istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno
Turaidas pilsdrupas

Siguldas apkārtne pirms 200 gadiem barona Karla fon Ungerna-Šternberga zīmējumos


Senie pilskalni, viduslaiku pilis un pilsdrupas, baznīcas allaž piesaistījušas cilvēku uzmanību. Gan mūsdienās, gan pirms simts un divsimts gadiem ļaudis apmeklējuši Siguldas novadu, priecādamies par kultūrvēsturiskajām vietām gleznainajā Gaujas senielejā.

Tieši pirms 200 gadiem mākslinieks Karls fon Ungerns-Šternbergs, pilnā vārdā Johans Karls Emanuels barons Ungerns Šternbergs, apceļojot Vidzemes senvietas, zīmēja viduslaiku pilis, arī Siguldu un Turaidu.

Karls fon Ungerns-Šternbergs dzimis 1773.gada 23.janvārī Pašlepas muižā, netālu no Hāpsalu Igaunijā. Baronu fon Ungernu-Šternbergu dzimtas vārds Latvijā sastopams jau no 13.gadsimta. Jau bērnībā Karls fon Ungerns-Šternbergs daudz zīmējis, tomēr sākotnējām studijām Vācijā izvēlējies jurisprudenci. Pēc atgriešanās Igaunijā no 1803. līdz 1806.gadam viņš strādāja par bruņniecības un citu iestāžu sekretāru, kā arī zīmēšanas skolotāju Tallinas Domskolā, bet 1806.gadā izšķīrās pilnībā pievērsties mākslai, devās uz Vāciju un studēja glezniecību Drēzdenē. No 1810. līdz 1829.gadam mākslinieks vairākkārt veicis ceļojumus pa Igauniju un Vidzemi, zīmējot pilsdrupu skatus, kapakmeņus, ģerboņus un citus senatnes lieciniekus. K.Ungerns-Šternbergs savus zīmējumus izgatavoja akvarelim līdzīgajā sēpijas tehnikā (sēpija – brūna krāsviela, ko iegūst no jūras gliemju – tintes zivs tintes dziedzera). Viņam bija nodoms savākt skices Baltijas albuma sagatavošanai un izdošanai, tomēr tas netika realizēts. Mākslinieks mira 1830.gada 30.martā Igaunijā.

Iecere apkopot Vidzemes un Igaunijas pieminekļiem veltītos zīmējumus skatu albumā bija tipiska sava laika parādība. Kopš 18.gadsimta beigām daudzi mākslinieki un amatieri gatavoja skatu albumus gan ar pašu zīmētiem, gan kopētiem senatnes pieminekļu attēlojumiem. No tiem ievērojamākā ir Johana Kristofera Broces (1742-1823) zīmējumu kolekcija un V.Z. Štāfenhāgena „Baltijas skatu albums” trīs sējumos, kas iznāca 1857.-1867.gadā. 20.gadsimta sākumā Tallinas R. fon der Leja izdevniecībā publicētas 32 pastkartes, uz kurām reproducētas K.U. Šternberga zīmētās Igaunijas un Vidzemes ainavas ar pilsdrupu skatiem. Tās izgatavotas 1908.gadā Minhenē, panākot iespējami tuvu līdzību ar oriģināliem. Katrai pastkartei otrā pusē ir uzraksts – norāde par izdevēju, attēloto vietu un autoru: „No dabas zīmējis Karls fon Ungerns-Šternbergs 18….gadā.” Attēlu oriģināli glabājas Igaunijas Vēstures muzejā Tallinā, to izmēri ir no 14 x 20 cm līdz 24 x 38 cm, pastkaršu izmērs – 9 x 14 cm.

Neskatoties uz to, ka galvenokārt zīmēti Igaunijas skati, māksliniekam lieli nopelni ir arī Latvijas senvietu dokumentēšanā. 1810.gadā tapuši zīmējumi, kuros gandrīz ar fotogrāfisku precizitāti attēloti populārie Siguldas un Turaidas objekti – pilsdrupas, Gaujas senieleja un Gūtmaņa ala – tādi, kādi tie izskatījušies tieši pirms 200 gadiem. Karla fon Ungerna-Šternberga zīmējumi atklāj Siguldas un Turaidas pilsdrupas laikā, kad to nobrukumi bija daudz mazāki. Sevišķi nozīmīgi ir skati, kas attēlo kādas celtniecības detaļas, kuras līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Piemēram, apskatot Turaidas pils drupu panorāmu, redzams, ka priekšplānā kreisajā pusē esošais mūsdienās restaurētais pils dienvidu korpuss, liekas, sākotnēji bijis apmests arī no ārpuses – uz tā sienām iezīmēti gaiša apmetuma laukumi. Turklāt priekšplānā dienvidu priekšpils teritorijā redzams iekopts dārzs (atsevišķos 19.gs. plānos atzīmēts arī kā „Puķu dārzs”). Attēla centrā redzams pils galvenais tornis. Citā zīmējumā uz minēto dienvidu korpusa torni no pils pagalma puses, saskatāms viss, kas saglabājies no torņa smailloka arkām, turklāt pāri Gaujai iezīmētas Siguldas pilsdrupas un baznīcas tornis. Mākslinieka zīmējumos dienvidu korpuss redzams vēl salīdzinoši labi saglabājies, bet 20.gadsimta 80.gadu sākumā, pirms restaurācijas tas bija sabrucis līdz pirmā stāva līmenim.

Bez pilsdrupām J.K.U. Šternbergs zīmējis arī dabas objektu – Gūtmaņa alu no iekšpuses. No šī paša rakursa ap 100 gadiem pirms viņa to zīmējis arī ievērojamais novadpētnieks J.K. Broce. Arī viņš fonā attēlojis Siguldas pilsdrupas. Mākslinieka uzmanību saistīja arī senākais gravējums alas sienā „Anna Magdalena von Tiesenhausen 1667”, kurš attēlots zīmējumā (kreisajā pusē) un skatāms vēl šodien.

Siguldas pilsdrupas tuvplānā fiksētas divos Karla fon Ungerna-Šternberga zīmējumos – no dienvidiem un rietumiem. Šeit detalizēti attēlots drupu kopskats. Iekšējās priekšpils dienvidrietumu stūrī redzamas mūru paliekas, kas līdz mūsu dienām nav saglabājušās.

Mākslinieks Karls fon Ungerns-Šternbergs zīmējis ne tikai Siguldas apkārtnes vietas, bet arī citu Latvijas viduslaiku piļu drupas – Alūksni, Cēsis, Raunu, Ērgļus, Augstrozi. Viņš izvēlējies izteiksmīgas kompozīcijas un populārus skatu punktus, no kuriem šie objekti tika zīmēti arī simts un vairāk gadus vēlāk. Daudz kas no oriģinālajām mūru paliekām gadu gaitā ir zudis un nav saglabājies, tāpēc mākslinieka Karla fon Ungerna-Šternberga zīmējumiem mūsdienās ir paliekoša vērtība seno vēstures pieminekļu izzināšanā. Šos zīmējumus savos darbos izmantojuši tādi pazīstami senatnes pētnieki kā K. fon Lēviss of Menārs, A. Tulse, P. Kampe, A. Jansons. Šos senos zīmējumus izmantojuši arī arheologs J. Graudonis, veicot Turaidas pils kompleksa arheoloģisko izpēti, un arhitekts G. Jansons, izstrādājot pils dienvidu korpusa restaurācijas projektu.

Egīls Jemeļjanovs
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists
Raksts publicēts Siguldas Avīzes 2010. gada septembra Nr.

    Raksti