Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – stāsts 12 mēnešu garumā – 1. stāsts (1949 – 1953)


2009. gads Turaidas muzejrezevātam ir jubilejas gads. Šogad aprit 20 gadi kopš muzejrezervāta dibināšanas. Patiesībā Turaidas muzejrezervātam šogad ir divkārša dzimšanas diena, jo 1949. gadā Siguldā, Šveices ielā, sāk strādāt Siguldas novada pētīšanas muzejs. 1989. gadā muzejs, mainot juridisko statusu, kļūst par Turaidas muzejrezervātu.

Muzejs ir pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmējot to izmantošanu sabiedrības izglītošanā un attīstībā. Muzeja sirds ir krājums - vieta, kur glabājas novada vēstures liecības. Krājumā tiek komplektēti dažādi priekšmeti, kuri muzejā nonāk kā dāvinājumi un iepirkumi, tos iegūst arī ekspedīcijās un arheoloģiskos izrakumos.

Jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts vēlas savas mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar vērtīgākajiem, unikālākajiem un interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiks sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.


Krājuma priekšmeti (1949 – 1953) Turaidas muzejrezervātā

Starp 80 237 priekšmetiem, kas Turaidas muzejrezrevāta krājumā nonākuši laikā no 1949. – 2009. gadam, nav grūti izvēlēties stāsta pirmo eksponātu. Tas ir Siguldas novadpētniecības muzeja krājumā pirmais reģistrētais priekšmets – sētuve (SM - 1). 19. gadsimtā gatavoto sētuvi Siguldas novadpētniecības muzeja direktoram Viktoram Fedorekam nodevis Oļegs Kudrašovs no Siguldas kūdras raktuvēm.

Sētuve ir darbarīks graudu ievietošanai, kuru izmanto lauku darbos, apsējot tīrumus. Izvērtējot muzeja vēsturi un attīstību, sētuve kā muzeja pirmais priekšmets ir kļuvusi par simbolu, apliecinot tautā populāro sakāmvārdu „Ko sēsi, to pļausi”. Sešdesmit gadu garumā, pateicoties mērķtiecīgam darbam, Turaidas muzejrezervāts ir kļuvis par apmeklētāko un iecienītāko kultūras iestādi Latvijā. 2008. gadā Turaidu apmeklējuši 245 225 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.

1949. gadā jaundibinātajā Siguldas novadpētniecības muzeja krājumā priekšmetu nav. Muzeja ekspozīcijām dažādi priekšmeti – tekstilijas, akmens cirvji, fotogrāfijas par etnogrāfiskām tēmām, ieroči u.c. – tiek deponēti no Centrālā Valsts Vēstures muzeja.

Laikā no 1950. – 1953. gadam Siguldas novadpētniecības muzejā krājumā nonāk 951 priekšmets. Priekšmetu klāsts ir plašs - grāmatas, periodika, dokumenti, dziesmu svētku atribūtika, numismātikas un etnogrāfijas priekšmeti, fotogrāfijas ar ierakstiem krājuma inventāra grāmatā „Siguldas un Līgatnes padomju darbaļaudis un darba vietas” (Siguldas rūpkombināta darbinieki, Mālpils tehnikuma darbinieki, Līgatnes bērnudārzs u.c.), kā arī Pirmā Pasaules kara un Otrā pasaules kara (Lielā Tēvijas kara) liecības.


Akmens cirvji - pirmie arheoloģiskie priekšmeti Siguldas novadpētniecības muzeja krājumā. Savrupatradumi iegūti Inčukalna skolā no skolotāja Bērziņa. SM 26, SM 27


Otrā pasaules kara revolvera maksts un kara lauku soma. SM 725, SM 726


Siguldas patērētāju biedrības desu darbnīca. SM plg 38


Siguldas pilsētas parka izveidošana 1951. gada maijā. Koku stādīšanā piedalās Siguldas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja Elksnīte, Siguldas rajona milicijas priekšnieka vietnieks Sandlers. Darbus vada vecākais dārznieks Lūsis. SM plg 113


Informāciju sagatavoja Līga Kreišmane un Ieva Vītola Turaidas muzejrezervāta Krājuma nodaļa

    Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts