Turaidas
muzejrezervāts

porno

Kā valsts svētkus svinēja pirms 74 gadiem


Valsts svētku afiša no muzejrezervāta krājuma - TMR 14666_3

Laikā, kad sagaidām mūsu valsts 94 dzimšanas dienu, Turaidas muzejrezervāta krājums sniedz iespēju atskatīties pagātnē un uzzināt kā valsts svētkus svinēja pirms 74 gadiem. Muzeja krājumā glabājas afiša, kas 1938. gada 18. novembrī aicināja Sējas pagasta iedzīvotājus kopīgi atzīmēt valsts 20 gadu pastāvēšanas svētkus.

Afiša ir krāšņi noformēta, iekļaujot tajā visus neatkarīgas valsts simbolus, un drukāta K. Dūņa grāmatu spiestuvē Cēsīs. Augšpusi rotā patriotisks zīmējums, kurā uzlecošas saules fona redzama meitene tautas tērpā, kurai uz vienas rokas ozollapu vainags un otrā rokā zobens. Zīmējumu no augšpuses apvij Latvijas karogs, kas ietver latviskās dzīvesziņas, čakluma, izglītības un tautas labklājības simbolus – kokli, paleti, grāmatu, rakstu ruļļus, grābekli, labības kūlīti, graudu maisu un citus. Zem zīmējuma ir Latvijas himnas vārdi: „Dievs svētī Latviju” un valsts ģerboņi abos stūros.

Latvijas valsts svētku svinības Sējas pagastā organizēja 5. Rīgas aizsargu pulka Sējas nodaļa, pagasta pašvaldība, lauksaimniecības biedrība un citas pagasta organizācijas. Visticamāk, ka svētki tika svinēti Sējas aizsargu pulkam piederošajā īpašumā „Ainavas”, kur bija iespaidīga zāle ar vairākiem simtiem skatītāju vietu. Svētki sākās plkst. 16.00 un sastāvēja no četrām daļām. Pirmajā daļā bija svētku atklāšana, kuras norisi mēs varam tikai iedomāties – skaisti greznotās telpās, svinīgi tērptu novadnieku priekšā svētku uzrunas teica pagasta vecākais un organizatoru pārstāvji, kopīgi tika dziedāta valsts himna.

Otrajā daļā referātu par valsts sasniegumiem 20 gadu pastāvēšanas laikā nolasīja Sējas skolas pārzinis A. Tulijs.

Trešajā daļā bija teātra izrāde. Patriotisko Aleksandra Grīna lugu „Tēvu zeme” trijos cēlienos izrādīja Sējas dramatiskais teātris. Izrādās, ka šo A. Grīna 1938. gadā sarakstīto lugu, uz valsts svētkiem uzveda arī vairāku citu pagastu teātri. Šāda kopīga valsts svētku svinēšana veicināja cilvēku piederības izjūtu savam pagastam un novadam,  stiprināja pilsonisko apziņu un lepnumu par savu valsti.

Lai pēc svinīgās daļas iedzīvotāji, īpaši jaunieši, varētu turpināt svinības, bija paredzēta arī ceturtā daļa, kurā bija „saviesīgs vakars ar dejām un rotaļām”. Tajā spēlēja 6. rotas orķestris un beigas bija paredzētas „plkst. 4 otrā rītā”. Tā kā svētki iekrita piektdienā, tad varēja atļauties svinībām atvēlēt veselas 12 stundas, no četriem vakarā līdz četriem rītā. Rīkotāji nodrošināja satiksmes līdzekļu uzraudzību, solīta arī pilna bufete un garderobe.

Sveicam visus Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

    Aktuāli, Jaunumi