Turaidas muzejrezervātā noris intensīvs arheoloģiskajos izrakumos atklāto krāšņu podiņu lausku izpētes un sistematizācijas darbs, lai 2013. gada vasarā izdotu dr. hist. Ievas Oses sastādītu katalogu „Turaidas pils 16.-18.gs. krāsns keramika.” Viens no lietišķo vēstures avotu izpētes aspektiem saistīts ar eksakto zinātņu devumu, tādēļ Turaidas vēsturiskās keramikas izpētē piesaistīti zinātnieki no Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras. Profesores Dr.sc.ing. Līga Bērziņas-Cimdiņas vadībā veikta vairāku Turaidas pils krāsns podiņu paraugu ķīmiskā sastāva analīze. 

Izpētē sniegtie rezultāti ir daudzpusīgi, tai skaitā var palīdzēt sniegt atbildes uz jautājumiem par krāsns podiņu izcelsmes vietu. Krāšņu podiņi ar sižetiski līdzīgiem attēliem sastopami daudzās pilīs un pilsētās Latvijā, kā arī Baltijas jūras reģionā. Nav īsti zināms, vai dārgos un lietpratīgi gatavotos krāšņu podiņus mēdza pārvadāt gatavā veidā, vai arī krāšņu meistari ceļoja ar līdzpaņemtām krāsns podiņu matricām, uz kurām bija attēloti iecienīti sižeti, un izgatavoja krāšņu podiņus uz vietas.

Turaidas arheoloģisko lausku paraugi, kas stilistiski piederīgi dažādiem laika posmiem (16. gs. pirmajai pusei, 16. gs. otrajai pusei, 17.–18. gadsimtam), tika analizēti ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM) un ar SEM-EDX analīzes palīdzību, noskaidrojot ķīmisko elementu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu keramikas masā, glazūrā un kristāliskā pārejas zonā.

Elementu sadalījums pēc oksīdu daudzuma Turaidas krāšņu podiņu keramikā.

Piecu dažādu krāsns podiņu lausku keramikas ķīmiskais sastāvs redzams attēlā. Krāsns podiņu keramikā pārsvarā ir SiO2 un Al2O3, kas liecina par kvarca un dažādu alumosilikātu klātbūtni, piemēram, mālu minerālu, ortoklazu un mikroklīnu. Fe2O3 piedod raksturīgo sarkanbrūno krāsu. Salīdzinoši augtais K2O saturs skaidrojams ar to, ka kālijs ir atrodams mālu minerālā illītā un citos alumosilikātos. Illīts ir Latvijas teritorijā visizplatītākais mālu minerāls. Nelielos daudzumos sastopami CaO, MgO kas liecina par kalcija vai magnija karbonātu esamību, kā arī TiO2 un Na2O.  Tā kā paraugu ķīmiskajā sastāvā izteiktas atšķirības nepastāv, iespējams, krāsns podiņu veidošanai lietoti māli no vienas atradnes.

Tomēr, kā atzīmē profesore Līga Cimdiņa- Bērziņa, pilnīgam priekšstatam par mālu izcelsmi vēl nepieciešamas minerālā sastāva un petrogrāfiskās analīzes, kā arī salīdzinošas analīzes ar vietējā māla paraugiem, tādēļ šogad Turaidas muzejrezervāta sadarbība ar zinātniekiem Turaidas pils vēsturiskās keramikas izpētē turpināsies.

Vija Stikāne TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja