Turaidas
muzejrezervāts


Redzēt, sajust un saglabāt


Turaidas muzejrezervātā 30. maijā notika starptautisks seminārs „REDZE – kultūrvēsturiskā ainava, tās kvalitātes saglabāšana un attīstība”, kuru organizēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā, biedrību ICOMOS Latvija un Turaidas muzejrezervātu. Semināra tēma un aktualitāte bija izraisījusi lielu interesi un Turaidas muzejrezervāta konferenču zāle bija pārpildīta un pēc katra lektora ziņojuma tika uzdoti daudz jautājumi un raisījās diskusijas.

Semināru atklāja Francijas institūta Latvijā direktors Denis Duclos, kurš muzejrezervātā viesojās pirmo reizi un izteica apbrīnu par kultūrainavu Turaidā. Savā uzrunā Duclo kungs atgādināja par vienoto semināra ciklu, kuru Francijas institūts Latvijā aizsāka aprīlī un turpināja maijā, un kuri bija veltīti dzirdei, garšai un taustei kultūras mantojuma kontekstā. Noslēdzošais seminārs tika organizēts Turaidā, kas bija izvēlēta par visatbilstošāko vietu,  kur apspriest kultūrainavas un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumus. Klātesošos ar uzrunu sveica arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš uzsvēra  Gaujas nacionālo parka darbības nozīmi 40 gadu garumā un izteica atzinību Turaidas muzejrezervātam par darbu dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā.

Kā vieslektore seminārā piedalījās Francijas valsts arhitekte un Luāras un Šēras departamenta Arhitektūras un kultūras mantojuma dienesta vadītāja Sibilla Madlena-Bo. Savas darbība laikā Madlena-Bo kundze daudz strādājusi pie kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumiem un tādēļ viņas ziņojums bija vērtīgs izziņas avots un sniedza ievērojamu pieredzi semināra klausītājiem. Savu ziņojumu vieslektore iesāka ar videofilmu, kurā parādīja Luāras ielejas skaistās ainavas ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tai sekoja izsmeļošs stāstījums par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas juridiskajiem aspektiem Francijā. Pēc Otrā pasaules kara Francijas valdībai nācās pieņemt sarežģītus lēmumus mantojuma saglabāšanā. Tā kā Luāras ielejā vairākas nozīmīgas vietas bija ļoti cietušas – sabombardētas kara laikā – pastāvēja izvēle vai visu nojaukt un būvēt ko jaunu, vai saglabāt un restaurēt vēsturiskās ēkas. Tika nolemts restaurēt. Ar laiku Francijā izveidoja likumdošanas sistēmu, kas stingri nosaka gan vides, gan matojuma, gan pilsētbūvniecības iespējas tā, lai saglabātu vēsturisko mantojumu un vienlaicīgi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Teorijas darbību praksē vieslektore ilustrēja ar divu pilsētu – lielpilsētas Tūras un mazpilsētas Šinonas paraugiem.

Par redzamo un reprezentatīvo ainavā stāstīja  Dr.geogr. Anita Zariņa, reprezentējot ainavu kā vēstures grāmatu, no kuras var gūt plašu vēsturisko informāciju par konkrēto vietu un vidi, protot to lasīt un saskatīt laikmeta norišu atstātās pēdas ainavā.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis iepazīstināja klātesošos ar tēmu „Ainavas nozīme kultūras mantojuma saglabāšanā”, kurā viņš akcentēja straujās ainavas pārmaiņas, kuras notikušas 20. gadsimtā, norādot, ka daudzas no atstātajām laika zīmēm ar laiku kļūst par vērtībām kopējā kultūrainavā. Kā teica J.Dambis: „Kultūras mantojums nav saruna par atmiņu vai pagātni, bet ir saruna par nākotni”. Šo tēmu turpināja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne ar vēstījumu par Turaidas muzejrezervāta nākotnes iecerēm. Sava ziņojuma laikā muzejrezervāta direktore izteica cerības, ka Turaida varētu kalpot kā iedvesmas avots vairāk nekā 300 vēsturiskajiem centriem Latvijā to atdzimšanai un attīstībai. Turaidas muzejrezervāts  kopš tā dibināšanas ir veicinājis Turaidas vēsturiskā centra mantojuma saglabāšanu un veidojis to pieejamu sabiedrībai. Domājot par nākotni, šobrīd notiek detālplānojuma izstrāde, lai turpmāk varētu realizēt ieceres, kas saistītas ar Turaidas muižas klaušinieku mājas, Šveices mājas, kūts-staļļa restaurāciju un jaunu ekspozīciju izveidošanu.

Semināra otrajā daļā viesiem bija iespēja kopā ar muzeja direktori un speciālistiem doties ekskursijā par Turaidas muzejrezervātu, iepazīstot to ar visām maņām – redzot unikālo kultūrvēsturisko ainavu, sadzirdot mūru skanīgos stāstus ekspozīcijās Turaidas pilī un senās kaula stabulītes melodijas lībiešu mājā, sataustot tikko izkaltu monētu siltumu muižas smēdē, sajūtot pirtiņā žūstošo tējas zāļu un pirts slotiņu aromātus un nogaršojot pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā tikko ceptās ķimeņmaizītes.

Ikviens semināra dalībnieks atzina, ka Turaidas vēsturiskajā centrā ir iespēja ik dienu redzēt, dzirdēt un sajust kultūras un dabas mantojuma savdabību un daudzveidību, kas veidojusies daudzu gadsimtu garumā.

 , ,        Aktuāli, Jaunumi, Pasākumi  

Turaidas muzejrezervāts