Savā jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts turpina mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiek sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.

1973. gadā krājuma priekšmetu kopskaits ir sasniedzis vairāk kā 6 000 vienību. Laikā no 1969. gada līdz 1973. gadam nokomplektētas ap 2000 krājuma vienībām. Lielākais papildinājums ir fotonegatīvu, dokumentu un rokrakstu un etnogrāfijas priekšmetu kolekcijās.

Novada vēstures apzināšanā būtiskākie ieguvumi periodikas kolekcijā ir 2 žurnāla „Gauja” un 11 laikraksta „Siguldas Ziņas” numuri no 1930-tajiem gadiem. Tos muzejam nodeva Siguldas mākslinieks Zigurds Zuze. Interesants ir arī laikraksta „Socialdemokrāts” 1925. gada 11. septembra izlaidums, kas veltīts Raiņa 70 gadu jubilejai un „Jaunāko Ziņu” pielikums 1927. gada 13. oktobrī, kurā aprakstīts kā izglītības ministrs Rainis kopā ar Dailes teātra aktieriem apmeklējis Turaidas Rozes kapu.

Arī dokumentu un rokrakstu kolekcijā ir nozīmīgi novada vēstures liecinieki – Siguldas miesta balsstiesīgo pilsoņu pilns 1920. gada 28. aprīļa sapulces protokols un 1912. gada kontrakts starp Turaidas muižas īpašnieku baronu Staelu fon Holšteinu un Turaidas pagasta zemnieku Pētersonu Pēteri par gruntsgabala „Kalna Siksna” iznomāšanu uz 6 gadiem. Savdabīgs laikmeta liecinieks ir rokraksts – klade, kura piederējusi Ķempju pagasta „Incēnu” māju saimniekam Leikartam, kurš 19. gadsimta beigās tajā rakstījis dienasgrāmatu un vēlāk arī „domu graudus” un dziesmiņas. Iegūti arī „Siguldas Tautas Nama Ziņotāja” 1923. gada Nr. 1 un Nr. 2, kas „iznāk Tautas nama izrīkojumu dienās pie laba gara”, un kuros aprakstītas pasākumu programmas un dalībnieki.

Turpinās materiālu vākšana par Otrā pasaules kara notikumiem un krājumā nonāk Jāņa Zvaigznes atmiņas par ieslodzījumu Salaspils nometnē un divi priekšmeti – adata un kaklasaites turētājs. Tos Jānis Zvaigzne gatavojis ieslodzījuma laikā no ēdienā atrastajiem kauliem. Zināms kara laika sadzīves liecinieks ir arī puķainu audekla kurpju pāris ar koka zoli un paaugstinātu papēdi. Šīs kurpes 1944. – 1945. g. svinīgos gadījumos valkājusi Mieze Skaidrīte Vidrižu pagasta „Pemmās”.

Krājuma fotonegatīvu klāstu papildina attēli, kuros fiksēti būtiskākie notikumi Siguldā un tās apkārtnē 1969. – 1973. g. Tajos redzamas Sestdienas talkas, gājieni un mītiņi dažādos valsts svētkos, jaunu ēku celtniecība, arī Siguldas gaisa trošu ceļa atklāšana 1969. gada 3. janvārī.

Šajā laika periodā krājumu papildina daudzi patiešām izcili etnogrāfijas priekšmeti – pūra lādes, cibas, darba rīki, pulksteņi, gludekļi un citi 19. gs. II puses un 20. gs. sākumā sadzīvē lietoti priekšmeti. Starp tiem ir 1796. gadā darināta pūra lāde, kura saglabājusies no paaudzes paaudzē Lēdurgas pagasta „Ceiku” mājās un koka kanna, ar kuru Pēteris Pētersons no Krimuldas ciema „Kalna Siķšņiem” veda tirgot pienu uz Rīgu vai Ķuzes konfekšu fabrikas uzpircējam Inciemā.

Veicot tēmas par Gaujas lībiešiem izpēti, turpinās arheoloģiskās ekspedīcijas. Izrakumi notiek Turaidas Baznīckalnā, Vangažu ciema pie „Melkertu” mājām, Krimuldas ciema Annas kalnā.

Gatavojot ekspozīciju Turaidas baznīcā, notiek remontdarbi baznīcās ēkā un pārbaudes izrakumi tajā. No izrakumiem Baznīckalnā un baznīcā krājumā nonāk senlietas, zemes slāņu paraugi un 46 izrakumu zīmējumi. Krājumu papildina arī vecā Turaidas baznīcas altārglezna „Golgāta”. Pēc baznīcas nodošanas Siguldas novadpētniecības muzejam1965. gada 1. janvārī, tā glabājas pie draudzes priekšnieka A. Štauvera Krimuldas ciema „Veidēs”. 1972. gadā viņš piekrīt gleznu nodot muzejam restaurēšanai un eksponēšanai. Oficiāli muzejam gleznu nodod 1972. gada 22. martā Siguldas evanģēliski luteriskās draudzes priekšniece Marta Līce.

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja