Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 11. stāsts (1999 – 2003)


Savā jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts turpina mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiek sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.

Piecu gadu laikā no 1999. gada līdz 2003. gadam Turaidas muzejrezervāta krājumā nokomplektētas 7 620 vienības, kopskaitā uz 2003. gada 31. decembri sasniedzot 73 735 krājuma priekšmetus.

1999. gadā norisinās muzeja darbības izvērtēšanas process, kura rezultātā Turaidas muzejrezervāts kā viens no pirmajiem muzejiem valstī tiek akreditēts. Iegūtā akreditācija apliecina muzeja darba kvalitāti.

Šajā laikā muzejs organizē vairākas tematiskās ekspedīcijas. Pētot pusapaļos torņus viduslaiku pilīs Vidzemē, krājumā tiek nodoti 232 fotonegatīvi. Gatavojot ekspozīciju par dīķsaimniecību un zveju Turaidas muižā, speciālisti dodas zvejniecības rīku komplektēšanas ekspedīcijā. Apsekojot bijušo Inciema muižu, muzejs iegūst vairāk kā divi simti grāmatu no Turaidas – Inciema izglītības biedrības bibliotēkas.

Turaidas muzejrezervāta krājumu turpina papildināt materiāli no arheoloģiskajiem izrakumiem Turaidas pilskalnā, novada mākslinieku darbi un privātpersonu dāvinājumi. Vērtīgu priekšmetu kolekciju, saistītu ar Eglīšu dzimtu, muzejam nodod Vidvuds Eglītis, rakstnieka Anšlava Eglīša brālis.

Strādājot pie izstādes „In memoriam”, kas veltīta 1941. gada un 1949. gada represiju atcerei, muzeja darbinieki komplektē izsūtījuma laika materiālās liecības. Apkārtnes iedzīvotāji nodod muzejam daudzus priekšmetus, kas ģimenē glabāti kā dārgas relikvijas – tekstilijas, fotogrāfijas, moskītu tīkliņu, čemodānu, vijoli, cigarešu etviju un citus dramatisko dzīves mirkļu lieciniekus.

Siguldietis Edmunds Sosnovskis nodod muzejam ģipša skulptūriņu „Sibīrijas Amoriņš”, kura dāvināta Edmundam Sosnovskim un Ņinai Kazakovai, viņu kāzu dienā 1958. gada 28. jūnijā Vorkutā. Kailais Amoriņš attēlots ar slēpēm nobraucienā no kalna. Viņam, kājās velteņi un galvā ausaine, rokās dūraiņi, kreisajā rokā loks, labajā – bulta, ap vidukli josta, pie kuras piestiprināts bultu maks. Skulptūriņu darinājuši divi Vorkutā nometināti latvieši Voldemārs Pūce un Visvaldis Kraulis, kuri bijuši uzaicināti uz kāzām. Līdzekļu trūkuma dēļ, viņi nolēmuši dāvanu pagatavot paši. Abi bijuši Vorkutas leļļu teātra dibinātāji un vienīgie tā darbinieki, kas paši gatavojuši lelles un paši iestudējuši un spēlējuši izrādes. Atgriežoties no izsūtījuma Voldemārs Pūce strādāja par Latvijas Operas un baleta teātra direktoru, bet Visvaldis Kraulis palika uz dzīvi Komi un kļuva par Siktivkaras (Komi autonomās republikas galvaspilsētas) galveno mākslinieku. Nebrīves un pazemojuma apstākļos gatavotais mākslas darbs liecina par cilvēku spēju nezaudēt humora izjūtu skaudros dzīves apstākļos.


Turaidas muzejrezervāta akreditācijas apliecība 1999. gads. TMR 22096


Polihromā krāsns podiņa fragments. Uz podiņa attēlots Bībeles sižets – Ieva ar Ādamu Ēdenes dārzā. Atrasts Turaidas pilskalna arheoloģiskajā izpētē. 16. gadsimts. TMR 22409


Māla vāze. Uz vāzes vienas malas Gūtmaņalas paviljons ar uzrakstu: „Turaida. Pav. pie Gūtmaņa alas.”,   uz otras malas Staburags. TMR 21661
Sieviešu pirkstainie cimdi. Valkāti 20. gadsimta 30. gados. TMR 21380 - 21384
Skulptūriņa – Sibīrijas Amoriņš (Vorkutas Amors, Ziemeļu Amors). Voldemārs Pūce, Visvaldis Kraulis. 1958.g. Vorkuta.   TMR 21921

Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja

    Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts