Turaidas
muzejrezervāts

Kopjot kopības prātu – konference “Valoda laikā un kultūrtelpā” – atskats


Par godu jaunlatvieša, publicista, izcilā oratora un pedogoga Ata Kronvalda 175. dzimšanas dienai, kas apritēja 15. aprīlī, Turaidas muzejrezervātā 28. aprīlī konferencē „Valoda laikā un kultūrtelpā” pulcējās daudzi izglītības, kultūras iestāžu darbinieki, valodnieki, vēsturnieki un aktīvi sabiedriskie darbinieki no Siguldas novada, Rīgas un citām Latvijas pilsētām, lai izzinātu latviešu valodas attīstības ceļus, kultūrtelpas ietekmi tautas pašapziņas veidošanās procesos, kā arī dalītos diskusijās par valodas vietu nacionālās identitātes veidošanā.

Konferenci atklāja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, paužot prieku par sabiedrības interesi par latviešu valodas un kultūras mantojuma izzināšanu, uzsverot Turaidas vēsturiskā centra īpašo auru, kas jau 19. gadsimtā aicinājusi pulcēties izglītības un sabiedriskos darbiniekus Vidzemes skolotāju semināros Turaidas Šveices mājā. Pieminot Ati Kronvaldu, A.Jurkāne uzsvēra viņa devumu ne tikai nacionālās pašapziņas celšanā, bet arī integrācijas stiprināšanā, nostādot latviešu valodu ne pārāku, bet gan līdzīgu citu valodu pulkā. Konferences dalībniekus sveikt ieradies bija Latvijas Valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis kas savā uzrunā atgādināja par Ata Kronvalda veikumu latviešu valodas pilnveidošanā, uzsverot ne tikai viņa pienesumu jaunvārdu veidošanā, bet arī citu iedrošināšanā, norādot līdzekļus, kuri izmantojami veidojot jaunus vārdus. Paužot pateicību konferences organizētājiem par latviešu valodas nozīmes aktualizēšanu, savā uzrunā Izglītības Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe atzina, cik svarīgi ir zināt savas tautas un valodas vēsturi. To jau skolās jāmāca cienīt, tāpēc vēsturnieku un skolotāju uzdevums ir vēsturi pietuvināt, dot zināšanas tā, lai veidotos emocijas. A.Sneibe novēlēja Turaidas muzejrezervātam īstenot ieceri atjaunot Šveices māju, uzsverot, ka „vēstures liecībām jābūt mums klāt”. Savā uzrunā Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte, domājot par Ati Kronvaldu un viņa veikumu, uzdevuma jautājumu „Kas veido vietu?”, kur galvenais atbildes vārds bija cilvēki, kas ar savu aktīvo darbību piepilda vidi un iedvesmo citus. Noslēdzot ievadvārdus, J.Borīte izteica Ata Kronvalda aicinājumu: „Kopsim kopības prātu!” Konferences ziņojumu daļu atklāja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Viduslaiku vēstures katedras asociētā profesore Valda Kļava ar ziņojumu „Latviešu literārās valodas veidošanās sākumi: vēsturiskā vide kā valodas attīstības faktors”, kura laikā atklāja humānisma ideju izplatīšanās nozīmi, ticības šķelšanās ietekmi nacionālo kultūru attīstībā, īpaši izceļot hernhūtiešu kustības nozīmi apgaismības ideju adaptācijā Baltijas intelektuālajā vidē. LU Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone ziņojumā „Latviešu valodas attīstība: no Kronvalda iecerēm līdz mūsdienu situācijai” precīzi soli pa solim iezīmēja latviešu valodas ortogrāfijas attīstību un pilnveidi, iedziļinoties būtiskākajos lēmumos un izvērtējot to sekas latviešu valodas attīstībā. Tēmu turpināja LU profesore Ina Druviete ar ziņojumu „Latviešu valoda kā nacionālās identitātes pamats: Ata Kronvala ieguldījums mūsdienu skatījumā”. Ar savu pausto pārliecību un dziļo mīlestību pret valodu, I.Druviete iedvesmoja ikvienu būt pašapzinīgākam, runāt izkoptākā valodā un neaizmirst Ata Kronvalda vārdus „kam sirds nelec jo līksmi, latvju vārdus dzirdot, tam tārps sagrauzis sirdi”. Konferences otrajā daļā Latvijas muzeju pārstāvji dalījās savu pētījumu atziņās par 19. gadsimta personību ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā, kā arī seno ēku liecībām par bijušajiem notikumiem. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratore Ilona Miezīte ar vislielāko cieņu izjusti atgādināja Ata Kronvalda dzīves gājumu, nolasot ziņojumu „Atis Kronvads un viņa devums latviešu kultūrā”. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras sektora vadītāja Dace Zvirgzdiņa stāstīja par notikumiem Cesvaines draudzē 19. gs. 80-to gadu vidū, izceļot rakstnieka un skolotāja Doku Ata un dzejnieka un skolotāja Augusta Kažociņa darba gaitas un skolotāju seminārus Cesvaines draudzē. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Tālis Pumpuriņš atgādināja par latviešu skolotāju Tēva, latviešu tautasdziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja Jāņa Cimzes veikumu Latvijā un Eiropā, kā arī Vidzemes skolotāju semināru veidošanā un kordziedāšanas tradīcijas aizsākšanā. Konferences ziņojumu daļas noslēgumā Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egīls Jemeļjanovs iepazīstināja ar Turaidas Šveices mājas vēsturi un Vidzemes skolotāju konferenču norisi Turaidā. Turpinot Ata Kronvalda laikā iesākto tradīciju – konferences dalībnieki vienojās kopīgā dziesmā „Nevis slinkojot un pūstot”, kuras laikā visu acīs mirdzēja apņemšanās arī turpmāk būt par savas valodas, savas vēstures aizstāvjiem un tālāknesējiem. Konferences izskaņā dalībnieki un referenti devās uz Sigulda, kur kopā ar Siguldas novada iedzīvotājiem pie Ata Kronvalda pieminekļa, vēlreiz apliecināja savu cieņu un pateicību Atim Kronvaldam par viņa ieguldījumu valodas attīstībā, tautas iedvesmošanu un latviešu valodas stiprināšanu, piedaloties svinīgā svētku brīdī. Skanot dziesmām par Dzimteni Siguldas jauktā kora „Spārni” izpildījumā, cilvēki pulcējās, lai iedvesmotos no Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes, Siguldas novada domas priekšsēdētāja Uģa Mitrevica, LU profesores, Saeimas deputātes Inas Druvietes un dzejnieka un atdzejotāja Edvīna Raupa atziņām par latviešu valodas vietu mūsu apziņā, vērtību sistēmā, valodas vietu sabiedrībā, valodas jēgu un nepieciešamību šeit un tagad, laikā un mūžībā.
    Pasākumi  

Turaidas muzejrezervāts