Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 5. stāsts (1969 – 1973) | Turaidas muzejrezervāts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

Koka lādīte - ciba

Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 5. stāsts (1969 – 1973)


Savā jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts turpina mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiek sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.

1973. gadā krājuma priekšmetu kopskaits ir sasniedzis vairāk kā 6 000 vienību. Laikā no 1969. gada līdz 1973. gadam nokomplektētas ap 2000 krājuma vienībām. Lielākais papildinājums ir fotonegatīvu, dokumentu un rokrakstu un etnogrāfijas priekšmetu kolekcijās.

Novada vēstures apzināšanā būtiskākie ieguvumi periodikas kolekcijā ir 2 žurnāla „Gauja” un 11 laikraksta „Siguldas Ziņas” numuri no 1930-tajiem gadiem. Tos muzejam nodeva Siguldas mākslinieks Zigurds Zuze. Interesants ir arī laikraksta „Socialdemokrāts” 1925. gada 11. septembra izlaidums, kas veltīts Raiņa 70 gadu jubilejai un „Jaunāko Ziņu” pielikums 1927. gada 13. oktobrī, kurā aprakstīts kā izglītības ministrs Rainis kopā ar Dailes teātra aktieriem apmeklējis Turaidas Rozes kapu.

Arī dokumentu un rokrakstu kolekcijā ir nozīmīgi novada vēstures liecinieki – Siguldas miesta balsstiesīgo pilsoņu pilns 1920. gada 28. aprīļa sapulces protokols un 1912. gada kontrakts starp Turaidas muižas īpašnieku baronu Staelu fon Holšteinu un Turaidas pagasta zemnieku Pētersonu Pēteri par gruntsgabala „Kalna Siksna” iznomāšanu uz 6 gadiem. Savdabīgs laikmeta liecinieks ir rokraksts – klade, kura piederējusi Ķempju pagasta „Incēnu” māju saimniekam Leikartam, kurš 19. gadsimta beigās tajā rakstījis dienasgrāmatu un vēlāk arī „domu graudus” un dziesmiņas. Iegūti arī „Siguldas Tautas Nama Ziņotāja” 1923. gada Nr. 1 un Nr. 2, kas „iznāk Tautas nama izrīkojumu dienās pie laba gara”, un kuros aprakstītas pasākumu programmas un dalībnieki.

Turpinās materiālu vākšana par Otrā pasaules kara notikumiem un krājumā nonāk Jāņa Zvaigznes atmiņas par ieslodzījumu Salaspils nometnē un divi priekšmeti – adata un kaklasaites turētājs. Tos Jānis Zvaigzne gatavojis ieslodzījuma laikā no ēdienā atrastajiem kauliem. Zināms kara laika sadzīves liecinieks ir arī puķainu audekla kurpju pāris ar koka zoli un paaugstinātu papēdi. Šīs kurpes 1944. – 1945. g. svinīgos gadījumos valkājusi Mieze Skaidrīte Vidrižu pagasta „Pemmās”.

Krājuma fotonegatīvu klāstu papildina attēli, kuros fiksēti būtiskākie notikumi Siguldā un tās apkārtnē 1969. – 1973. g. Tajos redzamas Sestdienas talkas, gājieni un mītiņi dažādos valsts svētkos, jaunu ēku celtniecība, arī Siguldas gaisa trošu ceļa atklāšana 1969. gada 3. janvārī.

Šajā laika periodā krājumu papildina daudzi patiešām izcili etnogrāfijas priekšmeti – pūra lādes, cibas, darba rīki, pulksteņi, gludekļi un citi 19. gs. II puses un 20. gs. sākumā sadzīvē lietoti priekšmeti. Starp tiem ir 1796. gadā darināta pūra lāde, kura saglabājusies no paaudzes paaudzē Lēdurgas pagasta „Ceiku” mājās un koka kanna, ar kuru Pēteris Pētersons no Krimuldas ciema „Kalna Siķšņiem” veda tirgot pienu uz Rīgu vai Ķuzes konfekšu fabrikas uzpircējam Inciemā.

Veicot tēmas par Gaujas lībiešiem izpēti, turpinās arheoloģiskās ekspedīcijas. Izrakumi notiek Turaidas Baznīckalnā, Vangažu ciema pie „Melkertu” mājām, Krimuldas ciema Annas kalnā.

Gatavojot ekspozīciju Turaidas baznīcā, notiek remontdarbi baznīcās ēkā un pārbaudes izrakumi tajā. No izrakumiem Baznīckalnā un baznīcā krājumā nonāk senlietas, zemes slāņu paraugi un 46 izrakumu zīmējumi. Krājumu papildina arī vecā Turaidas baznīcas altārglezna „Golgāta”. Pēc baznīcas nodošanas Siguldas novadpētniecības muzejam1965. gada 1. janvārī, tā glabājas pie draudzes priekšnieka A. Štauvera Krimuldas ciema „Veidēs”. 1972. gadā viņš piekrīt gleznu nodot muzejam restaurēšanai un eksponēšanai. Oficiāli muzejam gleznu nodod 1972. gada 22. martā Siguldas evanģēliski luteriskās draudzes priekšniece Marta Līce.


Pūra lāde. Piederējusi Umurgas pagasta „Lejas Ķeperu” saimniekiem Bērziņiem. Ģimenes nostāsti vēsta, ka tā gatavota 19. gs. II pusē. Lādē glabāti kažoki un goda svārki. SM 3305


Pulkstenis. Piederējis Lēdurgas pagasta ārstam Girgensonam 19. gs. beigās. Apkārt ciparnīcai gleznojums, kurā cilvēks, kurš vairās no putna. Pulksteņa „pendelei” jeb svārstam kustoties kustās arī cilvēka acis. SM 3813


Koka lādīte – ciba. Piederējusi Bērziņai Mildai Mārtiņa m. Umurgas pagasta „Lejas Ķeperos”. SM 3140


Zīmējums. Apbedījums starpsolu ejā Turaidas Baznīcā. 1971. gada izrakumi. Zīmējusi Aina Lubgāne. SM 4331


Altārglezna „Golgāta”. Turaidas baznīcas vecā altārglezna. Gleznas autors un gleznošanas gads nav zināmi. Mākslas zinātnieks O. Spārītis par gleznu raksta: „Dziļi tumšajā fonā iegleznotā Pestītāja figūra ir raksturīga 17. gs. altārgleznu amatnieciskajai darināšanas tradīcijai, kad par kompozīcijas paraugu kalpoja iespiestās grafikas paraugs”. Iespējams. ka šī glezna ir vecāka par pašu Turaidas baznīcu un ir mantota vēl no iepriekšējās baznīcas. 1972. gadā gleznu restaurējusi Valsts mākslas muzeja restauratore Kalendarova. SM 3961

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja

 

    Raksti par krājumu