istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno
Kalna Klaukas ap 1910. gadu. Kolorēta pastkarte no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Uzvārdu došana Siguldas pilsmuižas zemniekiem


Ertneru dzimta Siguldas pagasta „Ruļļos” ap 1931.gadu. Fotografējis O.Lesiņš, fotogrāfija no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Ertneru dzimta Siguldas pagasta „Ruļļos” ap 1931.gadu. Fotografējis O.Lesiņš, fotogrāfija no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Cilvēka identitātes veidošanā nozīmīga loma ir uzvārdam, jo tajā nosacīti iekodēta dzimtas un etniskās piederības vēsture. Katrai tautai uzvārdu veidošanās process bijis atšķirīgs. Latviešu zemniekiem līdz 19. gadsimtam bija tikai kristītais vārds, kuram kā atšķirības zīme tika pievienots sētas nosaukums. Krievijas impērijas valdība 1819. gadā izdeva Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumu, kas saturēja norādījumus par dzimtbūšanas atcelšanu un uzvārdu došanu Vidzemē. Siguldas pilsmuižas zemniekiem uzvārdi tika doti laikā no 1819. līdz 1826. gadam, kad Dvēseļu revīzijas (tautas skaitīšanas) sarakstā reģistrēti pirmie siguldiešu uzvārdi. Kopumā Siguldas pilsmuižas zemnieki saņēma 141 uzvārdu.

Ar uzvārdu došanu Vidzemē saistītas dažādas leģendas. Tādas saglabājušās arī par Siguldas pilsmuižas ļaudīm. Kreiļu dzimtā no paaudzes paaudzē tiek nodots vairākus gadu simtus sens nostāsts: „Kreiļos un Roķēnos visi iedzīvotāji bija izmiruši mērī. Tad divi brāļi atnākuši no Gāles muižas un apmetušies tukšajās sētās par saimniekiem, viens – Kreiļos, otrs – Roķēnos. Kad deva uzvārdus, Kreiļu saimnieks pieņēmis uzvārdu Kreilis, Roķēnu – Rocis”.

Lai gan katra dzimta savu uzvārdu varēja izvēlēties, tomēr bija jāievēro Baltijas ģenerālgubernatora Filipa Pauluči rīkojumā norādītā uzvārdu došanas kārtību; kalendāros un laikrakstos (”Latviešu Avīzēs”) tika doti padomi, kā un kādus uzvārdus izvēlēties. Līdz ar to latviešu zemnieku uzvārdi visos novados tika veidoti samērā līdzīgi, vērojamas tikai lokālas atšķirības, kas izpaudās uzvārda izskaņā vai citā vārda daļā.

Amatnieki, pagasta un muižas kalpotāji mēdza izvēlēties ar savu nodarbošanos saistītus uzvārdus. Siguldas pilsnovadā tāds bija Ādģēris ( Adgher), Arājs (Arrais), Bodnieks (Bohdeneck), Stīpmanis, Šmīde (Schmiede), Šmits (Schmite), Šreibers (Schreiber), Seržants. Pie šīs grupas, iespējams, pieskaitāms arī uzvārds „Pagasts”, kas varētu būt dots kādas pagasta amatpersonas dzimtai, kā arī „Mauriņš”, kuru pārstāvēja Mūrnieku sētas saimnieka dzimta.

No augu nosaukumiem atvasinātie siguldiešu uzvārdi ir Ābolīts, Akots, Amolīts, Auziņš, Dadzītis, Oše, Riekstiņš, Puķītis, Zariņš, Siliņš, Skujiņš, Skrastiņš, Sniedzītis, Vilnītis, Vītoliņš. Neizpaliek arī Latvijā tik izplatītais Bērziņš, Eglītis, Ozoliņš, Ozols. Ne mazāk Siguldas pilsmuižā doti uzvārdi, kam pamatā dzīvnieku, zivju un putnu nosaukumi – Cīrulis, Briedis (Breede), Vilciņš, Vimba, Tauriņš, Strazdiņš, Gailītis, Avens, Sīlis (Siele), Zirdziņš.

Starp zemniekiem, kuri par uzvārdu izvēlējušies savas sētas nosaukumu galvenokārt ir saimnieku dzimtas – Aņņēni, Apiņi, Dauda, Roķi, Kreiļi, Beitiņi, Spuldes (Spulles), Matiņš, Vāvulis un, iespējams, vēl daži pārveidoti nosaukumi kā Galiņš, Mauriņš u.c.

Siguldas pilsmuižā daļa zemnieku ieguvuši no vācu, zviedru, krievu, poļu un citām valodām patapinātus uzvārdus – Andersons, Pētersons, Baumans, Bērs, Bertmans, Berkmans, Beirots, Billers, Birģels, Blūmiņš, Blaue, Danielsons, Ertners, Ervolts, Grīnbergs, Palkavaj, Palkav, Rašs, Remmerts, Rumickis (Rumitzky), Maskovs, Preimanis, Raslavs, Reinolts, Stobijs, Tillers, Vanka, Veiss, Vīgants  u.c.

Iespējams, ka daži uzvārdi norāda uz tā nesēja raksturu vai ārējo izskatu – Domīgs, Vieglītis, Šaurs, Ērtiņš, Mierīgs, Mange, Šķērsts u.c. Ir arī daži īpatnēji, reti sastopami uzvārdi – Auseklīts, Bandavits (Bandawitz), Drapse, Klūga, Nevelde, Pērkons, Padoms, Pilroze, Auka. Jāatzīmē, ka uzvārdu „Auka” pieņem Vēja kroga krodzinieks, iespējams, pieskaņojot to savas mājvietas nosaukumam.

Ir vairāki uzvārdi, kas piešķirti tikai vienai personai, kurai nav ģimenes. Vientuļnieks, kā uz to norāda izvēlētais uzvārds ir Jānis Bārītis no Lejas Remdēniem, Trīne Nevelde no Lejas Klaukām, Palms Lorens Grotiņos,  Pēteris Drāve no Dzelzmačām, Maija Groziņa (Grohsin) no Ādmiņiem, kā arī vēl vismaz 19 Siguldas pilsmuižas ļaudis.

 Ne vienā no minētajām kategorijām neietilpst divu Kalna Beitu saimnieku dzimtu uzvārdi „Kauliņš’ un „Bauslītis”.

Uzvārdu reģistrā atrodamas arī nozīmīgas ziņas par senākajām dzimtām Siguldas pilsmuižā. Iespējams konstatēt skaitliski lielākās dzimtas un to dzīves vietas Siguldas pilsmuižā 19. gadsimta pirmajā pusē. Viena no tādām bijusi Alberti (Albert), kuri vienīgie sarakstā izdalīti kā Alberti I un Alberti II, un nav zināms, vai abas dzimtas saistīja radniecības saites. Pirmajai Albertu dzimtai piederīgie dzīvojuši Jaundreļļos, Apiņos un Ādmiņos. Arī otra Albertu ģimene saimniekojusi Ādmiņos.

Jāpiemim Ervoltu dzimta, kuras uzvārds citviet dokumentos tiek minēts arī kā Ervalds. Ervolti ap 1826. gadu dzīvojuši vismaz 8 Siguldas pilsnovada sētās – Krišjāņos, Evardos (Evertos), Kārkļos, Matiņos, Vecpeltēs, Puskās, Svīķos, Viesulēnos, kā arī Siguldas mācītājmuižas sētās. Kupla ir arī Ertneru dzimta, kuras uzvārda nesēji saimniekojuši Kārkļos, Veckošās, Jurdās, Matiņos, Mūrniekos un Jaunpeltēs. Matiņu dzimtas saknes Siguldas pilsnovadā saistītas ar līdzīga nosaukuma ezeru, pie kuras atradusies Matiņu sēta. Bez tam Matiņi dzīvojuši arī Jurdās, Vārnās un Vēja krogā.

Lejas Klaukas ap 1910. gadu. Kolorētas pastkartes no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Lejas Klaukas ap 1910. gadu. Kolorētas pastkartes no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Vienā no ainaviski skaistākajām vietām Gaujas senielejas krastā Lejas un Kalna Klaukās veidojušās divas senas Siguldas pilsmuižas ļaužu dzimtas, kurām vēlāk ir lieli nopelni tūrisma attīstībā. Uzvārdu došanas laikā Kalna Klauku saimniekam tiek apstiprināts dzimtas uzvārds „Kreifuss”, kas siguldiešu atmiņās saglabājies kā Kreifūzis vai Kreipūzis. Savukārt Lejas Klauku saimnieks tiek pie uzvārda „Francis”. Senais uzvārds ir pamatā dzimtai piederošās pansijas „Villa Franc” nosaukumam.

Vēl vismaz 10 – 20 gadus pēc uzvārdu došanas siguldieši pielāgoja savam dzimtas vārdam labāku skanējumu, laboja pārpratuma rezultātā ieviesušās kļūdas vai nomainīja tos pilnībā. Kā piemēru var minēt Siguldas pilsmuižas Lejas Beitu saimnieku Indriķi, kura  dzimtas uzvārds 1826. gadā reģistrēts kā Breitings (Breitinge, Beitinge), bet nepilnus desmit gadus vēlāk – 1834.gada Siguldas draudzes baznīcas grāmatā tas jau fiksēts kā „Beitiņš”. Tas pats sakāms par Lielmežu saimniekam Jānim doto uzvārdu „Vieglītis”, kas, acīmredzot nepareizas transkripcijas rezultātā, uzvārdu reģistrācijas sarakstā bija ierakstīts kā „Weglints”. Savukārt Empēteru saimniekam Miķelim dotais uzvārds Vītoliņš (Wietolin) 1834. gada dokumentos vairs netiek rakstīts pamazināmajā formā, bet gan kā „Vītols”.

Lejas Klauku pansija „Villa Franc” ap 1912. gadu. Pastkarte Foto no E. Jemeljanova kolekcijas

Lejas Klauku pansija „Villa Franc” ap 1912. gadu. Pastkarte Foto no E. Jemeljanova kolekcijas

Dzimta var gan sakuplot, var izzust līdz ar uzvārdu, tāpēc svarīgi ir saglabāt ne vien dzimtas pēctecību, bet arī atmiņas par tās vēsturi. Aicinu Jūs, šī raksta lasītājus, patīt savas dzimtas vēstures kamolu – varbūt tā galā atradīsit ģimenes patriarhu, kam dots kāds no siguldiešu pirmajiem uzvārdiem. Par to priecāsies uzzināt arī Turaidas muzejrezervāta pētnieki. Informējiet mūs pa tālruni: 67971402 (Ligita Beitiņa) vai elektroniski: petnieciba.tmr@apollo.lv

Ligita Beitiņa,
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

    Raksti