Pavasari sirdī sajūtot, par spīti ledainajam vējam, baltajām sniega kupenām un stingrajam ledum uz muižas dīķiem, Otrajās Lieldienās, 1. aprīļa pēcpusdienā, atskanot Siguldas folkloras kopas „Senleja” sauktajām Lieldienu dziesmām, Turaidas muzejrezervātā no malu malām sanāca kupls skaits Lieldienu svinētāju. Sabraukuši bija ne tikai Siguldas un Krimuldas novada iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki, Cēsu un Valmieras novada ļaudis, kā arī tūristi no citām valstīm. Turaidas muzejrezervāts arvien gadskārtu svētkos pulcējis un pulcē tos, kam svarīga  latvisko tradīciju saglabāšana, piedzīvošana un vēlme vēsturiskā vidē kopā būt  vairākām paaudzēm. Arī šajā gadā, neraugoties uz vēso laiku, Turaidā Lieldienās dzirkstīja svētku prieks un labvēlība.

Gan lieli, gan mazi ar pārliecību un aizrautību piedalījās Lieldienu šūpoļu atvēršanas rituālā, sildoties pie ugunskura siltajām liesmām, pēc sentēvu tradīcijām kopīgi krāsoja olas, ieklausoties muzejrezervāta speciālistu un folkloras kopas sievu padomos par Lieldienu svētku svinēšanas tradīcijām. Aukstums nemaz netraucēja tradicionālajās olu kaujās un veiklības spēlēs, sacenšoties iznesībā, nesot krāsotās olas gan koka karotēs, gan cepurēs uz galvas. Lielajās šūpolēs tika izšūpots ikviens svētku dalībnieks un, pateicoties salam, šogad saules apli varēja griezt arī senajā karuselī uz dīķa – riņķa lēzē jeb grieztavā. Neiztika arī bez podu sišanas, tādējādi simboliski „sasitot” savas sliktās īpašības – šogad visbiežāk apmeklētāji gribēji tikt vaļa no slinkuma un dusmām, kas arī labi izdevās. Vēlot veselību, svētību un siltu sauli, svētku dalībnieki devās uz Turaidas pils galveno torni, lai pavērotu, vai Gaujas senlejā tomēr nav jaušams jau pavasaris.

Izsakām pateicību visiem, kas piedalījās Lieldienu svētku svinēšanā Turaidā, paldies par sadarbību Siguldas novada bērnudārza „Ieviņa” vadītājai un audzinātājām, kas šogad Turaidā apgūt Lieldienu latviskās tradīcijas bija atvedušas mazākos Siguldas novada iedzīvotājus. Saglabājot latviskās tradīcijas un mācot tās bērniem, vairosies arī interese par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu.