Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 7. stāsts (1979– 1983) | Turaidas muzejrezervāts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

Grāmata ādas vākos

Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 7. stāsts (1979– 1983)


1970. gadi un 80. gadu sākums padomju laikā tiek uzskatīts par attīstīta sociālisma celtniecības periodu. Tomēr neskatoties uz ārējo ideoloģisko uzslāņojumu, Siguldas novadpētniecības muzejs veic nozīmīgu kultūras mantojuma apzināšanas, pētniecības un saglabāšanas darbu.

Piecu gadu laikā muzeja krājums papildinās ar 10 734 krājuma vienībām, kopā sasniedzot 30 111 muzeja priekšmetu. Viens no galvenajiem papildināšanas veidiem ir kompleksās materiālu vākšanas ekspedīcijas Allažu, Mālpils un Ropažu ciemu teritorijās, kopā ievācot 3 386 vienības. Galvenokārt tie ir darba rīki, iedzīves priekšmeti, fotogrāfijas un dokumentāra satura materiāli. Lauku cilvēki muzeja aicinājumam atsaucas ieinteresēti un nesavtīgi. Ir vairākas mājas, kurās no saimniekiem muzejs iegūst lielāku skaitu interesantus un kultūrvēsturiski nozīmīgus priekšmetus. Davrudbaha Elizabete (dz. 1898.g.) Allažu ciema „Kaupiņos” nodod muzejam 241 vienību. Veronika Zutere Mālpils ciema „Dravniekos” nodod 653 muzeju interesējošus materiālus.

Intensīvi turpinās J. Graudoņa vadītie arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilī. Pils pagalms, skatoties no galvenā torņa platformas, atgādina milzu skudru pūzni, kur katram tomēr ir savs skaidri zināms pienākums – viens rok, cits stumj, vēl cits veļ. Izrakumos piedalās studenti no Krievijas, Gruzijas, Daugavpils Pedagoģiskā institūta, Latvijas valsts universitātes, skolēni un entuziasti no Siguldas un citām Latvijas vietām. Darba rezultātā krājumā šajā periodā nonāk 3 299 senlietas, kuras liecina gan par seno pils iemītnieku dzīvesveidu, gan atklāj pils ēku konfigurāciju un celtniecības paņēmienus.

Mākslas kolekciju papildina mākslinieku Ulda Prēdeļa gleznas, Ritas Eglītes batikas, Rūtas Opmanes litogrāfijas. Krājums iegūst arī novada mākslinieku Nikolaja Lindes, Voldemāra Gudovska, Aivara Īzāka un Staņislava Kreica darbus. Mākslinieks Aivars Īzāks par savu gleznu „Barbarisms”, kura gleznota 1974. gadā raksta tā: ”Gleznā attēlota cilvēku seju zaudējušu karavīru (iekarotāju) attieksme pret mākslu. Zemteksts varētu būt tāds – ja tā atļaujas izturēties pret priekšmetiem, tad pret dzīviem cilvēkiem var sagaidīt visu.”

Sadarbībā ar filologu Aleksandru Jansonu Siguldas novadpētniecības muzejs iegūst izcilu seno grāmatu krājumu. Starp daudzajiem ievērojamajiem senajiem rakstiem ir nenovērtējams retums – 1583. gadā augšvācu valodā izdotie „Rīgas rātes izdotie atjaunotie noteikumi pret apģērba un citu greznību.” Tie pieskaitāmi t.s. greznības apkarošanas likumiem. Grāmatu iespiedis pirmais Rīgas grāmatu izdevējs Nikolajs Mollīns. Grāmata 1890.g. bijusi Rīgas pilsētas un Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkā, vāka iekšpusē ielīmēta biedrības grāmatu zīme. Grāmata ir ļoti reta un Latvijas un Igaunijas bibliotēkās tās otrs eksemplārs nav atrasts.


Patafons. Muzejam nodevusi Anna Brauna Mālpils c. „Līčupēs”. Pirkts 20. gs. 20-tajos gados un lietots līdz 1950. gadam. SM 9341


Petrolejas lampa. Muzejam nodevusi Alīda Rogule Ropažu c. „Vidussalās”. SM 11429


Tējkanna un tējas stipruma kanniņa. Porcelāns. Kuzņecova fabrika Rīgā. 20. gs. 30-tie gadi. Muzejam nodevusi Ribaka Elizabete Mālpils c. „Aniņos”. TMR 9560:1, TMR 9560:2


Glezna. „Barbarisms”. Aivars Īzāks. 1974. gads SM 8685Grāmata. Eines Erbarn Raths der Königlichen Stadt Riga in Liefflandt Reformirte Kost und Kleider Ordnung. Gedruckt zu Riga Durch Nicolaum Mollinum Anno M.D.XCIII. SM 9629


Grāmata iesieta ādas vākos. Abās pusēs uz vākiem Rīgas pilsētas ģerbonis, ietverts vinjetē un kvadrātā. Iesējuma labajā malā 4 ādas saites. Titullapu ietver plats ornaments. Vidū Rīgas pilsētas ģerbonis – kokgriezums. Iespiesta uz pergamenta

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja

 ,        Raksti par krājumu