istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

jaunieguvumi2

Turaidas muzejrezervāta krājuma jaunieguvumi 2010. gadā


Turaidas muzejrezervāta krājuma komplektēšana ir saistīta ar tā teritorijā esošajiem kultūras pieminekļiem un ir orientēta uz kopēju gala rezultātu – ekspozīciju, izstādi vai kādu citu eksponēšanas formu. Papildinot ēkas un vides nesto informāciju ar mērķtiecīgi komplektētu materiālu, iespējams atklāt sava laika sadzīvi, sociālpolitiskos, ekonomiskos un kultūrvēsturiskos apstākļus. Turaidas muzejrezervāta krājums neatrodas vienā speciāli būvētā ēkā, bet tas izvietots muižas saimnieciskā centra vēsturiskajās būvēs, kur daļa no krājuma priekšmetiem papildina ēkas vēstījumu.

Uzsākot 2011. gadu, Turaidas muzejrezervāta krājuma kopskaits sasniedz jau 82 287 priekšmetus. 2010. gadā muzejs ieguvis 969 jaunas krājuma vienības.

Pagājušajā gadā muzejrezervāta arheoloģijas kolekcija papildināta ar vairāk kā 90 senlietām, kas iepriekš iegūtas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos.

Pēdējos gados Turaidas muzejrezervāta krājuma komplektēšanas prioritāte ir mēbeļu un sadzīves priekšmetu vākšana jaunajai interjera ekspozīcijai „Muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja”. Interjera ekspozīcijas ir visīstākās krājuma ekspozīcijas, jo vēstījums apmeklētājam jānodod caur muzeja priekšmetu, neizmantojot ne modernas tehnoloģijas, ne avangardiskas vitrīnas, vai mākslinieciskus efektus. Vēsturiskajā vidē priekšmets stāsta pats bez starpniekiem.

Jauno ekspozīciju paredzēts iekārtot Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas pirmā stāva deviņās telpās, kurās iespējami precīzi rekonstruēta 19. gadsimta 1. puses apdare. Interjers tiks veidots priekšnamā, melnajā virtuvē manteļskurstenī, pārvaldnieka darbistabā, gaišajā virtuvē, pieliekamajā, kabinetā, rokdarbu istabā, studenta istabā, guļamistabā un zālē. Telpu iekārtojums tiks pielāgots Turaidas muižas pārvaldnieka Karla Reicberga ģimenes sastāvam – pašam pārvaldniekam, viņa sievai, diviem dēliem un meitām. Pagājušajā gadā ekspozīcijas vajadzībām tika iegādātas 11 mēbeles – plaukti, bīdermeijera stila krēsli un Latvijas antikvārajā tirgū reti satopama mēbele – 19. gadsimta 1. pusē Latvijā gatavots iespaidīgs rakstāmgalds. Tika iegūta arī 19. gadsimta logu un durvju furnitūra – durvju viras un rokturi, kā arī logu fiksatori, kopā 90 vienības, kas izmantotas ēkas restaurācijā.

Daļa priekšmetu krājumā nonāk zinātniskās izpētes ceļā. Veicot izpēti pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā, krājums papildinās ar 6 koka siju fragmentiem. Lai veiktu izpēti, šos fragmentus muzejs nodeva dendrohronoloģiskajai analīzei LU Latvijas vēstures institūtā. Izpētes rezultātā pieciem priedes un vienam egles koka paraugam tika noteikts relatīvais vecums, ar ko tika apliecināti vēsturiskie pētījumi un precīzi apstiprināts pārvaldnieka dzīvojamās ēkas celšanas laiks.

Turaidas pagasta magazīnas mākslinieciski arhitektoniskās izpētes un restaurācijas laikā krājumā kā paraugi nonāca 14 krāsns podiņi no ēkas bijušajām krāsnīm. Pēc agrārreformas jaunsaimniecību ar nosaukumu „Rožkalni” un pagasta magazīnas ēku kā Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks saņēma bijušais Turaidas muižas kalps Eduards Mardaks. Viņš ēkā izbūvēja sev dzīvokli, kūti un šķūni. Šajā laikā acīmredzot uzbūvēja arī jaunas krāsnis. Podiņi gatavoti Rīgā, «Celms & Bēms» (Zelm & Boehm) fabrikā, kura darbojās no 1859. gada un kur bez krāšņu podiņiem ražoja arī ziepes, ģipša un keramikas izstrādājumus. Šīs fabrikas ražojumi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā bija ļoti populāri. Pēc Rīgas 700 gadu jubilejas svinību Rūpniecības un amatniecības izstādes 1901. gadā laikraksts “Dienas Lapa“ atzīst, ka Celma un Bēma krāsns podiņu firma “pierādījusi, ka viņa ar saviem izstrādājumiem stāv nesasniegta visā Krievijā” (“Dienas Lapa”, 15. jūn.). Turaidas krāšņu podiņi ir divu veidu – neglazēti, reljefu virsmu, ar stilizētu augu elementu motīviem un zaļi glazēti ar reljefu, stilizētu ziedu motīvu ornamentētu virsmu.

Ekspozīcijas „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture” papildināšanai no Latvijas valsts vēstures arhīva iegūta Lēdurgas – Turaidas evanģēliski luteriskās draudzes mācītāja Johana Justina Lopenoves (1741-1818) portreta kopija. J.J. Lopenove bijis pirmais mācītājs, kurš sācis rakstīt Lēdurgas – Turaidas draudzes vēsturi.

Pēc reģionālajām izmaiņām, likvidējoties Rīgas rajonam, muzejā nonāca Latvijas pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas rajona nodaļas arhīvs ar rajona nozīmes arheoloģijas, mākslas un vēstures pieminekļu uzskaites dokumentāciju – kopumā vairāk kā 200 dokumentu.

Muzeja krājums tiek papildināts sadarbojoties arī ar privātpersonām. Atklātņu un fotoatklātņu kolekcijā 2010. gadā nonāk daudzas atklātnes ar Turaidas un apkārtnes ainavu un Siguldas pilsētas skatiem. Daudzas vietas šobrīd izskatās pavisam citādi nekā tas redzams senajās atklātnēs, ir izzuduši arī atsevišķi objekti – piemēram 1950. gados Lorupes gravas malā uzstādītā brieža figūra, Siguldas Šveices māja, kur atradās pasts un viesnīca „Centrāle”, pārceltuve pār Gauju. Uz citiem attēliem redzami dažādi darba procesi vai notikumi – Siguldas estrādes celtniecība, ļaužu pārcelšana ar prāmi pār Gauju, pēc arhitekta P. Federa projekta celtās Siguldas dzelzceļa stacijas atklāšana 1925. gadā. Interesanta ir 1922. gadā izdota krāsainā pastkarte ar 7. Siguldas Kājnieku pulka karoga attēlu. Kreisajā malā devīze „Šurp jaunekli ar vēja spārniem trauc, kad Latvija Tevi brīvības karā sauc!”

Mākslas kolekcijā savu vietu ieņēmis iemīļotā Siguldas mākslinieka Voldemāra Gudovska triptihs „Ziemeļzemes mirkļu atspulgi”, kur Zviedrijā gūtos iespaidus mākslinieks attēlojis sev neierastā akrila tehnikā un koloristikā.

Tekstiliju kolekciju papildinājusi tumši zila vilnas auduma sega, kas izšūta brūnu un dzeltenu diegu klājdūriena tehnikā, veidojot zvaigžņota debesjuma iespaidu. Sega lietota, zirga pajūgā braucot, klāšanai braucējam uz kājām. Komplektā ar šo segu iegūta tumši zila vilnas auduma zirga sega, kurai arī gar malām darināts izšuvums ar brūnu un dzeltenu diegu. Kopā ar segām krājumā nonākuši arī līdzīgi izšūti groži.

Krājumā šobrīd ir bagātīga telpu rotājošo tekstilizstrādājumu kolekcija – 558 vienības. Šajā kolekcijā ietilpst sedziņas, galdauti, dvieļi, pārklāji, aizkari, kā arī dažādi maisiņi. 2010. gadā šo kolekciju papildinājuši virtuves aizkariņi ar zilajā izšuvumā darinātiem sižetiem – lauku ainava ar mājām un vējdzirnavām, klusā daba ar augļu trauku un ziediem. Šī tradīcija, rotāt virtuvi ar zilu vai sarkanu diegu izšūtām tekstilijām, Latvijā aizsākās 20.gs. 30. gados, kad par paraugiem tika izmantotas rokdarbu veikalos iegādātas „musturu” grāmatas un ar dažādiem sižetiem apdrukāti audumi, kurus atlika tikai izšūt.

Sadzīves priekšmetu klāstu papildinājuši dažādi trauki, pūdernīca, bērnu domino, eglīšu rotājumi un citi priekšmeti. Vieni no interesantākajiem priekšmetiem ir porcelāna trauciņi, kuru gleznojumi – heraldiskas kompozīcijas – saistītas ar Latvijas valsts simboliku tās pastāvēšanas pirmajos gados – veltīti Latvijas atzīšanai de jure 1921. gada 26. janvārī.

Muzejs izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par atbalstu krājuma komplektēšanā. Sirsnīga pateicība Jurim Gailim Siguldā, Edgaram Jasūnam Siguldā, Astrai Šmitei Siguldā, Ivonnai Treijai Rīgā un Jānim Vikmanim Krimuldas novadā.

Līga Kreišamane
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

Raksts publicēts Siguldas Avīzes 2011. gada aprīļa Nr.

 ,        Raksti par krājumu