Turaidas muzejrezervātā apskatāmajās ekspozīcijās apmeklētājiem iespējams iepazīties ar Turaidas pils un novada vēsturi un notikumiem no 13. līdz 18. gadsimtam. Nozīmīga pagājušo gadsimtu liecība ir monētas, kas atspoguļo naudas ceļu uz Turaidu un vēsta par turaidiešu sakariem ar kaimiņu zemēm. Katrai pilī atrastajai monētai ir savs stāsts, kā tā šeit nonākusi.

Turaidā, atšķirībā no Rīgas, Kokneses, Doles vai Cēsīm, nauda nekad nav kalta. Livonijā no 13. gadsimta līdz 16. gadsimta vidum naudu (monētas) kala lielākajās pilsētās Rīgā, Tallinā, Tartu, Cēsīs (kopš 1472. gada) un citviet. Rīgā kaltu viduslaiku monētu Turaidas pilī atrasts maz. Visvairāk sastopami Tallinā un Tartu izgatavoti viduslaiku feniņi, ārtigi un šiliņi. Tās visas ir mazvērtīgas monētas, kuras to īpašnieki visticamāk šeit ir nejauši pazaudējuši. Lielas naudas vienības parasti zemē nemētājas, kā izņēmumu var minēt vienīgo Turaidā atrasto zelta monētu – 1652. gadā Lībekā kalto dukātu.

Intriģējoši ir pils teritorijā noglabātie viduslaiku sudraba naudas depozīti, ar kuru saturu šobrīd var iepazīties ekspozīcijā „Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā”. Vienā no depozītiem ietilpst 15. gadsimta pirmās puses monētas - Tallinā un Tartu kalti feniņi, kā arī viens Rīgas feniņš, izgatavots arhibīskapa Silvestra Stodevešera valdīšanas laikā. Kopumā šajā depozītā ir 21 monēta.

Otrajā depozītā ir 14. - 15. gadsimta mijā Tallinā un Tartu kalti feniņi, šiliņi un ārtigi, kā arī Rīgā izgatavota nauda - arhibīskapa un Domkapitula kopkaluma šiliņi.

Abu depozītu vērtība nav liela. Šķiet, ka naudas slēpēji bijuši vai nu amatnieki, vai kara algotņi, kuri vēlējušies labi noglabāt par dienestu saņemto algu, taču to izrakt un izmantot viņiem vairs nav bijis lemts.

Skaidrojums, kāpēc Turaidas pilī 15. gadsimtā gandrīz vienlaicīgi noglabāti divi monētu depozīti, meklējams Livonijas iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā. Visu 15. gadsimtu Livonijā notiek nemitīgi konflikti starp Rīgas pilsētu, arhibīskapu un ordeni, kuru rezultātā Turaidas pilij vairākkārt mainās saimnieki. 15. gadsimta otrajā pusē arhibīskapa attiecības ar ordeni nonāk līdz karadarbībai. 1470. gadā ordenis ieņem Turaidas pili un saņem gūstā arhibīskapu Silvestru Stodevešeru. Savukārt 1486. gada janvārī kaujā pie Turaidas rīdzinieki smagi sakauj ordeņa bruņiniekus - krīt seši ordeņa pavēlnieki, bet sešus saņem gūstā un iesloga Turaidas pilī. Protams, ka šādos bīstamos apstākļos naudu drošāk paslēpt zemē.

Bez jau minētajām viduslaiku monētām, Turaidā atrasta arī jaunāku laiku nauda - Rīgas brīvpilsētas 16. gadsimta feniņi un šiliņi, kurus Rīgas rāte kaļ pēc agrākās Livonijā ieviestās naudas sistēmas. Sākot ar 1561. gadu, Turaida iekļaujas Pārdaugavas hercogistes sastāvā, kurā apgrozībā ir Žečpospolitas (Lietuvas - Polijas apvienotās karalistes) nauda – timfi, orti, sešgraši, trīsgraši, trīspelheri. Kā apliecinājums šiem vēstures faktiem kalpo Turaidas pilī atrastā Žečpospolitas sīknauda – šiliņi, trīspelheri un trīsgraši. Dažas no šīm monētām kaltas Rīgā – galvenokārt, karaļa Sigismunda III Vāsas laikā (1587-1632). Lielākā nomināla Žečpospolitas monēta, kas atrasta Turaidā un apskatāma ekspozīcijā „Turaidas pils un novads. 1566-1776”, ir ceturtdaļdālderis, saukts arī par ortu vai astoņpadsmitgrasi.

Ar 1621. gadu Vidzeme iekļaujas Zviedrijas karalistes sastāvā un Turaidas pils ļaužu rīcībā nonāk zviedru sudraba dukāti un dālderi, kā arī vara monētas - ēres un klipes (no vara plāksnītes nocirsti četrstūraini naudas gabali). Nosaukums „klipe” cēlies no zviedru valodas un nozīmē „griezt ar šķērēm”. Karaļa Gustava Ādolfa laikā 17. gadsimta divdesmito gadu vidū kaltās ēres un klipes skatāmas ekspozīcijā kā maksāšanas līdzeklis par kroga pakalpojumiem.

Par starptautiskajiem sakariem 17. gadsimtā liecina daudzās Turaidas pilī atrastās Polijā kaltās 17. gadsimta monētas. Tās Turaidā var nonākt caur Latgali, kas tolaik joprojām atrodas Lietuvas - Polijas karalistes sastāvā. Ārvalstīs izlaistā nauda paliek apgrozībā arī 18. gadsimtā, kad Vidzeme un Turaida nonāk Krievijas sastāvā (no 1721. gada). Vienlaikus Turaidā parādās Krievijas impērijas naudas kaltuvēs izdotas monētas, galvenokārt, dengas un kapeikas.

Eksponēta Turaidas pilī atrastā Krievijas imperatores Katrīnas II valdīšanas laikā kaltā vara pieckapeika – masīva vara monēta, izgatavota 1765. gadā. Par šo naudu tolaik varēja nopirkt aptuveni puspudu (~ 8 kg) sāls, bet sāls tolaik bija lielā vērtē.

1776. gadā Turaidas pilī izceļas postošs ugunsgrēks un pēc tā viduslaiku ēkas dzīvošanai vairs neizmanto. Līdz ar šo laiku beidzas arī ekspozīciju vēstījums par Turaidas pili kā viduslaiku cietoksni, taču stāsts par naudas vēsturi nebeidzas. Arī mūsdienās Turaidas pilī var atrast dažādu valstu sīknaudu, kuru atstājuši ir ārvalstu tūristi ar vēlmi vēlreiz Turaidā atgriezties.

Interesentiem atgādinām, ka Turaidas muzejrezervātā vasaras sezonā ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” var apskatīt arī senākas monētas - arābu dirhēmus, vācu un angļu denārus, kas kalti 9.-11. gadsimtā. Turpat eksponēti arī 13. gadsimta Lībekas tipa brakteāti – plānas, nelielas, vienpusēji kaltas sudraba monētiņas, kas līvu apdzīvotajā Turaidā no vācu zemēm varēja ienākt ar krusta karotāju vai tirgotāju starpniecību.

Egīls Jemeļjanovs, Ligita Beitiņa Turaidas muzejrezervāta Krājuma un izglītojošās daļas galvenie speciālisti