti ir bijuši Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas 25.gadu darba jubileja – 2000.gadā, tāpat Jāņa Graudoņa 90. dzīves gadu atzīmēšana. Šogad notika Arheologu diena un Jāņa Graudoņa grāmatas atvēršanas svētki.

Pasākumi ārpus muzeja galvenokārt saistās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un vēsturiskās atmiņas uzturēšanu.

Lekcijas ir viena no muzeja darba izglītojošām formām, gadā vidēji speciālisti nolasa 30-40 lekcijas. Viens no muzeja speciālistu ikdienas darbiem ir konsultācijas. Konsultāciju pieprasījums 10 gados ir trīskāršojies.

Muzejam mājas lapa ir no 2000. gada, vidēji to apmeklē 60 reizes dienā, tātad interesentu skaits gadā ir ap 20 000. Kā jau teicu, tā praktiski tagad aizvieto muzeja avīzi. Slaidā jūs redzat cik un no kurienes  skata mājas lapu. Latvijas iedzīvotāji ir puse, bet ir diezgan liels skaitlis no Izraēlas, Apvienotiem emirātiem, Honhongas, Dienvidkorejas,  Īrijas un citām valstīm. Pateicoties visvairāk Andai Skujai un Jolantai Dukaļskai mēs varam izlasīt par visām aktualitātēm muzejrezervātā. Elektroniskie saziņas līdzekļi pamazām kļūst par galvenajiem informācijas nesējiem. Ja muzejrezervāts 1999. gadā internetā bija minēts 184 reizes, tad pēc 10 gadiem šie skaitļi ir pavisam citi Googles datu bāzē 40 500 lapās.

Par rakstiem presē – ko par mums ir rakstījuši citi, ko mēs paši esam akcentējuši rakstos par muzejrezervātu šajos 10 gados, kas mums ir licies svarīgi, kā veidojusies mūsu domāšana par to, kas svarīgs pētniecības jomā, ko organizēt un ko akcentēt, kā uz to atsaucas sabiedrība un vai tas cilvēkiem liekas svarīgi, kādas vērtības mēs esam pauduši? Tas būtu izpētes vērts, jo katru gadu vidēji ir publicēts ap 250 rakstiem par muzejrezervāta darbību. Ir bijuši vairāk kā  40 stāstījumi un informācijas radio un TV. Informācijai par muzeja darbu un muzeja darba popularizēšanu liela atzinība mūsu sadarbības partneriem vietējām avīzēm, kas iepazīstina ar novada vēsturi, gadskārta tradīcijām, kultūras mantojuma saglabāšanu un sekmē dialogu ar sabiedrību par vērtību sistēmu utt.Visai bieži par muzejrezervātu var izlasīt arī citu valstu preses izdevumos, kurus, diemžēl, mums grūti apzināt .Šogad ir bijušas 6 žurnālistu grupas, kas speciāli vēlas rakstīt par šo vietu. Te redzams raksts kādā Ķīnas žurnālā. Šonedēļ saņēmu rakstu no Vācijas – Braunšveigas.


Sadarbība ar valsts, pašvaldības, tūrisma un citām institūcijām

Sadarbības ar valsts, pašvaldības, tūrisma un citām institūcijām muzejrezervātam ir vitāli svarīga, jo mēs kopā veidojam kultūrvidi reģionā un veicinām tūrisma attīstību. 2002. gadā nodibinājās Turaidas pils atbalsta biedrība, kas šobrīd ir pārtapusi par muzejrezervāta atbalsta biedrību. Sabiedrības atbalsts ir īpaši svarīgs kultūras mantojuma saglabāšanā. Sadarbība un vēlreiz sadarbība ir viens no veiksmes nosacījumiem. Sadarbība, lai sekmētu  amatu attīstību, tūrisma izglītību un veicinātu kultūrvides attīstību.

Muzejrezervātā ir notikuši vairāki starptautiski pasākumi un konferences. Augšējā attēlā – lekciju Turaidā lasa Ungārijas Nacionālā muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs  Peters Deme. Nozīmīgs notikums bija Baltijas muzikoloģijas skolas pirmā vasara, kad Turaidā viesojās pasaules slaveni muzeologi Stīvens Veils un Kristiāns Peins. Tāpat visus gadus ir veiksmīga sadarbība ir ar Latvijas zinātņu akadēmiju, Latvijas Vēstures institūtu..

2002. gadā mēs saņēmām dāvinājumu no pasaules reliģiskā līdera Dalailamas. Attēlā – muzejnieki  Baltijas jūras piļu- muzeju asociācijas asamblejā Viļņā.


Valsts protokola vizītes ir saspringta un saskaņota darba brīži, kas dod arī lielu muzeja publicitāti. Somijas prezidente, Maltas prezidents, Horvātijas prezidents, Čehijas premjerministrs. Parasti par šiem notikumiem raksta republikas avīzes un šis notikums ir atspoguļots  pirmajās lappusēs.

Lai muzeja piedāvājama kvalitāte apmierinātu un uzrunātu apmeklētājus, nosacījums ir viens, darbiniekiem, visu laiku ir arī jāmācās. Muzejrezervāta speciālisti piedalās dažādos kursos, semināros, konferencēs, mācību braucienos un citos pieredzes apmaiņas pasākumos. Darbu veicinošs faktors, ir tas, ka 10 gados ir izdevies nodrošināt visus speciālistus ar datoriem.

Muzeju darbinieku profesionalitātes un intelektuālas darbības nodrošināšanai muzejā ir bibliotēka. Tiek iegādātas pašas nepieciešamākās un ikdienas darbam vajadzīgās grāmatas. Gadā vidēji ap 50 grāmatas. Muzeja bibliotēkas krājums ir ap 3400 grāmatām. Jāņa Graudoņa dāvinājums bibliotēkai ir 3979 vienības.


Veiktie saimnieciskie darbi

To ir daudz un darāmi ik dienas. Saimnieciskais darbs ir visu ēku uzturēšanas darbs, kultūrvides nodaļai nepieciešamās tehnikas uzturēšana, materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un daudzi citi veicamie darbi gan 42 hektāru lielajā teritorijā, gan 40 ēkās un būvēs.

Drošības uzturēšana. Drošība, apsardze ekspozīciju darba laikā, tie ir zāļu uzraugi, kuri nodrošina krājuma saglabāšanu ekspozīcijās, jau vairākus gadus naktī teritorijā darbojas video novērošana. Diemžēl tomēr divas reizes ir bijušas tehnikas zādzības. Pēdējo reizi gan ir saņemta atpakaļ apdrošināšanas nauda.


Finansējums

Jāsaka, ka tāpat kā 1999. gadā no valsts dotācijām ir segti izdevumi 60% apmērā un no pašu ieņēmumiem 40% apmērā. Un kā rāda līkne pašlaik šī proporcija ir līdzīga. Par finansējumu vēl jāpaslavē pašiem sevi, ka varbūt nebūdami lieli speciālisti tirgzinībā vadība, tomēr ir spējusi noteikt cenas par apmeklējumu atbilstoši pirktspējai. Svarīgi noteikt cenas tā, ka to dēļ nesamazinās apmeklējums. Nākošais gads būs liela pārbaude vai cena paliks iepriekšējā līmenī.

Ar 1999.gadu ir nodibināts Kultūrkapitāla fonds. Projektu rakstīšana, projektu īstenošana, prasmju apgūšana kļūst arī par muzejrezervāta darba daļu. Tas māca mērķtiecīgi un secīgi izklāstīt projekta nepieciešamību, sastādīt izmaksu tāmi, veido sapratni par to cik, kas maksā un kāds būs rezultāts noteiktā laika sprīdī.  Izstrādātie projekti finansējuma piesaistē ir ciešā saistībā ar muzeja pamatdarbību, pamatfunkcijām- arheoloģisko izpēti, krājuma papildināšanu, ekspozīciju un izstāžu iekārtošanu, drošības sistēmas izveidi un citu darbu veikšanu. Pirmais projekts par ko tika saņemts 1000 Ls finansējums bija izdevums „Turaidas muižas dīķsaimniecība”.

Muzejrezervātam piešķirtās investīcijas infrastruktūras attīstībai un pieminekļu saglabāšanai sākās ar 1996. gadu. Tās deva ieguldījumu muzejrezervāta krātuves darbu nobeigšanai, smēdes ēkas, muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās ēkas restaurācijai, tāpat vāgūža atjaunošanai. Ar 50 000 latu piešķīrumu tika uzsāktas investīcijas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas restaurācijai, un tad nāca bēdīgs pārtraukums. Tagad uzsākti 4 ēku restaurācijas darbi no programmas „Matojums 2018” izdalītajiem līdzekļiem, darbus vada Valsts nekustamie īpašumi.


Sabiedriskās aktivitātes ārpus muzeja

Pārskata laikā noorganizēts un uzstādīts piemineklis Kaupo pie Krimuldas baznīcas, atklāts piemineklis Inciemā Anšlavam Eglītim. Krimuldas baznīcas 800gadē nozīmīga vieta bija konferencei par Kristietības ienākšanu Līvzemē, ir izdota grāmata ar konferences ziņojumiem un svētku reizē muzejs saņēma Gunāra Kroļļa dāvinājumu. Par Kaupo  kā sava laika personību ir tapušas 2 grāmatas – Ārija Geikina vēsturisks romāns  „Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo” un Astrīdas Beināres grāmata „Kaupo un svētais grāls”, kas ir tulkots arī vācu valodā.

Visus šos 10 gadus gandrīz nemainīgs ir bijis KM noteiktais štatu saraksts, būtiskas izmaiņas muzejrezervāta organizatoriskajā darba struktūrā tika veiktas ar 2002. gada 1. janvāri, kad par muzeja darba prioritāti kļuva jaunu ekspozīciju iekārtošana. Analizējot izmaiņas personālā jāsaka, ka nostiprinājies ir zinātnisko darbinieku sastāvs. Vai 10 gados esam mainījušies un kā? Par to atbildes jāmeklē pamatīgāk pētot un analizējot katru darbības jomu. Bet noteikti speciālistu darbs ir profesionālāks nekā pirms 10 gadiem, augusi muzeja piedāvājumu kvalitāte, ekspozīciju kvalitāte, darbs ir bijis mērķtiecīgāks un savstarpēji koordinētāks. Kā mums sola valdība, tad priekšā ir grūti laiki. Tieši grūtajos laikos ir jāplāno, jāvērtē, jāanalizē tas, ko varam izdarīt turpmāk.

Mūsu muzeja labo tēlu vienmēr ir veidojuši un veido arī zāļu uzraugi par ko viņiem liels paldies. Muzeja spēks un attīstība ir atkarīga no muzeja darbinieku profesionalitātes, no gudrības sastrādāties, no sapratnes, ka viens visu nevar zināt, viens visu nevar izlemt, viens visu saprast un atbildēt nevar un ikvienam ir kļūdas, bet ikviens darbinieks ir vērtība šajā krāsainajā mozaīkā ko sauc par muzeja kolektīvu, kurā katra darbam ir nozīme. Lai izdotos saskanīgi turpmākie gadi, lai tie būtu krāsaini, lai ļoti šauras ir pelēkās un melnās svītriņas, bez kurām nevar dzīvē iztikt, jo arī tās virza attīstību.

Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes
ziņojums zinātniski praktiskajā konferencē Turaidā 2008. gada 13. novembrī

 

    Raksti