Uz 1974. gada 1. janvāri Siguldas novadpētniecības muzeja krājumā ir 7 689 krājuma vienības. Piecu gadu laikā ir nokomplektētas 9 724 vienības uz 1978. gada 31. decembri sasniedzot 19 377 vienības.

Tātad šo piecu gadu laikā ir nokomplektēts vairāk krājuma priekšmetu nekā iepriekšējo 24 gadu laikā. Ar 1973. gada janvāri muzeju vada jaunā vēsturniece Anna Jurkāne, kurai ir profesionāls skatījums uz muzejisko vērtību komplektēšanu. Tiek uzsāktas sistemātiskas krājuma komplektēšanas ekspedīcijas pa apkārtējiem ciemiem.

1974. gadā notiek arheoloģiskie izrakumi – Sējas ciema „Vīlētāju” un „Skraļļa” uzkalniņkapos arheologa Jāņa Graudoņa vadībā. Šajā laikā nostiprinās sadarbība ar Jāni Graudoni un dzimst iecere par sistemātisku Turaidas pilskalna arheoloģisko izpēti, kas rudens pusē vainagojas ar izrakumiem Turaidas pils Rietumu torņa pagrabā. Izrakumu rezultātā krājums papildinās ar vairāk kā 400 arheoloģiskajām senlietām.

Paralēli arheoloģiskajiem izrakumiem uzkalniņkapos, vēsturniece Maija Kreišmane organizē arī izpētes un materiālu vākšanas ekspedīciju pa Sējas ciema bijušās Jaunās muižas teritoriju, kurā vākti materiāli par bijušo pasta ceļu Rīga – Tērbata. Kopā iegūti 29 priekšmeti, vairāki atmiņu stāstījumi un uz muzeju pārvests zīmju jeb t.s. robežakmens. Akmens bijis apzināts jau 20. gs. 20. gados, un šajā laikā pierakstīta teika par akmeni un ziņas, ka akmens esot pārvietots, bet jau ļoti sen. Akmens sākotnējā atrašanās vieta sakrīt kā ar Krimuldas pilsnovada ārējo robežu, tā ar Rīgas bīskapijas un Zobenbrāļu ordeņa valsts robežu.

Šajā gadā notiek arī pirmā ekspedīcija pa bijušā Turaidas pagasta teritoriju, kurā iegūti 262 priekšmeti. Pensionētās skolotājas Elizabete Nicmane un Zelma Baltkāja nodod informatīvi un vizuāli ļoti bagātu materiālu - fotogrāfijas, kurās atspoguļota pagasta kultūras dzīve - kora „Turaidas dziedonis”, pagasta izglītības biedrības un futbola komandas darbība. Ekspedīcijā ievākti arī materiāli par Lēdurgas – Turaidas draudzi, kuri izmantoti jaunajā ekspozīcijā Turaidas baznīcā, kuru atver 1974. gadā.

Turpmākajos gados notiek ekspedīcijas pa bijušo Siguldas muižas teritoriju, pa Zinātniski pētnieciskās saimniecības „Sigulda” teritoriju, vēl trīs ekspedīcijas pa bijušo Turaidas pagastu un ekspedīcija pa Zinātniski pētnieciskās saimniecības „Krimulda” teritoriju. Kopā ekspedīcijās iegūta 1 571 krājuma vienība. Starp daudzajiem interesantajiem materiāliem no ekspedīcijām var minēt siguldietes Felicitas Raslavas nodotos figurālos divžuburu svečturus, Krimuldas pagasta iedzīvotājas Annas Zvirgzdiņas  nodotās skolas liecības no 1887. gada līdz 1892. gadam. Krimuldas pagasta iedzīvotāja Anna Krastiņa dāvina muzejam dekoratīvu 19.gs. ražotu pīpi ar ādas futlāri. No Lidijas Gulbes  muzejs iegūst batista, mežģīņu iešuvēm rotātu zēnu kristāmkleitu, kura lietota viņas brāļu un vēlāk viņas dēlu kristībās.

Muzeja mākslas darbu krājumā sāk veidoties novadnieka Nikolaja Lindes (1904-1980) gleznu kolekcija

Fotonegatīvu krājumā nonāk muzeja pieminekļu inspektores Veltas Pētersones  veiktā Rīgas rajona vēstures, arheoloģijas, arhitektūras pieminekļu fiksācija – 350 fotonegatīvi.

Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja