Turaidas
muzejrezervāts


27.augustā – Piemiņas brīdis arheologam Jānim Graudonim – 100


Godinot arheologu Jāni Graudoni viņa 100. dzimšanas dienā, 27. augustā plkst. 14.00 Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Jāņa Graudoņa ģimeni aicina arheologus, vēsturniekus, zinātniekus, Triju zvaigžņu ordeņa brālības biedrus, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības biedrus, Jāņa Graudoņa līdzgaitniekus, draugus un skolniekus  uz Piemiņas brīdi Jānim Graudonim Rīgas I Meža kapos viņa atdusas vietā.

 Pulcēšanās plkst. 14.00 pie Rīgas I Mežu kapu Galvenās ieejas.

 „No leģendārās personības un izcilā arheologa JĀŅA GRAUDOŅA  deviņdesmit trīs mūža gadiem divdesmit pieci ir veltīti darbam Turaidā un Siguldā. Viņš ir viens no tiem, kurš izaudzinājis šodienas vadošo arheologu paaudzi. Arī Siguldas skolu audzēkņiem laikā no 1976. gada līdz 2000. gadam bija iespēja strādāt arheoloģiskajos izrakumos un iepazīt darbu viduslaiku pils pētniecībā. Viņa stāstījumi rosināja un uzturēja interesi par vēsturi, aicināja būt lepniem par savu novadu un zemi. „Katra vasara, kas tika pavadīta izrakumos pie J.Graudoņa, darīja cilvēkus labākus. Tieši tajā viņš arī redzēja savu misiju”, saka LU Vēstures institūta direktors, arheologs Guntis Zemītis.

 Ar milzīgu mīlestību, aizrautību un šo misijas apziņu, ka darbam vērtība ir tikai tad, ja tas kalpo sabiedrībai, tika paveikts tik daudz. „Esmu pētījis turpat 40 arheoloģijas pieminekļus. Kad 1958. gadā sāku strādāt Zinātņu akadēmijā, mans uzdevums bija pētīt pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un agrāko periodu. Tolaik Latvijā par šo laiku nebija nekādu materiālu: dzīves vietas nebija pētītas”, tā savā atmiņu grāmatā „Mana dzīve atmiņu gaismā”, kas iznāca jau pēc zinātnieka nāves 2005. gadā, raksta Jānis Graudonis. Viņš publicējis 436 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus. Jāņa Graudoņa pārliecība bija, ka tautai jāzina sava pagātne, lai varētu saprast, kurp tālāk jāiet, ka nevar būt vienalga, kas šajā zemē noticis.

No agra pavasara līdz vēlam rudenim strādājot Turaidā, tā kļuva par Jāņa Graudoņa mājām, kas deva prieku un spēku līdz mūža vakaram: „Nekur nav tā izdzīvota daba kā Turaidā. Septiņos no rīta es jau vienmēr biju pilī. Vakarā es stundām sēdēju un skatījos uz Gauju, uz tās senleju, no kurienes ceļas miglas vāli”. Šī Turaidas mīlestība bija abpusēja. Jāņa Graudoņa deviņdesmit gadu jubilejā pēc tikko nolijušā lietus debesis ar varavīksnes dubulto loku virs Turaidas pils pateicās par viņa ilggadīgo darbu.”, atceras Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Jāņa Graudoņa grāmatas „Mana dzīve atmiņu gaismā” priekšvārdā LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis raksta: „Dievs vai liktenis Jānim Graudonim bija dāvājis garu mūžu. Tas iesniedzās vēl cara laika Krievijas impērijā, izvijās cauri lielinieku laikam, Latvijas brīvvalstij, padomju un nacistu okupācijas režīmiem, lai vēl gūtu raženu piepildījumu atjaunotajā Latvijas Republikā. Viņš bija vīrs ar savu stāju, ka ne vienmēr saskanēja ar laikmeta diktēto.

Viņam piemita apbrīnojama gudrība izmantot latviešu tautas interesēs visas iespējas, kas bija vienā vai otrā iekārtā. Viņš arvien centās organizēt, audzināt, izglītot. Nevar pat izsvērt, kas viņš bija vairāk – zinātnieks, skolotājs vai sabiedrisks darbinieks.

Jānis Graudonis ir Latvijas arheoloģijas leģenda. Bet leģendas dzīvo, ja ir cilvēki, kuri tās saglabā.”

Turaidas muzejrezervāts laika gaitā informācijas un kultūras telpā ievadījis viņa atrastās arheoloģiskās liecības un vienlaicīgi godā arī paša zinātnieka piemiņu. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Turaidas pils arheoloģiskā izpēte kopā ar Jāni Graudoni bija kā skaists dziedājums, kurā tika atklāta, izzināta un iemūžināta Latvijas vēsture”.

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts