Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 3. stāsts (1959 – 1963)


Savā jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts turpina mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiek sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.

Siguldas novadpētniecības muzejam 1950. gadu beigas un 1960. gadu sākums ir nozīmīgs laiks. 1958. gadā Turaidas pils tornī ir pabeigti restaurācijas darbi un Latvijas PSR Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļa uzdod Siguldas novadpētniecības muzejam sākt Turaidas torņa iekārtošanu un atvēršanu apmeklētājiem. 1957. gadā daļu muzeja telpu nodod rajona bibliotēkai, un muzejs arvien vairāk savu darbību sāk saistīt ar Turaidas pili. 1961. gadā pēc Turaidas pils saimniecības ēkas restaurācijas darbu pabeigšanas tiek iekārtota ekspozīcija. To atver 1961. gada 24.jūlijā.

Šajā periodā lielāka uzmanība tiek pievērsta novadpētniecības materiāliem. Tiek ievākti vietējo iedzīvotāju darinājumi. Pirmo krāšņo segu, kura iegūta tekstiliju kolekcijā, audusi turaidiete Kristīne Vikmane 20. gadsimta sākumā. Tiek komplektēti materiāli par darba kolektīviem un pirmrindniekiem, kā arī par ievērojamiem novada cilvēkiem. Krājumā nonāk liels skaits materiālu par dzejnieku Jāni Sudrabkalnu un rakstnieku Leonu Paegli. Siguldas novadpētniecības muzejs 1959. gadā iekārto un atver muzeja filiāli Vidrižu ciema „Laučos” – rakstnieka Leona Paegles dzimtajās mājās. Atspoguļojot rakstnieka dzīvi un daiļradi, Leona Paegles memoriālajā mājā tiek eksponēti apmēram 120 muzeja priekšmetu no ievāktā materiālu klāsta.

Šajā periodā krājumu papildina arī priekšmeti, kas rāda laika aktualitātes sabiedrībā – piemēram, materiāli par Baltijas 4. esperantistu salidojumu, komunistiskās partijas un komjaunatnes kongresiem, to delegātiem. Pirmais cilvēka lidojums kosmosā 1961. gadā krājumā atspoguļojas ar kosmonauta Jurija Gagarina portretu.

Krājuma mākslas kolekciju papildina ievērojamo latviešu mākslinieku Rūdolfa Piņņa (1902-1992), Indriķa Zeberiņa (1882-1969) gleznas par Siguldas un Gaujas tēmu, Pētera Upīša (1899-1989) grafikas. Vērtīgs ieguvums mākslas kolekcijai ir arī rakstnieces un mākslinieces Hildas Vīkas (1897-1963) glezna „Trīs sievietes”. Autore kopā ar vīru dzejnieku Viktoru Eglīti vasaras pavadījusi Inciema muižā.

1962. gadā sākas intensīva fotonegatīvu komplektēšana un krājums papildinās ar 680 negatīviem, kuros fiksēta Siguldas un apkārtnes kultūrvide un norises.

Likvidējot 1962. gada decembrī Siguldas rajonu, Siguldas novadpētniecības muzejs kļūst par Cēsu vēstures un mākslas muzeja Siguldas filiāli.

Piecu gadu laikā muzeja krājumā ir nokomplektēta 2 021 vienība un kopā krājumā ir 3 407 muzeja priekšmeti.


Foto - J. Raiņa lugas „Mīla stiprāka par nāvi” uzvedums esperanto valodā pie Gūtmaņa alas 1962. gada 6.augustā (vidū tulkotājs Ints Čače). SM 1786, 1787, 1788


Foto – kosmonauta Jurija Gagarina sagaidīšana Maskavā. SM 1569


Glezna - Zeberiņš I. Siguldas ainava. SM 1401
Gultas sega, audusi Kristīne Vikmane ap 1900. g. Turaidas pagasta „Līgotājos”. SM 1132
Glezna - Vīka H. Trīs sievietes. SM 1402
Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja

 ,        Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts