Turaidas muzejrezervāts 2012. gada 1. janvāri sagaidīja ar 82 287 priekšmetiem savā krājumā. 2011. gadā muzeja kolekcijas papildināja 738 krājuma vienības.

Ik gadus arheoloģijas kolekcijā tiek iekļautas Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastās senlietas. Tās ievērojami bagātina krājumu, bet rada arī lielu atbildību par to saglabāšanu, kas ir sarežģīts un dārgs process. Pagājušajā gadā tika reģistrētas 94 stikla priekšmetu lauskas, galodu un trauku fragmenti, kā arī 147 pils krāšņu keramikas fragmenti. Starp tiem ir dažāda tipa un krāsojuma krāsns podiņu detaļas, kuras ir nozīmīgas materiālās kultūras liecības par pils telpu iekārtojumu un apkures sistēmu, kā arī unikāls apliecinājums Turaidas pils īpašnieku estētiskajai gaumei un Eiropas garīgo un māksliniecisko strāvojumu – reformācijas, humānisma, renesanses, manierisma – ietekmei Latvijas teritorijā.

Starp Turaidas pilsdrupās atrastajiem krāsns podiņu fragmentiem ir rūpīgi veidoti, dažādu krāsu (polihromi, zaļi, melni) glazēti podiņu fragmenti ar detalizēti izstrādātu, reljefu rotājumu kompozīciju ar ornamentiem un tematiskiem zīmējumiem. Vairāki daudzkrāsainie paraugi veidoti renesanses stilā, kas keramikā un telpu interjerā bija modē neilgu laiku – Eiropā tos veidoja no 15. gs. beigām līdz apmēram 16. gs. vidum.

Pie krājuma jaunieguvumiem, kas saistīti ar Turaidas viduslaiku pils izpēti, pieskaitāmi arī 166 Latvijas Zinātņu akadēmijas Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas plāni un zīmējumi, kas tapuši sākot ar 1974. gadu un zīmēti 25 gadu garumā līdz Turaidas pils izrakumu darbu pabeigšanai 1999. gadā. Turaidas pilī pilnīgi tika izpētīts pils pagalms, celtnes, arī Ziemeļu un Dienvidu priekšpilis, kā arī ap 10 m plata josla ārpus aizsargsienām, turklāt zem mūra pils drupām tika atklātas Gaujas lībiešu 11. – 13. gadsimta koka pils paliekas. Atrastais tika fiksēts ne tikai aprakstos un fotogrāfijās, bet arī krāsainos zīmējumos. Tie precīzi, pēc mēroga, attēlo atsegtās būvkonstrukcijas līdz vissīkākajai detaļai – ēku pamatus, logu, durvju ailas, krāsnis, pagalma bruģi, sienas balstošos kontrforsus, kāpnes, akas u.c. Liela nozīme ir tam, ka zīmējumi ir krāsaini, jo izrakumu laikā krāsu fotogrāfijas izgatavot bija problemātiski. Zīmējumu autori ir vairāki, bet lielākie nopelni pieder māksliniecei Ilzei Siliņai (1944 – 2006), kura 25 gadus augstā, fotogrāfiskā precizitātē fiksējusi visu pils izpētē atsegto.

Krājumā iegūtas arī atsevišķas 20. gs. sākuma pastkartes un fotogrāfijas. Fotogrāfijas interesantas ar to, ka tās kopētas tieši no stikla fotoplates negatīva uz plāna papīra. Līdz ar to attēli ir ļoti skaidri, saskatāmas vissīkākās nianses. Šīs fotogrāfijas bijis paredzēts uzlīmēt uz speciālas kartona pamatnes (arī tādas nonāca muzeja krājumā). Interesanti, ka pēc šiem negatīviem tiražētas arī 20. gs. sākuma pastkartes ar Turaidas un Siguldas skatiem, kas galvenokārt iespiestas Rīgā Hebenspergera & Co izdevniecībā, tomēr minētās pastkartes ir mazāka izmēra, stipri retušētas un kolorētas, tādēļ sīkās detaļas tajās nav tik labi saskatāmas.

Turaida un tās apkārtne nav dokumentēta tikai fotogrāfijās, bet ir attēlota arī mākslas darbos. Mākslas kolekciju 2011. gadā papildināja četras gleznas, kurās redzamas Turaidas pagasta ēkas. Triju gleznu - "Kalnamelderu dzirnavas", „Upmaļu mājas” un „Purmašu dzīvojamā rija” – autors ir turaidietis Jānis Vichmanis (apm. 1879 – 1957), kurš strādājis par dziedāšanas un zīmēšanas skolotāju Rīgas 2. pamatskolā. Izcilais leļļu meistars Arnolds Burovs viņu pieminējis savā grāmatā: „Skolotājs Jānis Vichmanis bija lielisks pedagogs, kurš spurainajos un neatkarīgajos nomaļu bērnos prata radīt interesi par ne visai populārajiem priekšmetiem”. Gleznā „Purmašu dzīvojamā rija” autors attēlojis savas dzimtās mājas Turaidā, kur pavadījis bērnību līdz 1888. gadam, kad miris tēvs, un drīz noslīkstot, traģiski bojā gājusi arī māte. Palikuši četri nepieauguši brāļi, kuri izdalīti pa pagasta mājām, un viņus uzaudzināja dažādās ģimenēs. Jāni Vichmani pieņēmis audzināšanā Lēdurgas dakteris.

Gleznas „Kartupeļu racējas” autore ir Hilda Vīka (1897 – 1963), īstajā vārdā Hildegarde Vīka – literāte un māksliniece – zināmā mērā uzskatāma par Turaidas novadnieci. 1930. gadā H. Vīka apprecas ar rakstnieku Viktoru Eglīti un daudz laika pavada viņa īpašumā Inciemā. Gleznas „Kartupeļu racējas” fonā, iespējams, redzams Turaidas muižas kaļķu ceplis.

2011. gadā turpinājās arī bīdermeiera stila mēbeļu un iedzīves priekšmetu komplektēšana interjera ekspozīcijai Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamajā mājā. Tā krājumā nonāca ceļojumu lāde, trīs galdi, plaukti, soli, svečturis, māla podi, stikla burkas, vīna balons, ierāmēti izšuvumi, grīdceliņš, krustdūrienā izšūts grīdas paklājs un citi sadzīves priekšmeti.

Grāmatu kolekciju papildinājuši vairāki interesanti izdevumi, tostarp – 20. gadsimta sākumā izdotās un katrā ģimenē noderīgās „Labākās ēdienu gatavošanas receptes pilsoniskai mājsaimniecībai un taupīgai mājsaimniecībai”, „Tautas dakteris un mājas aptieka. 500 slimības un ārstēšanas līdzekļi līdz ar mājas zāļu izgatavošanu”, kā arī „M. Platena jaunās ārstniecības metodes – dabiska dzīves veida, veselības kopšanas un dziedniecības grāmata.”

Dažkārt iegūtais priekšmets neizceļas ar unikalitāti, lielu māksliniecisko vai materiālo vērtību, bet tā nozīmība slēpjas stāstā, kas nāk līdzi priekšmetam. Tā muzeja krājumā nonāca alumīnija spainis 12 litru tilpumā ar dzelzs rokturi un pamatni. Uz vienas malas ovāla zīme ar viļņiem un saules stariem, kuros ir burti : F M. Spaini iegādājusies turaidiete Berta Miķelsone, kad 1939. gadā, Turaidas baronam Holšteinam repatriējoties uz Vāciju, tika izpārdota saimnieciskā iedzīve, kuru barons nevarēja paņemt līdzi. Spainis visu laiku ticis lietots un izmantots tikai ūdens nešanai no akas uz māju. Spainis ir ļoti smags, un kā atceras Bertas meita Dzidra Miķelsone, bērnībā tas bijis ļoti grūts darbs – smagajā spainī nest ūdeni no akas. Māte vienmēr uzraudzījusi, lai šajā spainī būtu tikai dzeramais ūdens un tas netiktu izmantots citām vajadzībām.

Gaidot Turaidas pils 800gadi Turaidas pils lielajā pusapaļajā tornī virs pulksteņa ciparnīcas tika uzstādīts bronzas pulksteņa zvans, kura iegādē 2011. gadā finansiālu atbalstu sniedza Siguldas Rotari kluba biedri.

Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem, draugiem un labvēļiem par nesavtīgu atbalstu un ieinteresētību muzeja krājuma komplektēšanā. Īpašs paldies siguldiešiem Mārim Īlem, Maritai Breidakai un Agritai Misānei, Indrai Čeksterei, Rolandam Zonnem, arhitektam Gunāram Jansonam no Rīgas, Krimuldas novadā pateicība - Dzidrai Miķelsonei, Ivetai Rolavai, Jānim Vikmanim, Dzintrai Viļumai un kalējam Andrim Ščeglovam, kā arī sirsnīgs paldies Jānim Brencim no Mālpils. Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja