Turaidas
muzejrezervāts

Tēlniekam Indulim Rankam – LR Ministru kabineta balva


Sveicam tēlnieku Induli Ojāru Ranku ar augsto valsts apbalvojumu – Ministru kabineta balvu!

Pirmdien, 21.oktobrī, LR Ministru kabineta Apbalvošanas padome pieņēma lēmumu Ministru kabineta balvai 2013. gadā izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekli Induli Ojāru Ranku par būtisku un vēsturiski paliekošu ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā.

Tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (dzimis 1934. gada 14. aprīlī) ir viens no Latvijas radošākajiem tēlniekiem, akmens tiešās apstrādes meistariem. Viņa radītie tēlniecības darbi ir emocionāli piesātināti un vitāli, novietoti brīvdabā, tie harmoniski iekļaujas ainavā, bagātinot vidi.

Tēlniecības darbiem raksturīgas organiskas, spēcīgas formas. Tajos pausta izteikti koncentrēta doma, kam radīti dinamiski silueti un izteikta formu ritmika. Darba mūža garumā tēlnieka darbi savu vietu atraduši Turaidā, Siguldā, Rīgā, Gulbenē, Smiltenē u.c. Latvijas pilsētās, kā arī pasaulē - Norvēģijā un Japānā.

Siguldas pašvaldībai ar tēlnieku Induli Ojāru Ranku izveidojusies veiksmīga sadarbība daudzu gadu garumā, krāšņās dabas apveltītā novada ainavu papildinot ar vidi izceļošiem mākslas darbiem. Visnozīmīgākais Latvijas un pat pasaules mērogā ir daudzu gadu garumā veidotais skulptūru dārzs – Dainu kalns - Turaidā, kas ietilpst Siguldas novada administratīvajā teritorijā. Dainu kalns 1996. gadā tiek iekļauts Pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā Vašingtonā.

Sadarbība aizsākās 1979. gadā, kad jaunizveidotajā Siguldas Dārzkopības un Biškopības biedrības Izstāžu dārzā Siguldā tika izvietotas 11 granītā kaltas I.O. Rankas veidotās mazo formu skulptūras („Pavasara atmoda”, „Ziedu sargi”, „Meita mēnesī”, „Sievietes dzīve”, „ Liedagā ”u.c.). Siguldas izstāžu dārzs savā laikā bija viena no iecienītākajām vietām Latvijā, kur cilvēki baudīja ziedu skaistumu, mazo tēlniecības formu mākslas darbu saspēli ar floras daudzveidību. Indulis Ojārs Ranka jau no saviem radošās darbības pirmsākumiem spējis ārkārtīgi jūtīgi uztvert dabas un vides kopainu un radīt tēlniecības darbus, kas pilnveido kultūrtelpu. 1980. gadā, kad arhitekta E.Vecumnieka izstrādātā projekta ietveros, tiek sakārtota Siguldas kapu ieejas daļa un veidota simboliska vieta karā kritušo piemiņai, tā centrā tiek izvēlēts tēlnieka radītais diptihs, kas saskan ar apkārtējo vidi, paužot cilvēku likteņa skaudros ceļus.

Visvērienīgākais tēlnieka sadarbības projekts aizsākās 1980. gadā, kad, atsaucoties Turaidas muzejrezervāta (toreizējā Siguldas novadpētniecības muzeja) direktores Annas Jurkānes idejai un aicinājumam sadarboties, tika uzsākts darbs pie Dainu kalna, kas veltīts latviešu tautasdziesmai,  izveides. No pirmās idejas par dabas takas izveidošanu no Krišjāņa Barona bijušajām „Dainu” mājām līdz Turaidas pilij, vairāku gadu garumā, pavadot neskaitāmas stundas pārdomās, individuālos un kopīgos darbos, rodas Dainu kalns, kurā caur akmens skulptūru tēliem vēstīts par latviešu tautas dzīvesziņas pamatvērtībām. Tuvojoties folklorista Krišjāņa Barona 150-gadei, pašvaldības, darba grupas un neskaitāmu talcinieku kopdarbā ar tēlnieku Induli Ojāru Ranku top Dainu kalns, kas kļuvis par mūsu garīgās Atmodas un Dziesmotās revolūcijas simbolu. Sadarbībā ar pašvaldību, muzeju, siguldieši un neskaitāmi talcinieki no visas Latvijas veido un sakārto vidi. Savukārt, tēlnieks Indulis Ranka, meklējot un atradot unikālus Latvijas laukakmeņus, koncentrējot domas un idejas, mākslas tēlos iedzīvina latvisko dzīvesziņu. Vairāki akmeņi tiek atrasti arī Siguldas un Turaidas apkārtnē, no kuriem ar apbrīnojamu pacietību bez palīgiem tēlnieks veido skulptūru pēc skulptūras.

1982. gadā Turaidas Dainu kalnā tiek uzstādītas pirmās Induļa Rankas veidotās skulptūras. Simboliski, pieminot mūsu senčus, pirmais savu vietu Turaidā ieņem „Veļu akmens”. 1985. gada 7. jūlijā, sagaidot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, skanot tautasdziesmām un vienojoties brīvības idejās, tiek atklāts Dainu kalns. Mākslas zinātniece Ruta Čaupova par Dainu kalnu saka: „Atmodas laika kopīgais visas tautas kultūras simbols un kultūras veidojums”.

Dainu kalns tiek papildināts ar skulptūrām, atsaucoties sabiedrības vajadzībai pēc plašākas brīvdabas svētku rīkošanas vietas, 1990. gada 1. jūlijā XX Vispārējo Dziesmu svētku laikā tiek atklāts Dziesmu dārzs un iedziedāta monumentālākā Turaidā izvietotā tēlnieka radītā skulptūra „Austras koks”. Šobrīd Turaidas muzejrezervāta Tautasdziesmu parkā izvietotas 26 Induļa Ojāra Rankas skulptūras.

Arī Siguldas pusē 1991. gada novembrī savu vietu Poruka ielā atrod vēl viena I.O. Rankas skulptūra „Saskaņa”, kas veltīta siguldiešiem - pilsētas dārzu kopējiem. Par šo skulptūru tēlnieks saka: „Es akmeņus kaļu tāpat kā mizoju sīpolus – kārtu pa kārtai. Akmens pats visu pasaka priekšā, atklājot faktūru, krāsu, mirdzumu. Viss skaistums slēpjas vienkāršībā”.

Induļa Ojāra Rankas gadiem uzkrātā ideju un domu bagātība un spēja atklāt Latvijas laukakmens struktūras daudzveidību ir nenovērtējama. Akmens radītie tēli iedvesmo skatītāju domāt, redzīgāk lūkoties vidē un pasaulē.

Esam gandarīti, ka bijis tas gods turpat 35 gadu garumā sekmēt tēlnieka Induļa Rankas talanta veikumu, sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un neskaitāmiem tūristiem no visas pasaules iepazīt tēlnieka radītos mākslas darbus, kas atspoguļo latvisko identitāti.

Šogad LR Ministru kabineta balva piešķirta arī Latvijas Tautas frontes pirmajam priekšsēdētājam Dainim Īvānam, akadēmiķei, habilitētajai medicīnas doktorei Jekaterinai Ērenpreisai, kokrūpniekam Jurim Biķim un izglītības programmai „Iespējamā misija”.

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks š.g. 14.novembrī.

Ministru kabineta balva ir augstākais Latvijas Republikas valdības apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balvu piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā. 2013. gadā Ministru kabineta balva tiks pasniegta jau 18. reizi, kopš neatkarīgās Latvijas laikā šis apbalvojums atjaunots 1995. gadā.

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts