Turaidas
muzejrezervāts


Uzsākts projekts par unikālas grāmatas faksimila izdošanu


„Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns”

Turaidas muzejrezervāts 1981. gadā savā krājumā ieguva grāmatu „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” („Eines Erbarn Raths der Königlichen Stadt Riga in Liefflandt/ Reformirte Kost und Kleider Ordnung” Gedruck cu Riga/Durch Nicolaum Mollinum. Anno M.D. XCIII).

Izpētes gaitā noskaidrots, ka šis ir vienīgais grāmatas eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām, un līdz ar to ir unikāls Latvijas grāmatniecības vēstures un kultūrvēstures liecinieks. Grāmata atklājas kā nozīmīgs vēstures avots un kā grāmatniecības mākslas paraugs. Tajā raksturota Rīga un tās pilsoņi, kā arī politikas, modes un sadzīves savstarpējās attiecības 16. gadsimtā.

Turaidas muzejrezervāts sagatavoja projektu par grāmatas faksimilizdevumu un piedalījās „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” projektu konkursā. Pateicoties nodibinājumam „Rīga 2014” un Kultūras ministrijai muzejam ir radusies iespēja ar grāmatu iepazīstināt plašāku sabiedrības loku izdodot to faksimila formā. Grāmatas unikalitāte un materiālais trauslums (pergaments, ādas iesējums, nepieciešamība pēc specifiskiem glabāšanas apstākļiem) ierobežo tās izmantošanu pētniecības darbā. Publicēšana faksimilizdevumā ļaus saglabāt šo Latvijas grāmatniecības vēsturē izcilo eksemplāru, tajā pat laikā padarot pieejamu plašam pētnieku un interesentu lokam.

Grāmatas iespiedējs ir pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns ( ~ 1550 – 1625), kurš no Antverpenes ieradās Rīgā 1588. gadā, iekārtoja savu tipogrāfiju un nodrukāja pirmās divas grāmatas. Grāmatu iespiešanas aizsākums ir izcils fakts ikvienas pilsētas vēsturē, jo liecina par zināmu kultūras briedumu, un 2013. gadā aprit 425 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata Rīgā. Apmēram tajā pašā laikā kad Rīgā, tipogrāfijas sāka darboties Kembridžā (1585), Oksfordā (1585), Insbrukā (1587), Hāgā (1593). Krietni vēlāk kā Rīgā, grāmatas sāka iespiest Tallinā (Rēvelē 1633), Oslo (Kristiānijā 1643) un citur. Pēc diviem izmēģinājuma gadiem Mollīns 1590. gada 1. janvārī ieguva Rīgas grāmatizdevēja un grāmattirgotāja monopoltiesības. Savas darbības 38 gados pirmais Rīgas grāmatizdevējs izdeva apmēram 179 grāmatas, kas galvenokārt bija oriģinālsacerējumi. Apmēram puse no izdevumiem bija teoloģiska, filozofiska un pedagoģiska satura, kā arī pārstāvēja vēsturi, jurisprudenci un Rīgas rātes rīkojumus. Pārējo daļu veidoja dažādi apsveikumi, dzejojumi un citi sīkdarbi. Ikviens Rīgas pirmā grāmatiespiedēja N. Mollīna izdevums mūsdienās ir pelnījis īpašu ievērību, jo Rīgā izdotās 16. gadsimta grāmatas saglabājušās nelielā skaitā un vairāki izdevumi zināmi tikai pēc nosaukuma, bet nav atrodami.

„Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns”. Titullapa

Turaidas muzejrezervāta krājumā esošā grāmata ir unikāls izdevums vairākos aspektos. Pirmkārt, tā ir Rīgas pirmā iespiedēja N. Mollīna līdz šim grāmatu vēstures pētnieciskajās aprindās neapzināts darbs, par kuru ir tikai aptuvenas ziņas. Grāmata nav atrodama ne Latvijas, ne Igaunijas bibliotēkās, tātad ir vienīgais patlaban zināmais šī izdevuma eksemplārs pasaulē. Otrkārt, šis grāmatas iespieduma eksemplārs ir lieliski saglabājies Rīgas iesējēju meistardarbs. Iesējums izgatavots, paredzot šo grāmatu īpašiem nolūkiem – tas ir grezns, dāvināšanai paredzēts eksemplārs ar iespiestu Rīgas ģerboni. 1593. gadā iespiestie Rīgas rātes noteikumi arī saturiski ir izcili vērtīgs vēstures avots, kas liecina par Rīgas 16. gadsimta beigu tiesisko un kultūrvēsturisko situāciju un apliecina Rīgas, kā līdzvērtīgas viduslaiku Eiropas pilsētas statusu.

Grāmatas pirmā un otrā daļa aptver nolikumu par kāzām un to svinēšanu visām Rīgas kārtām. Tie regulē kāzu viesu ielūgšanas kārtību, viņu skaitu, cienastus, ēdienu sagatavošanu, atalgojumu muzikantiem, viņu pienākumus un kāzu ilgumu. Šo noteikumu pirmā daļa attiecas uz Rīgas priviliģētajām šķirām. Otrā daļa runā par kāzām, ko svin kalpones un bērnu aukles, kuras ir godīgi kalpojušas. Nevienu nevācu kalponi vai aukli nedrīkst pavadīt uz baznīcu vairāk par trīs pāriem sievu. Vakarā var būt tikai 40 personas. Noteikts, ka kalponēm un auklēm kāzu svinēšana pēc laulībām iesākama vakarā starp četriem un pieciem un tās jābeidz deviņos. Otrā dienā tās nedrīkst turpināt. Sestais pants aizliedz visās kāzās lietot mandeļu sieru, marcipānu un apzeltītas garnitūras (piemēram, apzeltītus riekstus, grezni izrotātas cūku galvas u.c.).

Tālāk seko noteikumi par apģērbiem. Norādīts, ko drīkst un nedrīkst nēsāt. Piemēram, pilnīgi noliegtas ir samta, zīda, atlasa un damasta drēbes. Izņēmums ir rātes locekļi un Lielās ģildes eltermaņi. Nedrīkst nēsāt apzeltītas jostas, dunčus, pogas un āķus. Dāmām aizliegts nēsāt drēbes no samta, atlasa un zīda kamlota un cita materiāla, kas dārgāks par vienu sestdaļu dāldera olektī. Somiņas nedrīkst greznot ar zeltu, sudrabu un piekariņiem. Pār pieri dāma var siet zelta, sudraba vai zīda bordītes vai stīpiņas, bet bez piekariņiem. Noliegti pērļu izstrādājumi un zelts un sudrabs ap rokām un priekšautiem. Par noteikumu neievērošanu jāmaksā naudas sods. Šie ir tikai daži piemēri no daudzajiem noteikumiem un sodiem par to neievērošanu.

Līdz 1888. gadam izdevums bijis Rīgas pilsētas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkā, par ko liecina uz grāmatas pirmā iekšvāka uzlīmētais biedrības ex libris.

Grāmatas platums ir 145 mm, augstums 205 mm, tā iesieta ādas vākos, kam labajā malā ir 4 ādas saites iesējuma sasiešanai. Uz priekšējā un aizmugures vāka reljefi spiests Rīgas pilsētas ģerbonis, kas ietverts dekoratīvā ierāmējumā. Titullapā grāmatas nosaukumu un Rīgas pilsētas ģerboni ietver plata, ornamentāla josla. Grāmatai ir 40 lappuses, teksts drukāts uz pergamenta. Grāmatā drukāto tekstu papildina ornamenti un vinjetes, izgatavotas kokgriezuma tehnikā.

Muzejs jau ilgstoši bija lolojis domu, kā šo izcilo izdevumu padarīt pieejamu plašākai sabiedrībai. Kad Rīgai gatavojoties kļūt 2014. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tika izsludināts projektu konkurss, Turaidas muzejrezervāts, ņemot vērā ciešo šīs grāmatas saikni ar Rīgu, pieteicās projektu konkursam „Rīga 2012” „Dzintara āderes” tematiskajā līnijā. Šīs līnijas mērķis ir atklāt tos zinātniskos, kultūras sasniegumus, kuriem ir izcilības un pasaules līmeņa pienesuma vērtība. Šie projekti atspoguļos Rīgas un Latvijas kopumā ieguldījumu pasaules kultūrā un cilvēces radošās darbības attīstībā. Projekts atbilst arī „Rīga 2014” divām galvenajām dimensijām:

- Eiropas dimensijai, kas nosaka, ka viens no projekta „Rīga 2014” pamatmērķiem ir Eiropas iekšējā integrācija, pieredzes, zināšanu, dažādu kultūras pieredžu apmaiņa; -- dimensijai „Pilsoņi un pilsēta” – pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes aktualizēšana caur kultūras projektiem un līdzdalības veicināšana atbildībā par apkārtējo vidi, ietverot dažāda līmeņa iedzīvotāju līdzdalības aktivitātes — sākot ar skolām, augstskolām un citu sabiedrības ieinteresēto grupu uzrunāšanu kā Latvijā, tā Eiropā kopumā.

Projekta mērķis ir atgriezt plašākai sabiedrībai nezināmu, par zudušu uzskatītu unikālu grāmatu – laikmeta dokumentu. Publicēt avotu – dokumentu tiesiskās un kultūrvēstures padziļinātai izpratnei, kā arī padarīt vizuāli pieejamu un emocionāli uztveramu izcilu 16. gadsimta grāmatniecības paraugu. Ar komentāru un rakstu palīdzību sniegt informāciju un skaidrojumus par specifiskām kultūrvēstures norisēm Rīgā Eiropas vēstures kontekstā. Projekts tika atbalstīts un 1212. gada otrajā pusē piešķirts finansējums pirmās kārtas realizācijai. Projekta gala rezultātā paredzēts veikt pilnu grāmatas teksta tulkojumu no viduslejas vācu valodas, pievienojot zinātniskus komentārus un paskaidrojumus. Izdevumā tiks pievienoti trīs raksti par grāmata izklāstīto tematu –greznību ierobežojošiem noteikumiem gan Latvijā, gan Eiropā, izdevuma bukinistisko unikalitāti, grāmatiespiedēju Mollīnu un viņa laika grāmatniecību Rīgā, kā arī par modi Latvijas teritorijā 16.gs. beigās un 17. gs. sākumā. Grāmatas noformējums pilnā mērā atbilst tā laika Eiropas labākajām renesanses mākslas tradīcijām izdošanā un iesiešanā, tāpēc nepieciešama būtu grāmatas izdošana faksimila formātā. Izstrādājot grāmatas vāku dizainu, par pamatu tiks izmantots oriģināla veidols ar Rīgas pilsētas ģerboņa iespiedumiem uz vākiem. Izdevuma kopējais apjoms sasniegs 104 lappuses.

Darbu pie projekta realizācijas ir uzsākusi darba grupa: - Valsts arhīva dokumentu izmantošanas un popularizēšanas daļas vadošā pētniece Valda Kvaskova tulko grāmatu no viduslejasvācu valodas uz latviešu valodu un tālākajā darbā sagatavos komentārus, kā arī veiks kopsavilkuma tulkojumu vācu valodā; - mākslas zinātniece Ina Līne raksta zinātnisku rakstu par modi Latvijā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā, kontekstā ar publicētajiem nolikumiem; - Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas bibliogrāfe Aija Taimiņa raksta zinātnisku rakstu par grāmatas nozīmi Latvijas grāmatniecības vēsturē- - mākslas zinātnieks Dainis Bruģis veiks grāmatas tulkojuma un komentāru zinātniskā redaktora darbu;- - Turaidas muzejrezervāta galvenā glabātāja Līga Kreišmane koordinēs grupas darbību un organizēs projekta sekmīgu norisi.-

Izdevuma mērķauditorija ir kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki un interesenti, speciālisti grāmatniecības un vēstures nozarēs, īpaši sadzīves vēsturē, skolēni, studenti. Oriģinālvalodā publicētā daļa padarīs izdevumu pieejamu arī Eiropas vēstures un kultūras pētniekiem.

Šajā gadā tiks paveikts zinātniskais darbs publikācijas sagatavošanai un 2013. gadā tiks izdots grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” pilns faksimilizdevums ar komentāriem. 2013. gadā apritēs 425 gadi kopš pirmās grāmatas iespiešanas Rīgā un šī izdevuma 420gade. Senā un unikālā grāmatas eksemplāra izdošana faksimila formā ļaus sabiedrībai paplašināt savas zināšanas un rosinās lepnumu par Rīgas devumu grāmatniecības nozarē ne tikai Rīgā un Baltijā, bet arī Eiropas iespieddarbu vēstures kontekstā vispār.

Projekta vadītāja Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

    Raksti  

Turaidas muzejrezervāts